Neparasti aukstais februāris radījis problēmas arī autobraucējiem. Ne vienam vien rīta agrumā nācās konstatēt, ka zem klajas debess stāvošo automašīnu nav iespējams iedarbināt un nākas meklēt speciālistu palīdzību.
Autoservisos pastāstīja, ka galvenās problēmas radījuši aizsalušie degvielas filtri mašīnām ar dīzeļdzinējiem vai arī nokalpojušie akumulatori, kam trūkst spēka iekustināt dzinēju.
Nu jau situācija uzlabojusies, un pēc palīdzības vēršas krietni retāk nekā aukstuma perioda sākumā. “Sinhro-C” servisa vadītājs Egons Smelters pastāstīja, ka lielākais palīdzības meklētāju skaits bijis pirmajās aukstajās dienās, tagad visi vairāk vai mazāk pielāgojušies un sagatavojušies: “Ko lai dara, katru gadu lielai daļai autovadītāju ziema iestājas negaidot, tad nākas glābt, kas glābjams. Arī pēc akumulatoriem vislielākais pieprasījums bijis tieši lielā aukstuma perioda sākumā.”
SIA “Reifeks” veikala darbinieks Jurijs Ivanovs pastāstīja, ka katru dienu kāds klients iebrauc. Kāds nopērk akumulatoru, jo vecais vairs netur, kādam nākas atsildīt mašīnu, nomainīt degvielas filtru. Dažs braucējs esot nesapratnē, kāpēc akumulators vairs negriež, ja ziemas sākumā problēmu neesot bijis.
“Te var būt vairāki faktori,” norāda J. Ivanovs. “Varbūt uzlikts konkrētajai mašīnai neatbilstošs akumulators un ģenerators nespēj uzlādēt. Pie vainas arī īsie pārbraucieni. No rīta mašīnu iedarbina, aizbrauc līdz darbam, kur auto visu dienu nostāv, lai vakarā tikai atbrauktu mājās. Starteris no akumulatora paņem strāvu, bet ģenerators nespēj tik īsā laikā to atkal uzlādēt. Tāpēc ziemā mājup vajadzētu braukt ar līkumu.”
Uzņēmējs Nando Valdemiers – Bišeris no IK “FENDT” Jaunpiebalgā pastāstīja, ka viņa servisā pēc palīdzības aukstuma dēļ gan vērsušies samērā maz autobraucēju: “Acīmredzot centās tikt galā saviem spēkiem. Meklēja kādu siltu garāžu, kur atkausēt, vai rada citu risinājumu. Ja nevarēja iedarbināt vienu dienu, mēģināja citā rītā, ja nesanāca – atstāja, lai stāv līdz siltākam laikam.”
Autoservisos norādīja, ka pirms ziemas tomēr būtu svarīgi sagatavot mašīnu zemām temperatūrām.
“Pirms ziemas īpaši dīzelītim vajadzētu veikt nepieciešamo apkopi, bet tas reti tiek darīts. Kad ziemā mašīna nelec, kad akumulators negriež, cilvēki uzreiz atceras, kur ir serviss, turklāt palīdzība vajadzīga uzreiz,” saka J. Ivanovs.
E. Smelters norāda, ka apzinīgākas esot sievietes, kuras pirms ziemas tomēr atbraucot uz servisu pārbaudīt, vai auto gatavs aukstumam.
Aukstais laiks problēmas rada arī pasažieru pārvadātājiem. A/s “CATA” izpilddirektors Andris Malkavs stāsta, ka grūtāk ir, tomēr ziema un sals lielas problēmas nav radījusi.
“Katru rītu šajā aukstajā laikā nākas saskarties ar kādu sīku tehnisku problēmu – kādam autobusam grūtāk durvis veras, varbūt kas vēl aukstumā sasalis, tomēr ar visu tiekam galā. Cēsīs, mūsu pamatbāzē, tie autobusi, kuriem ir agrie rīta reisi, stāv garāžās vai nojumēs. Savukārt, ja kas lielajā aukstumā noticis ar autobusiem, kas brauc vēlāk, nāk talkā kolēģi un viens otram palīdz. Citādāk ir laukos. Autobusa šoferi Jaunpiebalgā, Zosēnos, Skujenē man teica, ka naktī cēlušies vairākas reizes, lai autobusu ik pa laikam pasildītu. Pretējā gadījumā no rīta tos iedarbināt nav iespējams, bet tāda ir ziema. Par ziemas degvielu bijām domājuši laikus, un tā problēmas mums nav sagādājusi. Turklāt jāsaka-
šī nav pirmā ziema, kad Latvijā vērojams sals, un ar dažādām problēmām jau esam iemācījušies tikt galā,” saka A. Malkavs un norāda, ka lielā aukstuma dēļ autobusus nākas sildīt ilgāk, līdz ar to ir lielāks degvielas patēriņš.
“Februārī lielā aukstuma dēļ rēķinām, ka degvielas patēriņš būs lielāks par kādiem 15 procentiem. Tas nozīmē, ka būs lielāki izdevumi, tas gan pārvadātājiem rada milzīgas problēmas. Degvielas cenas nemitīgi palielinās,
bet naudas pārvadātājiem katastrofāli trūkst. Drīzāk šie apstākļi visus pasažieru pārvadātājus Latvijā dara ļoti bažīgus un tuvākajā laikā var novest pie nopietnām izmaiņām pasažieru pārvadājumu apjomos,” saka A. Malkavs.
Jānis Gabrāns Liene Lote Grizāne
Komentāri