No valdības iecerētajiem valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem Latvijas ģimenes finansiālā ziņā visvairāk izjutīs nodokļu palielinājumu dabasgāzei un akcīzes nodokļa palielinājumu benzīnam, liecina “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aprēķini.
Institūta direktora vietniece Diāna Krampe biznesa portālu “Nozare.lv” informēja, ka atbilstoši valdības iecerei atcelt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi un piemērot akcīzes nodokli dabasgāzei, ko izmanto mājsaimniecības, dabasgāzes tarifs tikai uz nodokļu paaugstināšanas rēķina ģimenēm, kas dabasgāzi izmanto plītīs, varētu pieaugt par aptuveni pieciem santīmiem par kubikmetru (no 0,48 līdz 0,53 latiem par kubikmetru), bet ģimenēm, kas izmanto dabasgāzi kā kurināmo, par aptuveni četriem santīmiem (no 0,29 līdz 0,33 latiem par kubikmetru).
Atbilstoši statistikas datiem, ģimenes, kas dabasgāzi izmanto plītīs un ūdenssildītājos (kopā aptuveni 386 000 mājsaimniecību), patlaban vidēji par gāzi maksā 3,02 latus mēnesī. Līdz ar nodokļu paaugstināšanu ikmēneša rēķins šādai mājsaimniecībai palielināsies par 0,36 latiem jeb 4,32 latiem gadā. Savukārt mājsaimniecībām, kas gāzi izmanto arī apkurei (aptuveni 47 000 mājsaimniecību) un patlaban vidēji mēnesī maksā 62 latus, rēķins palielināsies par aptuveni astoņiem latiem mēnesī jeb gandrīz 100 latiem gadā.
Krampe gan norāda, ka šie ir tikai vidējie aprēķini un daudzās mājsaimniecībās vidējais rēķins par gāzi ir lielāks. Piemēram, vairākām “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūta aptaujātajām ģimenēm, kas dzīvo privātmājās Rīgā un tās rajonā, ikmēneša rēķins par gāzi ir robežās no 150 līdz 350 latiem mēnesī. Šādām ģimenēm izdevumu pieaugums atbilstoši būs daudz lielāks – no 20 līdz 50 latiem mēnesī.
Pēc institūta aplēsēm, kopumā mājokļu apsildīšanai centrālajai apkurei alternatīvus risinājumus izmanto līdz pat 40% Latvijas mājsaimniecību. Krampe skaidro, ka visbūtiskāk gāzes tarifu pieaugumu izjutīs tās ģimenes, kurām pieder mājokļi ar lielāku platību, turklāt ne vienmēr tās ir arī turīgākas ģimenes, jo lielāks mājoklis var piederēt arī daudzbērnu ģimenei, kurā ir tikai divi pieauguši pelnītāji.
“Arī mazāk turīgas ģimenes savā budžetā varētu piedzīvot diezgan būtisku izdevumu pieaugumu, no kura ir arī samērā grūti izvairīties – īpaši, ja ģimenes mājoklī nav pieejama centrālā apkure un elektriskā vai gāzes apkure ir vienīgās alternatīvas. Apkure, kā zināms, ir pirmās nepieciešamības prece un jau pašlaik tā ziemas sezonā Latvijas ģimeņu budžetos veido proporcionāli lielu izdevumu daļu,” sacīja Krampe.
Vienlaikus esot jāņem vērā tas, ka “Latvijas Gāze” katru gadu ar 1.jūliju pārskata mājsaimniecībām piemērotos dabasgāzes tarifus, kas galvenokārt atkarīgi no naftas produktu cenām pasaules biržās, un pastāv iespēja, ka šovasar tarifs varētu pieaugt ne tikai uz nodokļu rēķina, bet arī citu faktoru ietekmē, brīdina eksperte.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija jau publiskojusi savus aprēķinus par to, ka akcīzes nodokļa palielināšana benzīna cenu varētu palielināt par 2,5 santīmiem litrā, bet obligāto valsts krīzes rezervju nodrošināšanas un citu faktoru ietekmē benzīna cena varētu pieaugt vēl par 2,5 santīmiem.
