Trešdaļa jeb 33% Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 40 gadiem nezina vai nav pārliecināti, kas pārvalda viņu pensijas otrā līmeņa uzkrājumus, liecina “Citadele bankas” sadarbībā ar tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veiktā aptauja.
Gandrīz 63% Latvijas iedzīvotāju vecumā līdz 40 gadiem, kas jebkad ir strādājuši algotu darbu, apgalvo, ka pilnīgi droši zina, kura banka vai cita finanšu institūcija pārvalda viņu pensijas otrajā līmenī uzkrātos līdzekļus.
Aptuveni 4% iedzīvotāju apgalvoja, ka nav iesaistīti pensiju sistēmas otrajā līmenī.
Savukārt uz jautājumu, cik svarīgi ir tas, kura banka vai finanšu institūcija pārvalda viņu pensiju otrā līmeņa līdzekļus, tikai 40% iedzīvotāju vecumā līdz 40 gadiem, kuri ir iesaistīti pensiju sistēmas otrajā līmenī, norādīja, ka viņiem ir svarīgi, tieši kura banka vai finanšu institūcija pārvalda viņu pensijas otrajā līmenī uzkrāto naudu, savukārt 37% iedzīvotāju atzina, ka viņiem tas ir vienalga, bet 23% nesniedza noteiktu atbildi šajā jautājumā.
AS “Citadele atklātais pensiju fonds” valdes priekšsēdētājs Uģis Vorons saka, ka tas, ka vairāk nekā 30% iedzīvotāju nezina sava pensiju otrā līmeņa uzkrājumu pārvaldnieku, ir pārāk liels skaitlis, īpaši situācijā, kad Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās un pēc desmit, divdesmit gadiem valsts nodrošinātais pirmā līmeņa pensijas apmērs būs ļoti zems.
“Iedzīvotāju vienaldzība šajā jautājumā, manuprāt, galvenokārt ir saistīta ar neizpratni par pensiju otro līmeni kopumā. Iedzīvotāji ir atsaukušies aicinājumiem šajā sistēmā iesaistīties, taču pēc tam vai nu nav vispār par šo jautājumu interesējušies, vai arī nav tālāk pētījuši, cik liels ienesīgums ir attiecīgā pensiju pārvaldītāja piedāvātajiem pensiju plāniem, un nav domājuši par iespējamajiem uzkrājumiem nākotnē,” skaidro Vorons.
“Citadele atklātā pensiju fonda” novērojumi liecina, ka tiem cilvēkiem, kuriem ir svarīgi, kas pārvalda viņu pensiju, bieži vien izvēli nosaka nevis interese par pensijas uzkrājumu palielināšanu vecumdienām, bet gan reklāmās piesolītie īstermiņa labumi.
Tomēr Vorons uzsver, ka pensiju plānu ienesīgumam vajadzētu būt vienam no galvenajiem izvēles kritērijiem, uzticot kādam savas pensijas uzkrāšanu. “Ja cilvēks pašlaik pēc nodokļu nomaksas mēnesī pelna vairākus simtus latu, pat 1% atšķirība pensijas otrā līmeņa ienesīgumā nozīmē vairākus desmitus tūkstošu latu pensijas kapitālā. Līdz ar to – jo labāki pensiju pārvaldītāja rādītāji ilgtermiņā, jo lielāku summu iespējams sakrāt savām vecumdienām,” piebilst Vorons.
Kā ziņots, līdz 2010.gada 30.septembrim pensiju sistēmas otrajā līmenī bija iesaistījušies 1 118 652 cilvēki. Par obligātu tas tiek uzskatīts 641 091 nākamajam pensionāram, savukārt 477 561 cilvēks otrajā līmenī iesaistījies brīvprātīgi.
Pensiju sistēmas otrajā līmenī paredzēts, ka daļa no obligātajām sociālajām iemaksām tiek novirzīta nevis pašreizējo pensionāru pensiju izmaksai, bet gan tiek uzkrāta kā pensijas kapitāls.
Katrs pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieks pats izlemj, kā rīkoties ar šiem līdzekļiem, – proti, izvēlas sev kapitāla pārvaldnieku (visbiežāk – banku), kura uzdevums ir vairot klienta kapitālu. Tādējādi pensiju sistēmas otrā līmeņa dalībnieka kapitāls veidojas no divām daļām – tieši no sociālo iemaksu summas un no procentiem, ko klientam nopelnījis pārvaldnieks.
NOZARE.LV
Komentāri