Cēsīm būtu jākļūst par kultūras pilsētu ar maziem pakalpojumu sniedzējiem, biznesa portāla “Nozare.lv” rīkotajā reģionālajā diskusijā atzina Cēsu uzņēmēju kluba biedri.
“Cēsis jau izsenis bijusi kultūras pilsēta ar savu vēsturi. Kā satelītiem ap to vajadzētu griezties vietējiem tirgotājiem un pakalpojumu sniedzējiem,” uzskata SIA “Tīrības nams” īpašnieks Gvido Sabulis, norādot, ka patlaban Cēsīs nav “kārtīga” restorāna, kur aiziet un pasēdēt, trūkst arī tādu atpūtas vietu kā, piemēram, boulings.
Pēc viņa teiktā, valstij vairāk naudas būtu jānovirza pašvaldībām, pēc tam jau pašvaldības redzēs, kur naudu novirzīt atkarībā no aktuālajiem jautājumiem, sezonalitātes, sociālā budžeta un citiem faktoriem.
Neskatoties uz krīzi, cilvēki tomēr atlicina naudu izklaidei un vēlas kulturāli atpūsties. “Bet kur atpūšas cēsinieki? Tos bieži var satikt Valmieras tirdzniecības centrā “Valleta” vai Siguldas tirdzniecības centrā “Šokolāde”,” stāstīja Cēsu uzņēmēju kluba vadītājs Suškins, norādot, ka cilvēki tur nebrauc tikai iepirkties, bet gan satikties un atpūsties.
Pēc Cēsu uzņēmēju domām, liels potenciāls Cēsīs varētu būt mikrouzņēmējiem un inovatīvu preču un pakalpojumu attīstītājiem. Lielu potenciālu Cēsu uzņēmēji redz arī ar tūrismu saistītās jomās – dažādas ekskursijas pa dabas takām, gan ar kājām, gan velosipēdu, kā pievienoto vērtību Cēsīm minot pilsētas ģeogrāfisko atrašanās vietu un tūristu interesi par to.
Taču mikrouzņēmumiem būtu jābūt atbalsta programmai no valsts puses. Ja netiek realizēta valsts atbalsta programma mikrouzņēmumiem, tad pēc neilga laika tie parasti beidzot pastāvēt. “Pašvaldība var palīdzēt ar nekustamā īpašuma nodokļu atlaidēm, bet, lai sāktu biznesu, jābūt valdības programmai. Mikrouzņēmumi sākumā jāpabalsta, lai tie varētu izdzīvot tukšajos mēnešos, kamēr uzņēmums ap sevi savāc satelītuzņēmumus un divu trīs gadu laikā spēj nostāties uz savām kājām,” uzskata zemnieku saimniecības “Kliģēni” īpašnieks Aleksandrs Raubiško.
“Nodibināt mikrouzņēmumu ir desmit minūšu jautājums, bet jautājums, cik no tiem turpina darboties un maksāt nodokļus valstij. Turklāt, lai gan lielākā daļa mazo Latvijas uzņēmumu atbilst mikrouzņēmuma prasībām, pārreģistrēties par mikrouzņēmumu ir neizdevīgi, jo tad darbiniekiem jākļūst par pašnodarbinātajiem un jāatsakās no sociālajām garantijām,” uzsvēra Cēsu uzņēmēju kluba vadītājs.
Viņš arī stāstīja, ka, piemēram, Krievijā mikrouzņēmumiem pirmo divu gadu laikā tiek dotas pilnīgas nodokļu atlaides. “Tas nozīmē, ka cilvēks spēj apgādāt sevi un savu ģimeni, bet neiet pēc bezdarbnieku pabalsta pie pašvaldības,” skaidroja Suškins, gan norādot, ka “atlaides nav spēkā uz visiem laikiem”.
Suškins, kam pašam pieder tirdzniecības uzņēmums “Seor”, gan akcentēja, ka mazo uzņēmēju un tirgotāju darbu apgrūtina nepamatotas prasības ielu tirdzniecībā. “Piemēram, Igaunijā tirgū pārdevēji strādā bez kases aparātiem, maksājot konkrētu nodevu mēnesī, kamēr Latvijā katrai tirgus tantei jābūt kases aparātam, jāslēdz līgumi par tā apkalpošanu un jāievēro daudzas citas prasības,” stāstīja uzņēmējs.
Pēc viņa stāstītā, mazos tirgotājus ietekmē arī lielveikalu invāzija reģionos. “Taču ne visiem cilvēkiem patīk iepirkties lielveikalos, īpaši tas attiecas uz gados vecākiem cilvēkiem. Mazos veikaliņos preču izvēle ir mazāka, līdz ar to nav riska iztērēt lielu naudu,” domā uzņēmējs.
Cēsu uzņēmēju klubs darbojas 16 gadus un apvieno aptuveni 20 dažādu nozaru uzņēmējus, ar kuriem regulārās sanāksmēs pārrunā uzņēmējdarbības attīstībai aktuālus jautājumus.
NOZARE.LV
Komentāri