Limbažu novada izglītības reformas darba grupas izstrādātie priekšlikumi par skolu telpu sadalījumu un mācību programmām nav ekonomiski pamatoti un pilnībā izjauks pilsētas izglītības sistēmu, šādu viedokli pauda Limbažu 3.vidusskolas direktora vietniece mācību darbā Gunta Suhanova.
Viņa informē, ka reorganizācijas modelis, kuru atbalsta Limbažu dome, paredz Limbažu 3.vidusskolas, kas ir lielākā un mūsdienīgam mācību procesam atbilstoša novada vidusskola, likvidēšanu.
“Es vienmēr biju pārliecināta, ka reorganizē un likvidē tās mācību iestādes, kurās ir mazs skolēnu skaits, vājas skolēnu sekmes, nepiemērotas mācību telpas. Taču izrādās, ka esmu maldījusies. Limbažos patlaban, neieklausoties ne skolas kolektīva, ne vecāku, ne skolēnu, ne Saeimas deputātu viedoklī, slepeni, visticamāk, atsevišķu cilvēku interesēs tiek plānots likvidēt vidusskolu, kurā šajā mācību gadā mācās 536 skolēni, no kuriem 1.-9.klasē mācās 377 skolēni, bet 10.-12.klasē -159 skolēni. Jau vairākus gadus 75-80% skolēnu centralizētajos eksāmenos iegūst A, B un C līmeņa vērtējumu, kas atbilst vienai no valdības noteiktajām prasībām valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai, skolēni katru gadu iegūst godalgotas vietas valsts mācību priekšmetu konkursos un olimpiādēs. Ikviena pilsēta, ikviens novads būtu lepns par tādu skolu,” stāsta direktora vietniece.
Suhanova ir pārsteigta, ka valstī, kura sevi dēvē par demokrātisku, pašvaldība lēmumu pieņem dziļā slepenībā, bez ekonomiska pamatojuma šādai reorganizācijai, demogrāfisko prognožu un mācību sasniegumu detalizētas analīzes. Limbažu 3.vidusskolas kolektīvs ir izstrādājis divus modeļus Limbažu novada vispārējās izglītības iestāžu reorganizācijai, taču neviena no amatpersonām to pat nevēlas redzēt.
Viņa uzsver, ka viens no izglītības iestāžu reorganizācijas mērķiem taču ir izglītībai atvēlētās infrastruktūras un finansiālo līdzekļu ekonomiska izmantošana. Taču plānotās un īstenošanai virzītās skolu reorganizācijas rezultātā netiks iegūti nekādi finanšu līdzekļu ietaupījumi.
Ja pašlaik Limbažu 1. un 3.vidusskola ar kopējo skolēnu skaitu 1080 aizņem divas skolas ēkas, tad pēc plānotās reorganizācijas tas pats skolēnu skaits tiks izvietots jau trijās skolas ēkās tā vietā, lai pašreiz esošās 2.vidusskolas telpas, kas celtas pagājušā gadsimta 60.gados un patlaban ir vismazāk piemērotas mūsdienīgam mācību procesam, jo nav sporta zāles, darbnīcas atrodas tālu no skolas, nav ēdināšanas bloka, plānotu izmantot citādāk.
Skolēnu mehāniska pārvietošana no vienām telpām uz citām, divu skolu vietā par katru cenu cenšoties izveidot trīs skolas ar mazu skolēnu skaitu, visu skolu mācību materiālās bāzes un kultūrvides izjaukšana nav infrastruktūras sakārtošana. Tas būtu panākts vien tad, ja reorganizācijas rezultātā uz vienas skolas bāzes tiktu veidota ģimnāzija ar mērķi iegūt valsts ģimnāzijas statusu, bet uz otras skolas bāzes – novada vidusskola. Jāpiebilst, ka pašreizējā reorganizācijas modelī Limbažu novadā nav plānota neviena vidusskola, kurā skolēns varētu mācīties no 1. līdz 12.klasei.
Limbažu 2.vidusskolas telpas būtu jānodod vakarskolas rīcībā, un tur varētu nodrošināt un attīstīt mūžizglītības un alternatīvās izglītības iespējas. Šīs skolas telpās būtu iespējams izvietot arī bērnu bibliotēku, kas tagad aizņem prāvu daļu no 3.bērnudārza telpām, un mākslas skolu, kas izvietota kultūras namā. Izīrējot telpas tālākizglītības kursu īstenošanai, būtu iespējams arī pelnīt.
