2010.gada beigās un 2011.gada sākumā aktivizējusies interese par fizisku personu maksātnespējas procesu Vidzemes reģionā un uzsākti pirmie maksātnespējas procesi. „Esmu gandarīts, ka interese par savu tiesisko aizsardzību no banku un parādu piedzinēju patvaļas, sāk parādīties arī ārpus Rīgas, jo ne jau tikai galvaspilsētā ir cilvēki, kuri šai sarežģītajā laikā ir nonākuši grūtos ekonomiskos apstākļos,” uzskata advokāts, Kredītņēmēju konsultāciju centra (KKC) vadītājs Jānis Āboliņš.
Pēdējo mēnešu laikā īpašu interesi par fiziskas personas maksātnespēju izrādījuši Valmieras un Cēsu iedzīvotāji, kā no mazo un vidējo uzņēmēju vidus, tā arī vienkārši cilvēki, kuru ienākumi neļauj segt banku un citu kredītiestāžu prasītos maksājumus. Cilvēki sāk izprast, ka šāda tiesiska parādu sakārtošana un sevis pasargāšana no psiholoģiska terora ir iespējama arī personām, kurām pašreiz ir minimāli ienākumi un personām, kuru parādsaistības ir ne tikai saistībā ar parādiem bankām, bet arī ar komunālajiem maksājumiem, kuri daudzviet Latvijā kļuvuši neadekvāti lieli. Bez tam šīs personas aptver visplašāko sociālo spektru – pedagogi, banku darbinieki, lielu uzņēmumu vadītāji, cilvēki ar minimāliem ienākumiem, valsts sektora darbinieki.
Pēc komercbanku aprēķinātajiem datiem, maksājumus bankām kavē aptuveni 30% kredītņēmēju. Saskaņā ar Maksātnespējas reģistra datiem līdz šim apstiprināts 321 fiziskās personas maksātnespējas process.
Statistika rāda, ka pēdējos mēnešos apstiprināto maksātnespējas procesu skaits pieaug, kas ir apliecinājums tam, ka Maksātnespējas likuma jaunā reakcija ir lojāla cilvēkiem un tā tiem izmantota.
Iepriekš maksātnespējas procesu izvēlējas veikt pārsvarā uzņēmēji un nekustamo īpašumu attīstītāji ar lielām parādsaistībām un nereti vairākiem īpašumiem, taču pašlaik vidējais maksātnespējīgais ir ar vienu nekustamo īpašumu un ienākumiem, kas krīzes laikā samazinājušies līdz 200-300 latiem mēnesī. Turklāt aptuveni 20% šo cilvēku bankas jau esot atņēmušas īpašumus.
Jāuzsver, ka, protams, maksātnespēja nav vienīgais risinājums – būtiskākais ir izprast reālo situāciju un stāvokli. Bankas savā praksē izmanto netiešu iebiedēšanas politiku, kad cilvēkam priekšā tiek nolikti kaudze ar līgumiem, bankas jurists ātri sauc dažādus pantus un līguma punktus, kas cilvēku iedzen izmisumā un bieži vien noved pie dokumentu parakstīšanas, tos neizprotot.
Gada laikā KKC speciālisti ir snieguši konsultācijas vairāk nekā 2300 personām un 1000 personām ir atrasti citi iespējamie risinājumi, neizmantojot fiziskas personas maksātnespējas uzsākšanu.
Sabiedrībā sāk veidoties uzskats, ka maksātnespēja ir kas apkaunojošs un nepieņemams. Mēs uzskatam, ka jākaunas ir nevis no maksātnespējas, kas ir kļūdas atzīšana un likumiska sakārtošana, bet no tā, ka visu mūžu esi parādnieks. Šis process nodrošina, ka pēc 3-4 gadiem par maksātnespējīgu atzītai personai nav īpašumu, bet nav arī parādu. Banku pārstāvji apzināti izplata maldīgu informāciju, ka nākotnē bankas šīm personām neizsniegs kredītus.
Jautājums, – kam tad viņas izsniegs – personām, kuras līdz ausīm būs parādos un pēdējos ienākumus atdos bankām pārspīlēto procentu atmaksai?
Lielākajai daļai cilvēku, kuri izvēlējušies sākt maksātnespējas procesu, iemesls tam ir tieši ievērojamais darba algas samazinājums. Tā kā pagaidām nekas neliecina, ka algas tuvākajā nākotnē lielai daļai sabiedrības varētu pieaugt, maksātnespējas procesu būs spiesti izvēlēties arvien vairāk cilvēki.
Maksātnespējas procesa laikā jūs esat tiesiski pasargāti no banku ierēdņiem un parādu piedzinējiem, jo šis likums tiesiski sakārto attiecības starp maksātnespējīgo personu un parādu piedzinējiem.
Un šo situāciju iespējams panākt nedēļas laikā – tas ir nepieciešamais liks no brīža, kad jūs sagatavojat visus nepieciešamos dokumentus līdz brīdim, kad sākas tiesiskais process. Kā ziņots, 2010.gada 1.novembrī stājās spēkā jaunais Maksātnespējas likums, ko Saeima, otrreiz caurlūkojot, pieņēma 26.jūlijā, kā arī grozījumi Civilprocesa likumā, kas paredz uzlabot maksātnespējas procedūras, mazināt tiesu noslodzi un paātrināt vispārējo lietu izskatīšanu tiesās.
Jānis Āboliņš, advokāts SIA Kredītņēmēju konsultāciju centra vadītājs
Komentāri