Līdz ar to ģimenei, kas brauc ar ekonomiskās klases auto un mēnesī vidēji patērē 60 litrus benzīna, degvielas cenas pieaugums par pieciem santīmiem litrā nozīmēs izdevumu pieaugumu par trīs latiem mēnesī jeb 36 latiem gadā. Savukārt ģimenei, kas brauc ar jaudīgāku auto vai ikdienā pārvietojas garākā maršrutā un līdz ar to patērē 200 litrus degvielas, benzīna cenas pieaugums par pieciem santīmiem nozīmēs izdevumu pieaugumu par 10 latiem mēnesī jeb 120 latiem gadā.
Pēc Krampes sacītā, nereti ģimenes izmanto automašīnu, lai optimizētu savus izdevumus par transportu, ar vienu auto pārvietojoties gan sievai, gan vīram, uz mācību iestādēm vedot arī atvases.
Eksperte uzskata, ka šādu nodokļu paaugstināšana attiecībā uz gāzi un benzīnu kopumā mājsaimniecībām dod arī negatīvu signālu par sagaidāmo situāciju viņu ģimenes izdevumos šā gada rudenī, jo īpaši, sākoties apkures sezonai. Tas var mazināt iedzīvotāju optimismu, kas tikko sācis atgūties, vairot inflācijas gaidas, kuras atbilstoši pavadīs patēriņa kritums.
Institūts aprēķinājis, ka akcīzes nodokļa paaugstināšana tabakai un alkoholam uz mājsaimniecībām neatstās tik būtisku ietekmi, turklāt nodokļa palielināšana šīm precēm vidējā termiņā ir saistīta arī ar Eiropas Savienības noteikto minimālo nodokļa likmju sasniegšanu. Kā ziņots, akcīzes nodokļa palielināšana vienas cigarešu paciņas cenu palielinās par aptuveni 10 santīmiem, bet puslitra degvīna pudeles cenu – par aptuveni 12 santīmiem.
Arī “Swedbank” Privātpersonu finanšu institūts norāda uz to, ka jau pašlaik ir bažas par lielo kontrabandas cigarešu un alkohola īpatsvaru Latvijas tirgū, tāpēc pastāv risks, ka daļa patērētāju tā vietā, lai taupības nolūkā samazinātu konkrēto preču patēriņu, legāli ievesto preču vietā izvēlēsies nelegālas izcelsmes preces.
“Protams, ietekmes apmērs ir atkarīgs no katras ģimenes individuālajiem apstākļiem un patēriņa groza. Piemēram, tie, kuru mājoklis tiek apsildīts ar centrālo apkuri un kas ikdienā pārvietojas ar sabiedrisko transportu, valdības lēmumus neizjutīs tik lielā mērā kā tie, kuriem pieder privātmāja ar autonomu gāzes apkuri un kas ikdienā uz darbu brauc ar auto,” paskaidro institūta eksperte.
Jau ziņots, ka valdība šonedēļ slēgtajā sēdē panāca vienošanos par vairāku nodokļu likmju palielināšanu no šā gada 1.jūlija, lai nodrošinātu papildu budžeta konsolidācijas pasākumus.
Lielākā daļa konsolidācijas tiek veikta tieši uz nodokļu palielinājuma rēķina, piemēram, paaugstinot akcīzi benzīnam, cigaretēm, alkoholam, atceļot samazinātās nodokļa likmes dabasgāzei. Savukārt izdevumu daļā par pieciem miljoniem latu tiks mazināti valsts pārvaldes izdevumi atalgojumam.
Plānots gada griezumā šā gada budžeta deficītu samazināt par 65 miljoniem latu, tai skaitā ir paredzēti ieņēmumi 12,8 miljonu latu apmērā no ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumiem.
LETA
Komentāri