Pagājušajā gadā Latvijas eksporta apjoms sasniedzis 4,67 miljardus latu, kas salīdzinājumā ar 2009.gadu ir pieaugums par 29,5% jeb 1,06 miljardiem latu, informēja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Savukārt importa apjoms 2010.gadā veidoja 5,84 miljardus latu, kas bija par 24% jeb 1,13 miljardiem latu vairāk nekā 2009.gadā.
Tādejādi ārējās tirdzniecības negatīvais saldo pērn kopumā bija aptuveni 1,17 miljardi latu.
Kopumā pērn ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība sasniedza 10,51 miljardu latu, kas ir par 26,4% jeb 2,19 miljardiem latu vairāk nekā 2009.gadā.
2010.gada pēdējā mēnesī eksporta apjoms nedaudz samazinājās un veidoja 424,1 miljonu latu, bet importa apjomi auga, sasniedzot 608,5 miljonus latu. Decembrī ārējās tirdzniecības deficīts sasniedza 184,4 miljonus latu, kas ir augstākais rādītājs šā gada laikā.
Kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās 2010.gada decembrī bija 1,03 miljardi latu, par 4% jeb 40 miljoniem latu pārsniedzot novembra rādītājus un par 43,2% jeb 311,5 miljoniem latu pārsniedzot iepriekšējā gada decembra rādītājus.
2010.gada decembrī salīdzinājumā ar 2009.gada decembri faktiskajās cenās eksporta pieaugums bija vērojams visās galvenajās preču grupās, īpaši palielinājās dzelzs un tērauda izstrādājumu izvedums – par 85,4%, trikotāžas apģērbu un apģērba piederumu – par 57,6%, koka un koka izstrādājumu – par 41,6%. Lauksaimniecības un pārtikas preču eksports palielinājās par 38,2%, tai skaitā svaigu, saldētu vai žāvētu zivju – par 80,8%, alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu – par 78,2%, piena pārstrādes produktu un olu – par 49,2%, graudaugu kultūru – par 37,1%.
2010.gada decembrī salīdzinājumā ar 2009.gada decembri faktiskajās cenās visstraujāk pieauga dzelzs un tērauda imports – 2,2 reizes, mehānismu un mehānisko ierīču – par 78,1%, koka un koka izstrādājumu – par 50%, elektroierīču un elektroiekārtu – par 48,6%, farmācijas produktu – par 46,5%, minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu – par 40,5%, plastmasu un to izstrādājumu – par 10,4%. Savukārt samazinājās lauksaimniecības un pārtikas preču imports – par 4,5%, tai skaitā gaļas un gaļas subproduktu – par 18,9%, graudaugu kultūru – par 17,1%.
2010.gada decembrī nozīmīgākā daļa jeb 70,5% Latvijas eksportā bija izvedumam uz Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja eksports uz NVS valstīm – 16,6%. Svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva, uz kuru eksportēti 17,8% no eksporta kopapjoma, Igaunija – 13%, Krievija – 11,5%, Vācija – 9,2% un Zviedrija – 7%.
Savukārt pagājušā gada decembrī nozīmīgākā daļa jeb 74,9% Latvijas importā bija ievedumam no Eiropas Savienības valstīm, tam sekoja imports no NVS valstīm – 16,7%. Svarīgākie importa partneri bija Lietuva ar 15,7% no importa kopapjoma, Krievija – 12,1%, Vācija – 9,7%, Polija – 6,3% un Igaunija – 5,9%.
“Nordea bankas” vecākais ekonomists Andris Strazds norāda, ka preču eksporta kritums decembrī, salīdzinot ar novembri, atbildis iepriekš izteiktajām prognozēm, taču pārsteigumu sagādājis importa apjomu pieaugums par vairāk nekā 50 miljoniem latu, kura rezultātā preču tirdzniecības bilance uzrādīja lielāko deficītu viena mēneša laikā kopš 2008.gada. Preču tirdzniecības bilances deficīts 2010.gada pēdējā ceturksnī bija par aptuveni 68 miljoniem latu lielāks nekā periodā no jūlija līdz septembrim.
“Ņemot vērā salīdzinoši sliktos mazumtirdzniecības rādītājus gada beigās, vienīgais loģiskais izskaidrojums preču importa pieaugumam ir būtisks pieaugums investīciju preču importā. Iespējams, ka lielākā daļa no šī pieauguma ir saistīta ar vairāku “Bombardier Q400 NextGen” lidmašīnu piegādi “airBaltic”,” sacīja Strazds, norādot, ka šāds importa pieaugums pretstatā patēriņa preču importa pieaugumam gan ir vērtējams pozitīvi, jo tas veicinās pakalpojumu eksporta attīstību nākotnē.
NOZARE.LV
Komentāri