Ar mēneša vidējo gaisa temperatūru mīnus 8,9 grādi, kas ir 4,1 grāds zem ilggadīgās normas, šā gada ziemas pēdējais mēnesis – februāris – bijis 13.aukstākais Latvijā pēdējos 88 gados, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) apkopotā informācija.
Vēl aukstāks februāris Latvijā ir bijis pirms 15 gadiem – 1996.gadā, kad mēneša vidējā temperatūra bija mīnus 9,4 grādi, bet visaukstākais kalendāro ziemu noslēdzošais mēnesis Latvijā ir bijis 1929.gadā, kad februāra vidējā gaisa temperatūra bija mīnus 14,2 grādi, savukārt vissiltākais februāris ir bijis 1990.gadā, kad vidējā gaisa temperatūra bijusi plus 3,4 grādi.
Pagājušā, 2010.gada februāra vidējā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija mīnus 5,6 grādi, kas bija 0,7 grādus zemāk par normu.
Šā gada februāris bija jūtami auksts visā Latvijā. Viszemākā mēneša vidējā gaisa temperatūra un vislielākās temperatūras novirzes no normas bija Latvijas austrumu daļā. Turpretī Kurzemes jūras piekrastes rajonos un Rīgas centrā mēneša vidējā gaisa temperatūra bija ap četriem grādiem augstāka un ar teritoriāli vismazākajām noviržu no normas vērtībām.
Februāra un visas aizvadītās ziemas visaukstākā diennakts bija 15.februāris. Vidējā gaisa temperatūra šai diennaktī Latvijā kopumā bija mīnus 18,2, Daugavpilī – mīnus 22,2 grādi. 15.februāra rītā Zosēnos gaisa temperatūra pirmo un pēdējo reizi šajā ziemā simboliski pārsniedza mīnus 30 grādu atzīmi, apstājoties pie mīnus 30,1 grāda.
Nokrišņu ziņā februāri var sadalīt mitrajā un sausajā periodā. Līdz 13.februārim nokrišņi bija katru dienu. Siltā laika iespaidā no 1.februāra līdz 8.februārim visā Latvijā katru dienu ne tikai sniga, bet arī lija. Latviju šķērsojot aktīvam Atlantijas ciklonam, vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts 11.februārī, kad Mērsragā, Kalnciemā, Ogres novada Lielpēčos un Skrīveros diennakts nokrišņu daudzums pārsniedza visas dekādes normu. Turpmāk, no 14.februāra, Latvijai atrodoties plaša anticiklona ietekmes zonā, nokrišņu faktiski nebija. Viegls sniedziņš bija tikai retumis, diennakts nokrišņu daudzumam nepārsniedzot vienu milimetru. Vēsturiskie dati liecina, ka tikpat sausa februāra otrā puse Latvijā ir bijusi 1984.gadā, pārējos gados šai laika periodā nokrišņu ir bijis vairāk.
Atbilstošas gaisa temperatūras, nokrišņu daudzuma un to veida izmaiņām bija sniega biezuma svārstības. Mēneša siltajā daļā sniega biezums samazinājās. It sevišķi tas bija jūtams Kurzemē, kur no 8.februāra līdz 10.februārim sniega sega vietām izzuda pavisam. To Kurzemē atjaunoja un citviet papildināja 11.februāra vietām intensīvā snigšana.
Nokrišņu daudzums februārī kopumā Latvijā bija nedaudz zem ilggadīgās normas. Vēsturiskie dati rāda, ka februārī Latvijā visvairāk nokrišņu – 220% no normas – bijis 1957.gadā, divas reizes nokrišņu norma tika pārsniegts arī 2002.gada februārī, toties 1972.gadā ne tikai janvāris, bet arī februāris bija pēdējos 88 gados vissausākie janvāra un februāra mēneši. 1972.gada februārī nokrišņu daudzums bija tikai 22% no normas.
Ar nokrišņu daudzumu vidēji Latvijā 45 milimetri pagājušā gada februāris bija 17.mitrākais pēdējos 88 gados.
Kopumā februārī visbiezākais sniegs klāja Siguldu – vidēji mēnesī 47 centimetri, Alūksni un Dagdu – 45 centimetri, bet visplānākā sniega sega bija Baltijas jūras piekrastē – Kolkā, Ventspilī un Liepājā – divi līdz trīs centimetri. Kopumā Latvijā februāra sniega segas biezums bija 1,6 reizes lielāks par normu, Siguldā normatīvais sniega segas biezums tika pārsniegts trīs reizes, bet Baltijas jūras piekrastē sniega krājumi bija mazāki par normu.
Kā norāda LVĢMC, šā gada ziema jau otro gadu pēc kārtas ir laika apstākļu kontrastiem bagāta ziema. Lai gan šī ziema, kas sākās 2010.gada decembrī un ilga līdz šā gada februārim, ar vidējo gaisa temperatūru mīnus 6,2 grādi bija tikai 0,5 grādus siltāka par pagājušo, 2009.-2010.gada ziemu, temperatūras gaitas ziņā tās krasi atšķīrās. Iepriekšējās ziemas aukstākais mēnesis bija janvāris, bet šoziem janvāris bija siltākais sezonas mēnesis, savukārt decembra un februāra vidējās gaisa temperatūras pagājušajā ziemā bija tuvas normai, bet šoziem tās bija četrus grādus zemākas par normu, un sezonas aukstākais mēnesis bija februāris.
Nokrišņu daudzuma ziņā, pateicoties decembrim un janvārim, 2010.-2011.gada ziema ar kopējo nokrišņu daudzumu 136% no normas bija septītā ar nokrišņiem visbagātākā pēdējos gandrīz 90 gados. Pagājušā ziema kopumā bija sausāka, tās kopējais nokrišņu daudzums bija 110% no ilggadīgās vidējās normas.
Pēc valdošajām sinoptiskajām situācijām un to izraisītajiem laika apstākļiem šā gada februāri var raksturot kā stabili kontrastainu. Perioda pirmajā pusē laika apstākļus Latvijā noteica zema spiediena apgabalu darbība, mēneša otrajā pusē – stabila anticiklona ietekme.
Februārī ievērojami retāki bija citkārt februārī dominējošie dienvidu vēji. Stiprākie vēji februārī bija pirmie mēneša vidus laika apstākļu maiņas vēstneši. 8.februārī vēja brāzmas piekrastes rajonos sasniedza 25 līdz 28 metrus sekundē (m/s), bet iekšzemes rajonos 16 līdz 21 m/s. Visā Latvijā stiprs vējš saglabājās arī 9.februārī – piekrastes rajonos brāzmās pūta līdz 20-26 m/s, bet iekšzemē – 15-19 m/s. No 10.februāra līdz 12.februārim brāzmās līdz 18-25 m/s stiprs vējš pūta vēl jūras piekrastes rajonos. Turpmāk, līdz pat mēneša beigām, anticiklona ietekmē vējš bija lēns, brāzmās tikai retumis sasniedzot 10 līdz 13 m/s.
LETA
Komentāri