“Tādējādi visu skolu telpas būtu izmantotas un attaisnotos to attīstībā un uzturēšanā ieguldītie līdzekļi. Limbažu 3.vidusskolas piedāvātais reorganizācijas modelis, kuru nezin kāpēc neatbalsta dome, ir centrēts uz skolēnu, jo nav vajadzīga bezjēdzīgā un traumējošā visu skolēnu pārvietošana no vienas skolas uz citu. Taču Limbažu novada dome un Izglītības nodaļa kategoriski atsakās apspriest šādu reorganizācijas modeli, uzskatot, ka vienīgais reorganizācijas veids ir Limbažu 3.vidusskolas bezjēdzīga sadalīšana un likvidēšana,” uzskata Suhanova.
Viņa skaidro, ka Limbažu 3.vidusskola neiebilst, ka uz Limbažu 1.vidusskolas bāzes veido valsts ģimnāziju ar proģimnāzijas klasēm, kas atbilst pašvaldības iecerētā izglītības iestāžu tīkla reorganizācijas plānam. Taču arī Limbažu 3.vidusskola, kas izglītības kvalitātes ziņā ir līdzvērtīga 1.vidusskolai, vēlas redzēt sev cienīgu vietu Limbažu izglītības sistēmā un grib turpināt darbu kā novada vidusskola, kas īsteno pilnu pamatizglītības programmu un dod iespēju iegūt vidējo izglītību skolēniem, kuri nebūs gatavi mācībām ģimnāzijā. Skola piedāvā vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošo programmu un divas profesionāli orientēta virziena programmas – komerczinību, tehnoloģijas un dizains. Tomēr Limbažu novada atbildīgās amatpersonas šis piedāvājums neinteresē, piebilst direktora vietniece.
Suhanova uzsver, ka kritiski vērtējami arī reorganizācijas virzītāju mutvārdos dotie un presē paustie melīgie solījumi – “uztraukumam nav pamata”, “klašu kolektīvi tiks saglabāti un pāries uz citu skolu kopā ar saviem audzinātājiem”, “visiem tiks nodrošināts darbs”, “neviens necietīs, neviens kolektīvs netiks izjaukts, visi klašu kolektīvi pārvietosies uz citām telpām ar saviem klašu audzinātājiem un pedagogiem”, “ar 1.septembri skolēniem būs iespējams mācīties valsts ģimnāzijā”.
Suhanova ir neizpratnē par to, vai tiešām valstī var piešķirt valsts ģimnāzijas statusu mākslīgi izveidotai struktūrai, kas nav sevi apliecinājusi, un vai tiešām Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) Limbažu novada domes atbildīgajām amatpersonām ir devusi šādu solījumu, kā to apgalvo Izglītības nodaļas vadītāja Gaļina Karpova, kas savulaik bija Limbažu 2.vidusskolas direktore.
IZM Profesionālās izglītības un vispārējās izglītības departamenta direktora Jāņa Gaigala atbildē Limbažu novada domes priekšsēdētāja vietniekam Gintam Rožkalnam skaidrots, kādiem kritērijiem ir jāatbilst izglītības iestādei, lai tā saņemtu valsts ģimnāzijas statusu. “Izpildoties nosacījumam, ka izglītības iestādē īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas ne mazāk kā trijos virzienos, nosacījumam, ka izglītības iestādes 10.līdz 12 klasē mācās ne mazāk par 200 izglītojamajiem, un nosacījumam, ka izglītības iestāde veic pedagogu tālākizglītības centra un reģionālā metodiskā centra funkcijas, kā arī ievērojot Limbažu pilsētas vidusskolās, izņemot Limbažu 2.vidusskolu, iepriekšējos mācību gados vairāk nekā 75% izglītojamo mācību sasniegumu novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis augstāks par C līmeni, ministrija atbalstīs valsts ģimnāzijas izveidošanu Limbažu novadā,” teikts Gaigala parakstītajā vēstulē.
“Tad kāpēc melot sabiedrībai? Solīta taču ir tikai ģimnāzijas izveides atbalstīšana, bet nekur nav teikts, ka statusu piešķirs, to nenopelnot,” spriež Suhanova.
Direktora vietniece uzskata, ka Limbažu amatpersonu teiktajam nevar ticēt – viss tiek dalīts un sadalīts atkarībā no klusēšanas, draudzības un lojalitātes principa, tulkots un skaidrots no sava izpratnes viedokļa un izdevīguma.
Slepenība ikviena lēmuma pieņemšanā Limbažu novadā turpinās, par to liecina reorganizācijas komisijas darbs. Tā ir kopā sanākusi vien dažas reizes, lai spriestu par telpu piemērotību jaunizveidotajām izglītības iestādēm, apsekotu skolu telpas un tad vienotos par skolu izvietojumu. Tomēr nekāda vienošanās nenotika, jo dienu pirms kārtējās komisijas sēdes Limbažos jau izplatījās informācija, ka telpas slepus ir sadalītas. Tā tiešām izrādījās taisnība un pārsteidza pat daļu komisijas locekļu, jo realitāte atkal ir skaudra, situāciju raksturo pieredzējusī pedagoģe.
