Šā gada februārī patēriņa cenas Latvijā, salīdzinot ar pagājušā gada februāri, varētu būt augušas par 3,9% līdz 4,2%, prognozēja aptaujātie banku ekonomisti.
“Swedbank” un “SEB banka” prognozē, ka gada inflācijas līmenis februārī būs sasniedzis 3,9% atzīmi, bet “Citadele Asset Management” prognoze ir 4,2%.
Atšķirīgas prognozes bankas izteica arī par cenu kāpumu februārī attiecībā pret janvārī. Augstāko cenu kāpumu mēneša laikā – par 0,5% – prognozēja “Citadele Asset Management”, “SEB bankas” prognoze bija 0,3%, bet “Swedbank” – 0,2%.
“Citadele Asset Management” Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis atgādināja, ka šā gada janvārī patēriņa cenas gada laikā uzrādīja kāpumu par 3,7%, bet vēl 2009.gada februārī Latvijā bija 4,2% deflācija.
Viņaprāt, galvenais inflācijas spiediena pastiprināšanās iemesls, ja neskaita nodokļu izmaiņas, jau vairākus mēnešus pēc kārtas ir saistīts ar pārtikas sadārdzināšanos. Otrs spēcīgs inflācijas dzinējspēks februārī bijusi degviela, kas mēneša laikā sadārdzinājusies par aptuveni 4%.
“Diemžēl tendences vietējā pārtikas tirgū un notikumi globālajos naftas tirgos liek domāt, ka arī martā viss ritēs pēc līdzīga plāna, kā rezultātā gada inflācijas līmenis pietuvosies 5% līmenim, bet vēlākajos mēnešos, iespējams, pat pārsniegs to,” prognozēja Vaikulis, kura skatījumā aktuālie inflācijas cipari, pastāvošās iekšējās cenu tendences un globālie pieņēmumi attiecībā uz nākotni ļauj domāt, ka šogad vidējā gada inflācija varētu būt tuva 5%.
Arī “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna norādīja, ka februārī turpināja augt pārtikas un degvielas cenas, lai gan lēnāk nekā janvārī. Turklāt, iespējams, patēriņa cenu indeksā februārī vēl būs vērojams pievienotās vērtības nodokļa palielināšanas efekts, jo daži uzņēmumi vēl nepaspēja samainīt cenas gada sākumā.
Savukārt, cenu kritums februārī bija novērojams apģērbiem un apaviem sezonālo izpārdošanu dēļ, kā arī apkurei.
Arī “SEB bankas” makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis ir pārliecināts, ka februārī inflāciju turpināja uzkurināt pārtikas cenu kāpums, kā arī nedaudz to būs ietekmējis degvielas cenu pieaugums. Viņaprāt, cenu vēl straujāku kāpumu piebremzējis apģērbu un apavu cenu samazinājums, kā arī nedaudz sarukušās siltumernerģijas cenas.
Ekonomisti visai vienbalsīgi paredz, ka pēc desmit mēnešu krituma arī pēdējo 12 mēnešu vidējā inflācija februārī atkal atgriezīsies pozitīvajā teritorijā.
Centrālā statistikas pārvalde datus par patēriņa cenu pārmaiņām publiskos nākamnedēļ, 8.martā.
Jau vēstīts, ka šā gada janvārī, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis bija jau par 3,7% augstāks, bet, salīdzinot ar decembri, cenas bija cēlušās par 1,3%, kas bija augstākais mēneša inflācijas rādītājs kopš 2009.gada janvāra.
Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, bija samazinājies par 0,5%.
NOZARE.LV
Komentāri