Pateicoties siltajam un saulainajam laikam daudzviet Latvijā aktivizējušās čūskas, kurām šādi laika apstākļi ir piemēroti, lai vairotos, stāstīja abinieku un rāpuļu eksperts Mihails Pupiņš.
Tāpat kā cilvēkiem, arī čūskām siltajās pavasara dienās ir vērojama paaugstināta aktivitāte. Tās gan aktīvāk pārvietojas, gan arī pārojas, tādēļ čūsku tēviņi mēdz būt agresīvi un var uzbrukt cilvēkiem.
Pavasara siltais un saulainais laiks čūskām patīk. Indīgajām odzēm šādos laika apstākļos ir daudz vairāk indes nekā aukstā laikā. Šajā pavasarī čūskas ir satiktas ne tikai mežā un pļāvās, bet arī apdzīvotās vietās, piemēram, bērnu spēļu laukumā, pilsētas centrā uz ielas un citviet, tādēļ saņemti ļoti daudzi satrauktu iedzīvotāju zvani, vēstīja Pupiņš.
“Apgalvot to, ka šogad čūsku ir vairāk nekā citus gadus ir grūti, taču viennozīmīgi var teikt, ka ziema ir bijusi labvēlīga čūsku pārziemošanai. Sniega sega ziemā Latvijā bija bieza, līdz ar to alās guļošās čūskas sals īpaši neskāra,” sacīja Pupiņš.
Pēdējos gados čūskas tiek atrastas ne vien mežu tuvumā, bet arī pilsētu parkos, pie daudzstāvu māju durvīm, bērnudārzu teritorijās un bijis pat gadījums, ka čūska bijusi dzīvoklī. Speciālists uzskata, ka čūskām radīti labvēlīgāki apstākļi, jo lauksaimniecībā kaitēkļu apkarošanai tagad tiek mazāk izmatotas dažādas ķimikālijas, kas iepriekš kaitēja arī čūskām. Tāpat zeme tiek mazāk apsaimniekotas, jo iepriekš vietās, kur bija aparti lauki, tagad izauguši krūmi un gara zāle, kas ir labvēlīga vide šiem rāpuļiem, vēstīja eksperts.
Dodoties dabā cilvēkiem jābūt uzmanīgiem. Pupiņš aicina cilvēkus nedarīt pāri čūskām, ja tās gadās ceļā. Viņš uzskata, ka Latvijā cilvēkiem ir maz zināšanu par čūskām, tādēļ tiekot gatavots čūsku noteicējs, kurā būs apkopota informācija ne tikai par Latvijā sastopamām čūskām.
Latvijā ir sastopamas trīs sugu čūskas – odzes, zalkši un gludenās čūskas. Nereti cilvēki par čūsku uzskata arī glodeni, kaut arī glodene ir bezkāju ķirzaka, un ir cilvēkam absolūti nekaitīgs radījums. No šīm trim čūsku sugām, kas mitinās Latvijā, indīga ir tikai odze.
“Neskatoties uz to, ka Latvijas dabā ierastas ir tikai šīs čūskas, nereti bijuši gadījumi, kad cilvēki no ceļojumiem atved dažādus eksotiskus dzīvniekus, tajā skaitā čūskas. Šādu neapzinīgu tūristu dēļ, Latgales Zooloģiskajā dārzā nonākuši vairāki Latvijas dabai neatbilstoši bruņurupuči, kas atrasti gan dārzos, gan arī pilsētas parkos,” sacīja Pupiņš.
Jau ziņots, ka šajā pavasarī vairāki cilvēki cietuši no čūsku kodieniem. Vairākums gadījumu bijis Latgales pusē. Pupiņš informēja, ka no Daugavpils iedzīvotājiem saņēmis daudzus zvanus par čūsku atrašanu pilsētā. Uz šādiem zvaniem viņš reaģē, operatīvi ierodoties notikumu vietā, lai rāpuli nogādātu tālāk no cilvēkiem.
Pēc čūskas koduma cilvēkiem jācenšas izspiest no brūces pēc iespējas vairāk asiņu. Nekādā gadījumā nedrīkst atsūkt asinis ar muti, jo mutes dobumā var būt brūces, kā rezultātā pats glābējs var saindēties. Tāpat nav ieteicams brūci griezt vai apdedzināt. Vēlams koduma vietu apmazgāt ar kālija permanganāta šķīdumu, kā arī vēlams dzert daudz šķidruma. Šādos gadījumos nekādā gadījumā nedrīkst lietot alkoholu un virs koduma vietas nedrīkst likt žņaugu, jo tāda rīcība var izsaukt audu nekrozi. Čūsku sakostais jānovieto guļus ēnā un jāuzrauga, lai netiktu kustināts sakostais loceklis. Pēc kodiena iespējami drīz cietušais jānogādā ārstnieciskā iestādē vai jāizsauc medicīniskā palīdzība.
LETA
Komentāri