Interesanti arī bijušajiem skolotājiem. Izremontēto Priekuļu pamatskolas korpusu nu jau pensionētajām skolotājām (no labās) Vandai Riemerei un Rutai Purvinskai izrāda vēl tur strādājošais pedagogs Māris Brasliņš.
Cēsu novadā piecas izglītības iestādes piedzīvojušas vērienīgu pārbūvi. Tagad steidzot labiekārtot telpas, lai jau pēc nedaudz vairāk nekā nedēļas varētu sagaidīt audzēkņus skaistās un vēl ērtākās klasēs. Kā katrā no šīm skolām ir sekmējies ar aizvadītajiem remontiem un cik tālu tās tikušas ar iekārtošanos, “Druva” iztaujā mācību iestāžu direktorus.
Trīs skolas — katrai savs tālākais ceļš
Pirms diviem gadiem vienā izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveides un aprīkošanas projektā tika iekļautas trīs Cēsu novada skolas — Jaunpiebalgas vidusskola, Vecpiebalgas tolaik vēl vidusskola un Priekuļu pamatskola. Kopumā rekonstrukcijai trijās iestādēs ieguldīti 3,14 miljoni eiro Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu un 658,4 tūkstoši eiro pašvaldības naudas. 2024. gada maijā šis projekts tika sākts, un tas turpinājās līdz pat 2025./ 2026. mācību gada noslēgumam.
Jau domā, kas uzlabojams turpmāk
Jaunpiebalgas vidusskolā dabaszinību korpusa remonts ir pabeigts un STEM kabineti aprīkoti, stāsta direktors Arnis Ratiņš. Labiekārtotas gan bioloģijas, gan fizikas un ķīmijas klases, izveidota laboratorija ķīmijas nodarbībām, atjaunots un labiekārtots dizaina un tehnoloģiju kabinets. Visas telpas mēbelētas un sagādāts nepieciešamais aprīkojums.
Direktors jau domā par nākamajiem darbiem, proti, tiekot gatavota dokumentācija, lai pieteiktu sporta laukumu rekonstrukciju. “Laukumi ir gan fiziski, gan morāli novecojuši,” atzīst A. Ratiņš, paskaidrojot, ka runa ir par sporta nodarbību norises vietu gan pie pirmsskolas un sākumskolas Priežu ielā 8, gan pie vidusskolas ēkas Gaujas ielā 41. Skolas administrācija cer, ka līdz gada beigām — 31. decembrim — vismaz dokumenti šim nepieciešamajam pasākumam būs gatavi, par tālāko gan vēl neņemoties prognozēt.
Mācības atkal vienā ēkā
Vērienīgu pārbūvi aizvadītā gada laikā piedzīvoja arī vēl pēdējās dienas par vidusskolu saucamā Vecpiebalgas izglītības iestāde. No 1. septembra tā būs pamatskola. Tās darbs sāksies atjaunotā skolas jaunajā korpusā. Tika pārbūvēts tā trešais stāvs, pilnībā tika nojaukts un no jauna uzbūvēts savienojums starp skolas veco un jaunāko korpusu. Vecajā korpusā izremontētas dažas telpas. Skolas direktore Ilona Strelkova pastāstīja, ka vēl augusta pēdējās nedēļās noritot telpu labiekārtošana un tiekot sagaidītas pēdējās mēbeles un speciālie zāģi puišu mājturības jeb dizaina un tehnoloģiju kabinetam.
“Taču no pagaidu telpām esam pilnībā pārvākušies atpakaļ skolā,” apliecina iestādes vadītāja, pastāstot, ka visu iepriekšējo mācību gadu mācības noritējušas arī bērnudārzā, kopmītnēs un citviet. Tagad vispārizglītojošā skola vairs neesot ne pirmsskolā, ne kopmītnēs, taču tur vēl noritot pārkārtošanās, jo visa mākslas programmas tiks īstenotas tur.
Taujāta par tālākajiem plāniem, direktore atzīst — būšot jādomā, kā par skolas līdzekļiem izremontēt telpas iestādes vecajā korpusā. To I. Strelkova tuvāko piecu gadu laikā cer paveikt ikgadējā finansējuma ietvaros.
Lielākā vērtība — uzlabotā ventilācija
Kad “Druva” atvērto durvju dienā iepazina Priekuļu pamatskolas pārbūvēto daļu, aplūkot jaunumus bija atnākušas nu jau pensionētās skolotājas. Uz vaicājumu, kas šķiet lielākais ieguvums, dāmas teju vienbalsīgi atbildēja — ventilācija. Rutai Purvinskai, kas Priekuļos bija sākumskolas skolotāja, atmiņā iespiedies, ka mācību stundās reizumis jau pēc 15 minūtēm nav bijis, ko elpot. Bijusī vēstures skolotāja Vanda Riemere, kura skolas ēkā strādājusi kopš tās uzbūvēšanas, atzinusi — nākusi ar gaidām, vai kas būs pavisam nomainījies, taču tā neesot gan. Bijušās kolēģes gan uzreiz sasmejas, ka nekas negaidīts skolas telpās nav iespējams — tāpat tur jāmāca bērni.
