Joprojām ievērojami lielāks risks nonākt nabadzībā ir nepilnām ģimenēm un tām ģimenēm, kurās tiek audzināti trīs un vairāk bērni, norāda Centrālā statistikas pārvalde (CSP).
Tās veiktais apsekojums par nabadzības un ienākumu nevienlīdzības monetārajiem rādītājiem 2009.gadā liecina, ka teju katra ceturtā jeb 23% mājsaimniecību ar bērniem ir saskārušies ar nabadzības risku.
Visu veidu mājsaimniecības ar bērniem veido vairāk nekā trešo daļu no mājsaimniecību kopējā skaita (38% 2009.gadā), un tajās dzīvoja vairāk nekā puse (57%) no kopējā iedzīvotāju skaita.
Mājsaimniecībās ar bērniem augstākais nabadzības risks 2009.gadā bijis tieši nepilnajās ģimenēs (41%), kā arī ģimenēs ar diviem pieaugušajiem, kuru apgādībā ir trīs bērni (39%).
Citās mājsaimniecību grupās nabadzības risks vidēji ir bijis zemāks. Ģimenē ar diviem pieaugušajiem un vienu apgādībā esošu bērnu nabadzības riska indekss 2009.gadā bija 18%, ģimenē ar diviem pieaugušajiem, kuru apgādībā ir divi bērni, – 18%, bet ģimenē ar vairāk nekā trim pieaugušajiem un apgādībā esošiem bērniem – 20%.
Savukārt mājsaimniecībās bez apgādībā esošajiem bērniem nabadzības risks 2009.gadā bija 20% gadījumu.
Jau vēstīts, ka 2009.gadā 21% jeb 475 500 Latvijas iedzīvotāju ienākumi bijuši zemāki par nabadzības riska slieksni, liecina CSP veiktais apsekojums.
Nabadzības riska slieksnis 2009.gadā bijis 160 lati mēnesī uz vienu cilvēku.
2008.gadā un 2007.gadā nabadzības riskam bija pakļauti 26% valsts iedzīvotāju, bet 2006.gadā tāpat kā 2009.gadā – 21%.
Nabadzības riskam visvairāk 2009.gadā bijuši pakļauti bezdarbnieki, kuru vidū nabadzības riska indekss bija 48%. Tiesa, 2008.gadā šis rādītājs bija 57%, bet 2007.gadā – 55%.
Nabadzības riska slieksnis un no tā atvasinātais nabadzības riska indekss ir relatīvi rādītāji, kas ir atkarīgi no vidējā ienākumu līmeņa mājsaimniecībās. Sarūkot kopējam ienākumu apjomam valstī, nabadzības riska slieksnis 2009.gadā ir samazinājies.
NOZARE.LV
Komentāri