Ērģeļu zemes pieturvietā — Sv. Jāņa baznīcā

Cēsu Sv. Jāņa baznīcā notika viens no X Vēsturisko ērģeļu svētku “Latvija — ērģeļu zeme” koncertiem.

Vidzemē svētku koncerti bijuši daudzās baznīcās, arī Cēsīs, bet šoreiz muzicēja Tallinas Sv. Marijas katedrāles galvenā ērģelniece Kadri Plompū. Viņa koncertējusi daudzviet Eiropā.

Vēsturisko ērģeļu svētku dibinātāja Ilona Birģele pastāsta, ka pati vairākkārt spēlējusi Sv. Jāņa baznīcas ērģeles, pazīst šo instrumentu. “Tāpēc nebaidos aicināt starptautiski pazīstamus māksliniekus, jo zinu, kādas ir ērģeles. Ērģeļbūvnieka E. F. Walcker  skanējuma aura ir jūtama, Cēsu ērģeles skanīgumā ir Rīgas Doma ērģeļu māsa. Tām piestāv romantiskāks skanējums, pārpasaulīgs,” pastāsta I. Birģele un piebilst, ka Vēs­turisko ērģeļu svētkiem izvēlas baznīcas, kurās instrumenti ir atjaunoti un labi uzturēti, tātad skan. Un, protams, tie ir vēsturiski nozīmīgi.

Karstajā pievakarē uz koncertu patīkami vēsajā dievnamā sanāca vairāki desmiti klausītāju. K. Plompū koncertprogrammai “Spectrum” bija izraudzījusies J. S. Baha, P. Sūda, A. Perta un F. Glāsa mūziku. Tūristi, kuri arī bija koncertā, pēc tam pau­da gandarījumu, ka īstajā brīdī ienākuši baznīcā, nezinot par koncertu. Ērģeļu skanējumu vārdos nevarot izteikt, tas piepildījis ne tikai telpu, arī sirdis.

Sv. Jāņa baznīcas ērģelniece Lelde Krastiņa pastāsta, ka vasarā dievnamā regulāri notiek koncerti. “Vasarā varam uzņemt mūziķus, ziemā, kad baznīcā auksti, ērģeļu skanējums nav tāds, kādu vēlētos. Rēķināmies ar ērģelēm, zinām, kad nav vērts rīkot koncertus. Šogad pavasaris bija vēls un pirmais koncerts bija tikai jūnijā. Lai arī ārā silts, telpās sakrājies liels mitrums. Baznīca tiek vēdināta, lai noregulētu mitruma daudzumu, bet tas tik ātri nenotiek. In­stru­ments ir izcils, taču ne katrs cēsnieks to novērtē. Ērģelnieka uzdevums ir atrast kopīgu valodu ar instrumentu, saprast, kā labāk radīt skaņu,” stāsta pieredzējusī ērģelniece un atgādina, ka Cēsu ērģeles spēlējuši starptautiski atzīti ērģelnieki. Pagājušajā vasarā Cēsīs viesojās E. F. Walcker    ērģeļu pētnieks, kurš atzinis, ka Sv. Jāņa baznīcas ērģeles ir  labākās, kādas konkrētajā laikā meistars uzbūvējis.     

Ērģeļu uzturēšana ir draudžu pārziņā. I. Birģele atgādina, ka ērģelēm tāpat kā labai mašīnai ir nepieciešanas regulāras apkopes, pret instrumentu jāizturas saudzīgi. Ērģelēm būtisks ir klimats dievnamā, lai nav par mitru vai sausu, tām nepieciešama arī skaņošana.

“Ērģeļbūvētājs, restaurators Jānis Kalniņš teica, ka ērģeles baznīcas interjerā ir visdārgākās un pret tām jāizturas kā pret vislielāko vērtību. Tas ir pienākums, saglabāt nākamajām paaudzēm,” uzsver I. Birģele.