Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas apstiprinātais “Latvenergo” jaunais tarifu plāns izraisījis ļoti plašas diskusijas visā sabiedrībā. Jau ziņots, ka tarifu plāns paredz, ka no 1.aprīļa visām mājsaimniecībām par pirmajām 1200 kWh būs jāmaksā līdzšinējais “Starta” tarifs – 0,0825 Ls/kWh. Savukārt no 1201. kWh piemēros “Pamata” tarifu – 0,1074 Ls/kWh. Nākamā gada 1.aprīlī viss atkal sāksies no sākuma.
Valsts kontroliere Inguna Sudraba šo lēmumu nodēvēja par absolūti nepareizu, norādot, ka tas ir ceļš uz nabadzību, nevis ceļš uz izaugsmi.
Arī aptaujātie elektroenerģijas lietotāji pauž neizpratni un sašutumu par elektrības cenu celšanos. Īpaši nesaprašanā
visi
bija
par
“Latvenergo” minēto informāciju, ka apmēram pusi mājsaimniecību tarifu izmaiņas neskars, jo to patēriņš gadā nepārsniedz 1200 kWh.
“Tās taču ir galīgās muļķības,” teica Lonija Kaula no Vecpiebalgas novada, atzīstot, ka viņu ģimenē patēriņš mēnesī tuvojoties 200 kilovatiem. “Varbūt kāds vientuļš pensionārs, kas iztiek ar vienu mazu spuldzīti, var iekļauties šajā daudzumā. Mums arī nekādu ekstru nav – veļas mazgājamā mašīna, ledusskapis, apgaismojums, mazbērni lieto datoru, un viss. Lai kā gribam taupīt, zem simts kilovatiem mēnesī nevaram tikt. Man kaimiņos dzīvo viena pati pensionāre, kurai arī tikai apgaismojums un televizors, vienalga mēnesī gandrīz 200 kilovati notērējas. Cik zinu, laukos nevienam patēriņš mēnesī nav mazāks par simts kilovatiem, tāpēc brīnos, kur viņi rāvuši tādus aprēķinus.”
Jauno tarifu kāpumu L.Kaula vērtē ļoti negatīvi, jo tas vēl vairāk pasliktinās iedzīvotāju dzīvi, it īpaši laukos: “Viss jau tiek rēķināts pēc Eiropas cenām – elektrība, degviela, bet algas taču mums ir viszemākās, to nezin kāpēc tur, Rīgā, aizmirst.”
To, ka arī minimāli tērējot elektrību, rēķins pārsniedz 100 kilovatus, apliecināja arī Benita Auziņa no Pārgaujas novada. Viņi mājā dzīvojot tikai divatā, ziemā elektrību tērējot tikai apgaismojumam, ledusskapim, televizoram.
“Pat veļas mazgājamo mašīnu ziemā nelietojam, jo ūdeni no sistēmas izlaidām, lai neaizsalst. Tērējam pašu minimumu, tomēr ir virs 100 kilovatiem. Vasarā būs vēl vairāk, jo tad klāt nāks arī veļas mašīna,” teica B. Auziņa.
Arī citi aptaujātie atzina, ka vairāk par simts kilovatiem mēnesī notērējas, pat neizmantojot elektrību mājokļa apsildei, lai gan šajā aukstajā ziemā to nācies ņemt talkā. Kopējais atzinums bija vienkāršs – taupi vai netaupi, jāmaksā būs vairāk.
Par to, cik klientu mēnesī patērē mazāk par 100 kWh, lasāma dažāda informācija. „Latvenergo”, balstoties uz klientu norēķinu sistēmas datiem, norāda, ka tie ir 49 procenti mājsaimniecību.
Gluži pretēju ainu rāda pētījumu aģentūras “TNS Latvia” pētījuma “Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem viedoklis par vidējo elektroenerģijas patēriņu mājsaimniecībās apkures sezonā” rezultāti. Neliela daļa aptaujāto (4%) atzinuši, ka vidējais elektroenerģijas patēriņš viņu mājsaimniecībā apkures sezonā nepārsniedz 100 kWh mēnesī. Tiesa, samērā lielam skaitam aptaujāto – katram piektajam – nav konkrēta viedokļa par to, vidēji cik kWh mēnesī apkures sezonā patērē viņu mājsaimniecība.
“Latvenergo” uz to norāda, ka viņu
klientu ikmēneša norēķinu sistēmas dati precīzi atspoguļo iesniegtā tarifa plāna ietekmi uz ģimenēm, jo analīzē izmantoti visu – kopskaitā vairāk
nekā viena miljona – „Latvenergo”
klientu patēriņa dati par 2010. gadu.
Tabulā aplūkojami “Latvenergo” dati par elektroenerģijas patēriņu bijušā Cēsu rajona novados pērn.
Jānis Gabrāns
Novads
līdz 100 kWh
100-200 kWh
201-400 kWh
virs 400kWh Cēsu
3978
2598
1424
484 Amatas
1719
703
541
275
Jaunpiebalgas
652
279
206
105 Līgatnes
1059
516
388
129
Pārgaujas
902
452
381
229 Priekuļu
1827
1019
781
285 Raunas
756
405
346
139 Vecpiebalgas
1234
510
347
177
Komentāri