Naudas plānošanas centra (NPC) un SKDS otrajā Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indeksa pētījumā noskaidrots, ka, zaudējot regulāros ienākumus, Latvijas mājsaimniecības varētu pastāvēt 1,6 mēnešus. Savukārt, lai veidotu vismaz 10% uzkrājumus, mājsaimniecības ienākumiem būtu jābūt vidēji Ls 390 uz vienu ģimenes locekli mēnesī, atklāj pētījums.
Salīdzinoši ar pirmā Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indeksa pētījuma rezultātiem situācija nav būtiski mainījusies, un, līdzīgi kā 2010.gada nogalē, ar saviem uzkrājumiem mājsaimniecības varētu iztikt vidēji pusotru mēnesi. Pēc tam mājsaimniecības labklājības līmenis būtiski pasliktinātos.
Mājsaimniecības budžeta plānošana – tikai īstermiņā
Lielākā daļa (68%) Latvijas mājsaimniecību plāno savu budžetu, tomēr saplānotais laika periods ir neilgs. Visvairāk (42%) mājsaimniecību savu budžetu plāno vienu mēnesi uz priekšu. Vairāk nekā trīs mēnešus uz priekšu savu budžetu plāno tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.
„Tas liecina, ka kopumā iedzīvotāji vēl aizvien ļoti vieglprātīgi izturas pret savām finansēm un nenodrošinās pret iespējamajiem riskiem nākotnē. Šķiet, ka ļoti daudzi no patreizējās valsts un personīgās finanšu krīzes nav guvuši tās mācības, kas tiem ļautu nākotnē neatkārtot pagātnē pieļautas kļūdas,” komentē Arnis Kaktiņš SKDS pētījumu centra vadītājs.
Cilvēki ar zemiem ienākumiem savu mājsaimniecības budžetu plāno aptuveni vienu mēnesi uz priekšu, bet, attiecīgi palielinoties ienākumiem, arī mājsaimniecības budžets tiek plānots ilgākam periodam. Respondenti ar augstiem ienākumiem mājsaimniecības budžetu plāno vidēji trīs mēnešiem.
Lielākoties veido tikai nelielus uzkrājumus
Vismaz nelieli naudas uzkrājumi ir 67% mājsaimniecību (oktobra pētījumā šis rādītājs bija 65%). Tomēr ienākumu zaudējuma gadījumā, būtiski nesamazinot izdevumus, iztikt no līdz šim veiktajiem uzkrājumiem vairāk nekā trīs mēnešus spētu tikai aptuveni katra desmitā Latvijas mājsaimniecība.
Uzkrājumu veidošanai nepieciešamais ienākumu līmenis vairāk nekā divas reizes pārsniedz šī brīža vidējos ienākumus uz vienu ģimenes locekli mēnesī (Ls165).
Iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem iespēju veikt uzkrājumus saredz, ja ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir vismaz 309 lati. Savukārt iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem uzskata, ka ienākumiem jābūt vidēji 504 latiem uz ģimenes locekli, lai veidotu 10% uzkrājumu.
”Diemžēl ne vienmēr, palielinoties ienākumiem, paliek vairāk brīvu līdzekļu uzkrājumu veidošanai. Uzkrāt un sekmīgi plānot budžetu ir iespējams pie jebkuriem ienākumiem, jautājums vien, kādas metodes tiek izmantotas un cik nopietni pret šo jautājumu attiecamies,” skaidro Signe Bierande, NPC vadītāja. „Dzirdam viedokļus, ka ietaupījumus iespējams veidot tikai cilvēkiem ar augstiem ienākumiem. Tomēr nereti, pieaugot arī cilvēku ienākumu līmenim, uzkrājumi tik un tā netiek veidoti. Likumsakarīgi, ka, palielinoties ienākumiem, palielinās arī izdevumi – kredītsaistības, līzinga maksājumi u.c.”
Dati tiek iegūti SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās. Katrā aptaujas reizē tiek aptaujājot ne mazāk kā 1000 respondentus vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā. Izlase ir reprezentatīva attiecībā pret ģenerālo kopumu. Aptaujā iegūtie dati tiek pakļauti svēršanas procedūrai, nodrošinot vēl lielāku rezultātu reprezentativitāti.
Par pētījumu. Mājsaimniecību ekonomiskās ilgtspējas indekss ir NPC un SKDS ceturkšņa pētījums. Tas nodrošina iespēju sekot līdzi Latvijas mājsaimniecību finansiālās situācijas izmaiņām, fiksē jaunākās tendences un iedzīvotāju finanšu paradumu maiņu. Pētījumu veido būtiskākie personīgo finanšu jautājumu bloki – uzkrājumu veidošana, budžeta plānošana, saistības, kā arī iedzīvotāju finansiālā drošība un pārliecība par nākotni.
Biedrība “Naudas plānošanas centrs” ir neatkarīga sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno dažādus ekspertus un Latvijā darbojas jau kopš 2007.gada. Biedrības misija ir finanšu jautājumos izglītota Latvijas sabiedrība, kuras indivīdi spēj pieņemt finansiāli izsvērtus un atbildīgus lēmumus. Skolēnu izpratnes veicināšanai par naudu izveidots arī pirmais elektroniskais mācību līdzeklis – “Naudas mācība”.
Inese Salmiņa
Komentāri