Pēdējo desmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) vidēji audzis par 4,1% gadā, aprēķinājis “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis.
Lai arī 2008.gadā līdz 2009.gadā ekonomikas kopējais kritums sasniedza 21,4%, laika posmā no 2000.gada līdz 2007.gadam Latvijas IKP vidēji gadā pieauga par 8,8% gadā.
Gašpuiša skatījumā Latvijas IKP dinamika, uzzīmēta grafikā, atgādina ne vien topošo Gaismas pili, bet arī stikla kalnu, kurā centies uzjāt Antiņš. “Arī mēs mēģinājām uzjāt stikla kalnā, bet noslīdējām lejā,” secināja Gašpuitis.
Pēc viņa sacītā, Latvijas ekonomikas kritums bija straujāks nekā Lietuvā un Igaunijā, jo arī viņu kāpums pirmskrīzes posmā nebija tik straujš. “Mēs pārkarsējām – izaugsme bija straujāka un kritums lielāks.”
Lietuvas ekonomika laika posmā no 2000.gada līdz 2007.gadam vidēji auga par 7,5%, bet 2008.gadā līdz 2009.gadā kopumā piedzīvoja kritumu par 12,4%, bet Igaunijas ekonomika auga par 8%, vēlāk krītot par 17,2%.
Ja Latvija attīstīsies ar IKP pieaugumu par 4%, tad pirmskrīzes līmeni izdosies sasniegt vien 2017.gadā. Pēc Gašpuiša uzskatiem, arī tad dzīves līmenis nebūs iepriekšējais un bezdarba līmenis būs augstāks par pirmskrīzes normālo. Turklāt ekonomikas pozitīvai virzībai saglabājas arī vairāki riski, vienam no galvenajiem izaicinājumiem esot tieši demogrāfijai un emigrācijai. Tāpat jārēķinās, ka pašreizējais optimisms var būt arī pārvērtēts un situācija var attīstīties citā virzienā, nekā patlaban tiek spriests un prognozēts.
Jau ziņots, ka Latvijas IKP apjoms pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem 2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2009.gada ceturto ceturksni, palielinājies par 3,7%.
Centrālās statistikas pārvaldes ātrais novērtējums liecina, ka pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem IKP 2010.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2010.gada trešo ceturksni, pieaudzis par 1,1%
Statistikas dati rāda, ka pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem pērn trešajā ceturksnī IKP gada griezumā bija pieaudzis par 2,9%, otrajā ceturksnī samazinājies par 2,1%, bet pirmajā ceturksnī sarucis par 6%.
Savukārt 2009.gadā pirmajā ceturksnī gada griezumā IKP piedzīvoja kritumu par 17,8%, otrajā ceturksnī – par 18,1%, trešajā ceturksnī – par 19,1%, bet ceturtajā ceturksnī – par 16,8%.
Pirms pagājušā gada trešā ceturkšņa pēdējo reizi IKP gada griezumā kāpumu uzrādīja vien 2008.gada pirmajā ceturksnī – par 0,8%, bet pēc tam līdz pat 2010.gada otrajai pusei uzrādīja kritumu. IKP pieaugums ceturkšņa laikā pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem kopš 2007.gada pirmā ceturkšņa pirmo reizi pieauguma līknē atgriezās 2009.gada pēdējos trīs mēnešos.
NOZARE.LV
Komentāri