Studentu dzīvē bieži notiek amizanti gadījumi. Ierasti spilgtāk atmiņā paliek kuriozi no koju dzīves, taču smieklīgas saķeršanās ar pasniedzējiem mēdz atstāt ēnā citas savstarpējās jauniešu neveiklās rīcības.
Tā vienu dienu Vidzemes Augstskolā kopīgā semināra nodarbībā tikās dažādu kursu un fakultāšu studenti. Tā kā fakultātes atrodas atsevišķās ēkās, ne visi docētāji studentiem ir zināmi pēc izskata. Un tieši šī nezināšana izraisīja pārpratumu, kas smieklus un pozitīvas emocijas rada joprojām.
Lai studenti iepazītos un starp viņiem veidotos savstarpēja komunikācija, jaunieši saņēma uzdevumu sameklēt cilvēku un pierakstīt par viņu informāciju, kurš zina atbildi uz kādu no jautājumiem, kurus studenti saņēma izdalītajās lapās. Spēle izvērtās jautra un rosīga, jo noteikumi paredzēja, ka nedrīkst uzrunāt sava kursa studentus.
Dāvis Vilcāns skrēja no viena studiju biedra pie cita. Sadabūjis vairākus cilvēkus, viņam bija palikuši divi jautājumi. Viņš piegāja pie kādas
simpātiskas meitenes un uzrunāja: “Sveiki, meitenīt! Kā tevi sauc?”
Uzrunātā meitene smaidot nosauca savu vārdu.
Rādot palikušos jautājumus, Dāvis turpināja: “Tu zini atbildi uz kādu no šiem jautājumiem?”
“Jā, šo te zinu,” atbildēja meitene.
“Super! No kuras studiju programmas esi?” taujāja Dāvis, priecīgs par uzdevuma izdošanos un gatavs pierakstīt dzirdēto informāciju. Jauniete nosauca programmu un saņēma nākamo jautājumu: “Un no kura kursa?”
“Nu…vispār jau esmu programmas direktore,” atskanēja atbilde, izraisot smaidu uzrunātās meitenes sejā, bet Dāvi galīgi apstulbinot. Puisis nezināja, kā izlocīties no neveiklās situācijas, taču viņa uzrunātā meitene to uzvēra kā komplimentu, ka viņu joprojām var sajaukt ar studentēm.
Anda Dzenža
Komentāri