“Ja Limbažu 3.vidusskolas kolektīvs vēl bija gatavs samierināties ar piešķirtā veidojuma – vidusskola 7.-12.klasei – statusu, kas ir pretrunā ar Vispārējās izglītības likuma normām, un strādāt savā skolas ēkā, lai pēc iespējas mazāk izjauktu vidi, saglabātu materiālo bāzi, iestrādnes un skolotāju kolektīvu, tad tagad saprotam, ka tiekam izlikti arī no savas skolas telpām, ka mums kā skolas veidotājiem, pildot domes lēmumu, nāksies pārcelties pie kaimiņiem uz 2.vidusskolu, palūgt viņus atbrīvot telpas, lai īstenotu mums uzticēto. Bet varbūt plāns ir vēl vienkāršāks – Limbažu 3.vidusskolu pievienot Limbažu 2.vidusskolai? To noteikti redzēsim nākošajā domes sēdē,” saka Suhanova.
Pret nedemokrātiski pieņemtajiem lēmumiem protestējuši arī vecāki, adresējot vēstuli gan valsts prezidentam, gan citām valsts institūcijām un amatpersonām. Uz vēstuli, ko bija parakstījuši 1070 Limbažu iedzīvotāju, pagaidām vēl nav saņemta neviena atbilde. Vien izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS) individuālā sarunā ir paudis izbrīnu par to, ka izglītības iestāžu reorganizācijas rezultātā nav aprēķināta līdzekļu ekonomija. Direktora vietniece domā, ka pašvaldībai nav ne šādu aprēķinu, ne datu.
“Lai kāds arī nebūtu citu izglītības speciālistu, skolas kolektīva, vecāku, skolēnu, Saeimas deputātu viedoklis un ieteikumi, reorganizācijas vilciens Limbažos turpina traukties uzņemtajā ātrumā, sadragājot tos demokrātijas principus, kuriem vēl nešaubīgi ticēja sabiedrības lielākā daļa. Un tad rodas jautājums – vai vagoni, kas riņķo ap Lielezeru, nav ar zeltu piekrauti? Un kas tos gatavojas izkraut?” retoriski vaicā Suhanova.
Kā ziņots, Limbažu novada izglītības reformas darba grupa izstrādājusi priekšlikumus par skolu telpu sadalījumu un mācību programmām. 9.februārī darba grupa ar balsojumu vienojās gan par mācību programmām, kas tiks realizētas katrā no skolām, gan par telpu izvietojumu.
Ar 11 balsīm “par” tika atbalstīts priekšlikums, ka tagadējās 3.vidusskolas telpās atradīsies Limbažu sākumskola, 2.vidusskolas telpās – Limbažu vidusskola ar vakarskolu kā tās struktūrvienību. Limbažu 1.vidusskolas telpās atradīsies Limbažu Valsts ģimnāzija.
Pret šādu lēmumu bija Limbažu 3.vidusskolas direktors Agris Zakulis un pedagoģe Vitanda Sakse. Limbažu pilsētas pārvaldniekam Mārim Beļauniekam kopā ar izglītības iestāžu vadītājiem tiks dots uzdevums izvērtēt, kādi līdzekļi nepieciešami pārkārtojumu veikšanai. Līdzekļi tam iezīmēti budžeta rezerves fondā. Pašvaldības izpilddirektors Agris Blumers vēl piebilda, ka 3.vidusskolas telpās tiks izvietota mākslas skola, bet jautājums par bērnu bibliotēku paliek atklāts.
Par mācību programmām ar balsojumu tika atbalstīts priekšlikums, ka valsts ģimnāzija īsteno vispārizglītojošā, matemātikas, dabaszinību un tehnikas, humanitārā un sociālā, kā arī profesionāli orientēta virziena programmas.
Paredzēts, ka Limbažu vidusskola realizē vispārizglītojošā, profesionāli orientēta virziena programmas un otrā līmeņa pamatizglītības profesionāli orientēto pedagoģiskās korekcijas programmu, ko patlaban īsteno 2.vidusskola. Gan vidusskola, gan valsts ģimnāzija īsteno otrā līmeņa (7.-9.klase) pamatizglītības programmas.
Vakarskola kā vidusskolas struktūrvienība realizē pamatizglītības, otrā līmeņa pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas, vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmas, arī neklātienes. Savukārt sākumskola īsteno pirmā līmeņa (1.-6.klase) pamatizglītības programmu un, ja nepieciešams, arī pirmā līmeņa pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas programmu. Pret to bija 3.vidusskolas pārstāvji, uzskatot, ka viņu skolā jāatrodas topošajai Limbažu vidusskolai.
LETA
Komentāri