Arī jaunā Priekuļu pamatskolas direktore Zane Riekstiņa priecājas par saposto ēkas daļu, neslēpjot, ka viņai ļoti mīļš ir arī pagaidām vēl nesapostā, vecā korpusa izskats. “Man foršas ir arī tās telpas, kas tagad skaitās kā novecojušas,” teic tik pusotru mēnesi nostrādājusī skolas vadītāja, atsaucoties uz savām atmiņām par laiku, kad pati mācījusies šajā skolā. “Tā vienmēr ir bijusi tāds kā mans patvērums,” atzīst Z. Riekstiņa, izceļot gan lapegles skolas pagalmā, gan blakus esošā stadiona iespaidu uz bērnības izjūtām.
Jaunā direktore meklē iespējas, kā skolu attīstīt. Notiek sarunas ar Cēsu pilsētas Sporta skolu par iespēju ēkas daļā izvietot arī kādu no šīs iestādes nodaļām. Tā tiktu nodrošinātas papildu telpas esošajiem sporta skolas audzēkņiem, un arī būtu vieglāk iesaistīt Priekuļu bērnus sportiskās nodarbēs pēc vispārizglītojošajām mācību stundām. Taču šī iecere ir vēl atkarīga no pieejamajām Eiropas Savienības fondu programmām un arī mūsu vietvaras rocības.
Koplietošanas un atpūtas telpu iekārtošana turpinās
Fundamentālu remontu aizvadītajā mācību gadā pieredzēja arī Cēsu Pilsētas vidusskola, nu jau atviegloti par šo darbu noslēgumu “Druvai” izsakās iestādes direktore Aija Sīmane. Jāatgādina, ka pērn bija paredzēts īstenot energoefektivitātes projektu un rudenī jau visos ēkas korpusos atsākt mācības, bet izrādījās, ka sliktā stāvoklī ir inženiertehniskie tīkli un vajadzīga pilna ēkas renovācija. Tāpēc vasaras nogalē nācās domāt, kā organizēt mācību darbu. Jaunākajām klasēm mainīja stundu sākumu, bet vecākās klases mācījās citā ēkā. A. Sīmane gan atzīst, ka skolas darba pārkārtošanai remonta apstākļiem noteikti bijuši arī savi psiholoģiskie ieguvumi. “Labāk jau ir, ka sarežģījumus, ko radīja visas ēkas remonts, piecietām vienā reizē un skola tagad pabeigta tiešām pilnībā!” saka direktore. Viņa piebilst, ka pēc sākotnējā plāna bija paredzēts pabeigt energoefektivitātes projektus un nākamos remontus turpināt kaut kad vēlāk. Taču dzīves pieredze liecina, ka pasākumi, kuri tiek atlikti uz “kaut kad”, parasti tiek īstenoti pēc ilga laika. “Tamdēļ esam ļoti apmierināti, ka izdevās tā — pēkšņi, strauji, bet nu, pabeigtība ir pilnībā!”
Patlaban vidusskolā turpinās mēbeļu piegāde, visas pamata vajadzības līdz 1. septembrim būs sakārtotas. Koplietošanas un rekreācijas telpu iekārtošana vēl turpināsies. “Tās ir atpūtas zonas — gaiteņi, arī administrācijas kabineti, lai pats mācību process notiktu, jau ir,” izstāsta skolas direktore, ar smaidu piemetinot, ka ar kolēģiem nu jau redzot “gaismu tuneļa galā”.
Taujāta par mācību iestādes pagalmā noritošajiem darbiem, A. Sīmane paskaidro — tas ir vēl viens projekts kopā ar Cēsu Valsts ģimnāziju, lai abu skolu teritorija tiktu pilnībā sakārtota. Līdz gada nogalei ir paredzēts ierīkot gan lietus ūdens novadi, gan sakārtot kanalizāciju un arīdzan pārplānot elektrības jaudas. A. Sīmane gan pieļāva, ka pēdējie darbi, apzaļumošana, diez vai ziemas sākumā būs iespējami, un domā, ka tos pabeigs pavasarī. “Bet nu tad mums būs tiešām tāda pilnīga pabeigtība no A līdz Z!”
Senā ēka saposta jaunam mācību cēlienam
Teju viss jau izdarīts un telpas sapostas fundamentāli renovētajā Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolā, avīzei apliecina iestādes direktore Gunta Mellīte.
Augustā vēl gan top bērnudārza laukumiņš, taču paredzēts līdz Zinību dienai šos darbus arī noslēgt. No mēbelēm skolā trūkstot dažas, tās gan ir pasūtītas, taču to sagatavošana un piegāde prasot vairāk laika. Tā, piemēram, vēl tiek gaidīta lete jeb pēc pasūtījuma veidota iebūvējamā galda virsma ar plauktiem un izlietni mākslas klasei, taču praktiski mācības jau visā skolā varot notikt. “Mēs ļoti gaidām bērnus un paši priecājamies par skaisto skolu,” ar neslēptu gandarījumu pēc piedzīvotā remonta teic G. Mellīte.

Komentāri