Kaņepju audzētāji jau pavasarī sējas laikā varēs saņemt vienoto platību maksājumu, paredz valdības pieņemtā “Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmās”.
Sākot ar šo gadu, lauksaimnieki, kas nodarbojas ar kaņepju audzēšanu, varēs pretendēt uz vienoto platības maksājumu. Uz atbalstu par kaņepju platību varēs pretendēt tie lauksaimnieki, kas kaņepju audzēšanā izmanto sertificētas kaņepju sēklas, piedalās kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un audzē tādas kaņepju šķirnes, kurās THC saturs nepārsniedz 0,2%.
Lauksaimniekiem, kuri pretendēs uz atbalsta maksājumiem par kaņepju platībām, dalība kaņepju THC monitoringā būs obligāta un būs jāmaksā ikgadēja dalības maksa saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.
Jaunais noteikumu projekts un izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”.
Jau iepriekš biedrības “Latvijas Industriālo kaņepju asociācija” vadītājs Guntis Vilnītis “Nozare.lv” norādīja, ka lauksaimnieki gandarīti par iespēju jau šogad sējas laikā saņemt vienoto platību maksājumus.
“Naudas izteiksmē atbalsta maksājums varētu svārstīties no 20 latiem līdz pat 80 latiem par hektāru atkarībā no reģioniem. Tā kā plānots, ka noteikumi attieksies jau uz šī gada sēju, zemnieki gandarīti par iespēju rēķināties ar jūtamu finansiālu atbalstu. Interese par kaņepju audzēšanu kā saimniecības blakusnodarbi pieaug, un pērn apmēram 30 zemnieki iesējuši kaņepes kopumā 300 hektāros Krāslavas, Bauskas, Tukuma, Valmieras un Jelgavas pusē,” sacīja Vilnītis.
Viņš arī sacīja, ka Latvijas Industriālo kaņepju asociācijas mērķis ir tuvāko gadu laikā Latvijā izveidot piecas rūpnīcas, katrā investējot vismaz desmit miljonus latu, kuras pārstrādās zemnieku audzētās kaņepes 5000 hektāru platībā, līdz ar to nākamajos piecos, desmit gados varētu iegūt vismaz 6% Eiropas dabiskās šķiedras tirgus daļas.
Kā norāda audzētāji, kaņepju audzēšana ir rentabls bizness, neraugoties uz augstām viena hektāra izmaksām, kas svārstās 350-450 latu robežās. Toties vienu tonnu nepārstrādātu kaņepju stiebru pērn varēja pārdot par 70-80 latiem, bet šķiedras cena Eiropā 2009.gadā bija 300-400 lati par tonnu. Turklāt pēdējo gadu laikā iepirkuma cenas dažādiem kaņepju pusfabrikātiem – šķiedrai, spaļiem, sēklām – ir krietni pieaugušas. Piemēram, Lielbritānijā pērn zemniekiem bruto peļņa no hektāra bija robežās no 350 britu mārciņām (aptuveni 295 latiem) līdz 700 britu mārciņu (aptuveni 590 latiem) par pārstrādātājam nodotajiem sausajiem stiebriņiem, sacīja audzētāji.
NOZARE.LV
Komentāri