Starptautiskā neatkarīgā pētījumu organizācija Prosperity Institute augustā publicēja starptautisko attīstības reitingu 161 valstij Legatum Prosperity Index 2026 . Pētījumā iesaistītajā 161 valstī dzīvo aptuveni 98 procenti pasaules iedzīvotāju. Baltkrievija tajā ir 132. vietā, un tas ir sliktākais rezultāts starp Eiropas valstīm, un arī starptautiski tas ir viens no sliktākajiem rādītājiem pasaulē. Visvairāk šo reitingu ietekmē ar cilvēktiesībām, brīvību un sabiedrības savstarpējām sadarbības iespējām saistītie rādītāji. Reitinga datu avotu loks ir plašs – gan Pasaules Banka, Starptautiskais valūtas fonds, Starptautiskā Veselības organizācija, Freedom House, Reportieri bez robežām un vēl citas starptautiskas organizācijas. Jāpiebilst, ka pētījums apvieno trīs dažādas kategorijas: attīstību, brīvību un sabiedrību. Brīvības kategorijā Baltkrievija no 161 valsts ieņem 155. vietu – tātad ierindojas septiņu vissliktāko un nebrīvāko pasaules valstu vidū. Šajā reitingā brīvības kategorijā sliktāk par Baltkrieviju ir tikai Mjanmā, Turkmenistānā, Ēģiptē, Ķīnā un Eritrejā.
Kādēļ par to šodien ir jāzina? Sociālajos tīklos joprojām reizēm parādās apgalvojumi par jauko un labklājīgo dzīvi Baltkrievijā, no uz Baltkrieviju aizbēgušā politiķa Rosļikova ik pa laikam atskan aicinājumi sadarboties ar šo valsti, un starptautiskie komentētāji lielāko tiesu uzskata, ka Baltkrievijas diktators Lukašenko negrib un nopietni neiesaistīsies karā pret Ukrainu vai pret kādu no NATO valstīm. Gan jāatceras, ka Baltkrievijas faktiskā neatkarība ir visai formāla un nosacīta, jo valsts gan finansiāli, gan militāri ir atkarīga no Krievijas. Un Baltkrievija ir un būs viens no mūsu kaimiņiem, tādēļ ir svarīgi zināt, kas tur patiesībā notiek vai nenotiek.
Pēc 2020. gada augusta, kad izskatījās, ka pārmaiņas Baltkrievijā ir neizbēgamas, ir pagājuši seši gadi. Kopš tā laika situācija valstī ir kļuvusi skarbāka, tūkstoši ir apcietināti politisku iemeslu dēļ jeb vienkāršāk sakot – politieslodzīto skaits Baltkrievijā ir liels un viņu izredzes izdzīvot ieslodzījumā nav lielas, jo apstākļi ir nežēlīgi.
Nesen Varšavā notika konference “Jaunā Baltkrievija”, kurā piedalījās simtiem politiķu, sabiedrisko darbinieku un aktīvu baltkrievu emigrantu. Konferences dalībnieku vērtējumā situācijas attīstību ir grūti vai pat neiespējami prognozēt, jo to ietekmē gan karš Ukrainā, gan Ukrainas un arī Krievijas spēks un noturība, Eiropas Savienības vienprātība, arī no tā, kādi būs vēlēšanu rezultāti Francijā un Vācijā. Franaks Vjačorka, baltkrievu opozīcijas līderes Svjatlanas Tihanouskas padomnieks, uzskata, ka savā ziņā baltkrievi ir kā visu minēto politisko spēlētāju ķīlnieki un ka aptuveni divu gadu laikā kļūs skaidrs, uz kurieni virzās Baltkrievija. Vairāki konferences dalībnieki arī uzskata, ka zināms sprādziens sabiedrībā var notikt visai negaidīti, kā tas notika pirms sešiem gadiem, bet var arī nenotikt. Īsi sakot, grūti prognozēt, kad un kādas būs pārmaiņas Baltkrievijā.
Protams, reizēm pārmaiņas tiešām notiek, turklāt pat it kā negaidīti. Kā zināms, Krievijas iedzīvotāji aptaujās visu laiku tomēr atbalsta valsts politiku un uz nākotni raugās piesardzīgi, bet ar cerību. Nav arī noslēpums, ka “pareizās atbildes” bieži izskan bailēs no represijām. Tomēr nupat Krievijā acīmredzot noticis sava veida sprādziens sabiedrības apziņā. Proti, izskatās, ka Krievijas iedzīvotāju ticība valsts nākotnei ir sabrukusi un noslīdējusi līdz deviņdesmitajiem gadiem. Šī gada jūlijā 66 procenti Krievijas iedzīvotāju uz oficiālo Viskrievijas sabiedrisko pētījumu centra (VICOM) jautājumu par nākotni atbildēja, ka Krieviju gaida grūti laiki. Tā domājošo kopš gada sākuma ir kļuvis vairāk par aptuveni trešdaļu, un tas nozīmē, ka pesimisma līmenis saistībā ar valsts nākotni ir sasniedzis vienu no augstākajiem punktiem mūsdienu Krievijas vēsturē. VICOM dati liecina, ka 66-67 procenti Krievijas iedzīvotāju gaidīja “grūtos laikus” 1991. gadā, dažus mēnešus pirms sabruka PSRS. Tikai 2020. gada aprīlī, kad sākās kovida pandēmija, cilvēki Krievijā par nākotni baidījās vairāk – toreiz no nākotnes baidījās 72 procenti iedzīvotāju.
Protams, aptaujas un reitingi nav “akmenī kalti”, cilvēki mēdz mainīt savus uzskatus, tomēr, manuprāt, ir vērts zināt gan pagātnes, gan tagadnes aptauju un pētījumu rezultātus drošākas nākotnes veidošanai.
Komentāri