Pērn uz Latvijas ceļiem avārijās dzīvību zaudējuši 215 cilvēki, un tas ir par 15,4% mazāk nekā gadu iepriekš, vakar Satiksmes drošības padomi informēja Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) valdes priekšsēdis Andris Lukstiņš.
Latvija līdz ar to sasniegusi visaugstākos rezultātus bojā gājušo skaita samazināšanā, jo tik mazs bojā gājušo skaits nav fiksēts kopš statistiskas izveides. Tas arī ir visstraujākais skaita samazinājums Eiropas Savienībā (ES).
Pērn par 0,4% palielinājies kopējais negadījumu skaits ar cietušajiem, kā arī par 1,6% palielinājies ievainoto skaits.
Labs rezultāts esot panākts, pateicoties sabiedrības informējošajam un izglītojošajam darbam par ceļu satiksmes drošību, kā arī faktam, ka mašīnas, kas atrodas satiksmē, kļuvušas jaunākas un drošākas.
Lukstiņš gan uzsvēra, ka ES vidēji bojā gājušo skaits uz vienu miljonu iedzīvotāju gadā esot 70 cilvēki, savukārt Latvijā šis rādītājs būtiski atpaliek no tā – 97 bojā gājušie uz vienu miljonu iedzīvotāju. Patlaban izvirzīts mērķis līdz 2020.gadam par 20% vēl samazināt bojā gājušo skaitu.
Kā negatīvu tendenci Lukstiņš minēja dzerājšoferu izraisīto satiksmes negadījumu skaita palielināšanos pērn par 19%. Problēma esot arī salīdzinoši lielais satiksmes negadījumus skaits, kuros iesaistīti mazaizsargātie satiksmes dalībnieki, kā riteņbraucēji un velosipēdisti.
Arī šī gada pirmajos divos mēnešos samazinājos satiksmes negadījumu skaits no 3559 pērn janvārī – februārī līdz līdz 2854 šogad, informēja Valsts policijas Prevencijas pārvaldes priekšnieks Edmunds Zivtiņš Samazinājies arī bojā gājušo skaits no 24 cilvēkiem līdz 18, savukārt pirmajos divos mēnešos palielinājies cietušo skaits – no 326 līdz 349.
Tā kā policija aktīvi uzmanot posmus, kur šoferi iecienījuši braukt agresīvi, samazinājos pirmajos divos mēnešos arī piespriesto sodu skaits par agresīvu braukšanu – no 91 gadījuma 2010.gadā līdz 58 šogad.
Attiecībā uz infrastruktūras sakārtošanu SM atgādina, ka tiks īstenoti vairāki satiksmes drošības uzlabošanas projekti, kurus līdzfinansēs Eiropas Reģionālās attīstības fonds – šā gada sākumā SM atbalstīja astoņus projektus satiksmes drošības uzlabošanai Rīgā un 54 projektus 40 Latvijas novados.
Ceļu satiksmes drošības padomes sēdi vadīja Augulis. Tajā piedalījās arī pārstāvji no SM, CSDD, IeM, Valsts policijas, VAS “Latvijas Valsts ceļi” un citām institūcijām.
NOZARE.LV
Komentāri