Lielākā daļa valsts reģionos dzīvojošo uzskata pašreizējo veselības aprūpes sistēmu un arī vienu no būtiskākajām tajā veiktajām izmaiņām – slimnīcu reformu – par neatbilstošu iedzīvotāju vajadzībām, noskaidrots “DnB Nord Latvijas barometra” jaunākajā pētījumā.
Komentējot pēdējo gadu laikā aktuālo slimnīcu reformu, vislielāko neapmierinātību ar to pauduši Vidzemes un Latgales iedzīvotāji (attiecīgi 71% un 61%). Par neatbilstošu iedzīvotāju interesēm slimnīcu reformu novērtējuši arī 53% Pierīgā dzīvojošo, 49% zemgaliešu, 45% rīdzinieku un 40% kurzemnieku.
Turklāt teju puse iedzīvotāju ne tikai pašu reformu, bet arī tās realizāciju novērtējuši kā neprasmīgu, savukārt par nepieciešamu to nodēvējuši tikai 23% Rīgas iedzīvotāju, 12% – Latgales, 11% – Zemgales, 8% – Pierīgas un Vidzemes, kā arī 4% Kurzemes iedzīvotāju.
Vērtējot iedzīvotāju kritiku par reformām veselības nozarē, medicīnas sabiedrības “ARS” valdes priekšsēdētājs Māris Andersons norāda, ka, lai arī ir daudz diskutēts par slimnīcu reformu un šīs sarunas noteikti turpināsies, jau pašos pamatos nebūtu pieļaujams, ka reģionu iedzīvotājiem tiktu atņemtas tuvākās stacionārās iestādes un likvidēti traumpunkti, neatvieglojot nokļūšanu pie ģimenes ārstiem vai uz ambulatorajām iestādēm.
“Slimnīcu nozīme mūsdienu medicīnā ir strauji samazinājusies, taču ārstniecības pakalpojumu servisam ir jābūt labi pieejamam, un it īpaši tas attiecas uz reģioniem,” uzsver Andersons.
Lūgti novērtēt, vai valsts nodrošinātā veselības aprūpes sistēma kopumā, ietverot tajā slimnīcas, ģimenes ārstu institūciju, dažādu speciālistu pieejamību u.c. faktorus, atbilst sabiedrības vajadzībām, 18% galvaspilsētas iedzīvotāju kopumā ar to ir apmierināti, norādot, ka tā ir pilnībā piemērota (2%) vai drīzāk piemērota (16%). Samērā pozitīvi noskaņoti ir arī Vidzemē (17%), Kurzemē (16%) un Latgalē (15%) dzīvojošie respondenti, kuri atzinuši, ka sistēma drīzāk atbilst viņu vajadzībām. Tomēr tādās pašās domās ir tikai 6% zemgaliešu un 7% Pierīgas iedzīvotāju.
Lielākā daļa aptaujāto tomēr uzskata, ka veselības aprūpes sistēma neatbilst viņu vajadzībām. Viskritiskāk noskaņoti ir Pierīgas (52%), Zemgales (48%) un Latgales respondenti (40%), kuri uzskata, ka sistēma pilnībā neatbilst iedzīvotāju vajadzībām. Šādam viedoklim piekrīt arī aptuveni trešdaļa aptaujāto rīdzinieku, kurzemnieku un vidzemnieku.
Visbeidzot, izvēloties, vai labāk būtu maksāt lielākus nodokļus, kas tādējādi ļautu valstij nodrošināt lielāku no budžeta apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu klāstu, vai arī pašiem uzņemties lielāku atbildību par maksājumiem veselības aprūpē, lielākā daļa respondentu atbalsta otro iespēju.
Kā norāda eksperti, tas lielā mērā saistīts ar pašreizējo iedzīvotāju neuzticēšanos nodokļu sistēmai kopumā. Ja būtu iespēja izvēlēties, vairāk nekā puse jeb 58% Pierīgas iedzīvotāju, kā arī 46% latgaliešu, 41% rīdzinieku, 38% zemgaliešu, 37% vidzemnieku un kurzemnieku būtu gatavi maksāt mazākus nodokļus, bet par savu veselību rūpēties paši, veicot papildus maksājumus. Savukārt iespēju maksāt lielākus nodokļus atbalsta 35% Kurzemes, 32% Zemgales, 31% Rīgas, 22% Vidzemes, 19% Pierīgas un 18% Latgales iedzīvotāju.
Aptaujas dati iegūti pētījumu centra SKDS Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju aptaujā – šā gada janvārī. Veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās, tika aptaujāti vairāk nekā 1000 respondenti vecumā no 18 līdz 74 gadiem visā Latvijā.
“DnB Nord Latvijas barometrs” tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas
NOZARE.LV
Komentāri