Svētdiena, 21. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Līgatnes vīna darītava piesaista tūristus

Druva
11:24
03.08.2011
62
03 26

Nejauši atrastas senas vīna receptes un daži izmēģinājuma darinājumi Līgatnes “Vanagos” ļāvuši attīstīties nodarbei, kas iepriecina gan tuvus, gan tālus viesus. Līgatnes vīna darītavas saimnieks Ainars Vanags jau desmit gadus ražo mājas vīnu, taču pērn ieguvis arī licenci, kas šosezon raudzēto dzērienu ļauj ne vien piedāvāt degustācijai, bet arī tirdzniecībai. Gada laikā viņam ļauts izgatavot 15 tonnas vīna, ko vīndaris paredz arī saražot.

„Pirmās vīna darīšanas gudrības smēlos pirms desmit gadiem, kad, pārkārtojot vāgūzi, burtiski rokās iekrita vīna receptes. “Vanagi” ir dzimtas īpašums vairākās paaudzēs, kas savulaik atpirkts no Paltmales muižas. Saimniecībā jau tolaik ražoja vīnu, vāgūzī joprojām ir saglabājušies vīna baloni. Kastes ar tiem ik pa reizei pārkrāmēju, līdz viendien kastei nokrita vāks, atklājot senus pierakstus vīna darīšanas arodā. Tagad vīna ražošana kļuvusi par manu sirdslietu, kurā labprāt iesaistās arī ģimene,” stāsta Ainars Vanags.

Darītavas nosaukums izvēlēts, lai dzimtajai vietai piesaistītu tūristus. Vīndaris ir pārliecināts, ka ekskursijas laikā iegādātais vīns, jau mājās esot, ļauj pakavēties atmiņās par Līgatnē apskatītajām vietām.

Pati vīna darītava apmeklētājiem gan neesot atvērta, toties Lustūža klints pagrabalā, kur iekārtots neliels mājīgs vīna pagrabiņš, apmeklētāji var baudīt atmosfēru, klausoties stāstījumā par Līgatnes vīna darītavas produkciju un degustēt Vanagu ģimenes gatavoto vīnu kopā ar vietējā ražojuma sieru. Sezonas laikā – no pirmajām līdz pēdējām lapām – par apmeklētāju trūkumu neesot jāsūdzas, jo vīna pagrabiņš guvis lielu tūristu interesi. „Līgatnes vīna darītava vilina ne vien latviešus, 30 procenti no apmeklētājiem ir ārzemnieki. Bieži viesi ir no Pleskavas, Lietuvas, Igaunijas, tikko bija atbraukuši arī no Nīderlandes. Brauc gan ģimenes, gan draugu pulciņi,” pastāsta Ainars.

Lai gan Vanagu ģimenē vīna darīšana ir vairāku paaudžu mantojums un dzēriena ražošanas iestrādes bijušas zināmas arī Ainaram, viņš kopā ar sievu un biznesa partneri Elitu Vanagu

mācījies vīna darītāju kursos Somijā, tādējādi papildinot specifiskās zināšanas un gūstot izglītības apliecinājumu.

Vīns tiek

ražots no augļiem un ogām, ko paši ievākuši Līgatnes apkaimē, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Līgatnes vīna darītavā top

vairāk par desmit vīna šķirnēm, tostarp bumbieru un pīlādžu vīns. Šobrīd tur raudzējas rabarberu, ķirbju, lāceņu, jāņogu, upeņu, meža aveņu vīns, bet baudāms jau ir aroniju, dzērveņu, zemeņu un ābolu vīns. Šogad pirmo reizi taps arī zileņu un lāceņu vīns. Garšu un smaržu bagātību papildina vilkābeļu vīns, kas esot ārstniecisks. Lai gan apmeklētāji pērkot visus vīnus, tūristu iecienītākais ir „Omītes vīns”, kurā savijas dažādu ogu un augļu garšas buķete. Savs stāsts ir degvīnam „Pārcēlājs”, kas sākotnēji taisīts kā ābolu vīns, bet vēlāk destilējot iegūts ābolu šņabis. Ielejot to ozolkoka mucā, sanākot kalvadoss. Līgatnes vīnu klāstā atrodami gan sausie, gan saldie un pussaldie vīni.

Sarunai aizvirzoties līdz ražošanas niansēm, vīna meistars atklāj, ka visilgākais rūgšanas un dzidrināšanās process, kas ilgst aptuveni pusotru gadu, esot rabarberu vīnam, visātrāk dzerams topot upeņu-jāņogu vīns, kuru garšot varot jau pēc pusgada, bet īsti nobriedis tas esot pēc gada. Piedāvājumā esošie vīni esot izturēti vismaz gadu, ābolu vīns pat trīs gadus.

Izrādot interesi par dizaina lietām, „Druva” uzzina, ka vīna pudeles, kurās Līgatnes vīna darītavā pilda norūgušo dzērienu, un korķi tiek iepirkti Polijā, bet etiķetes esot Ainara meitas veidotas. „Pudeles vīna pildīšanai gan vēlētos iepirkt no Latvijas ražotājiem, taču diemžēl tādu vairs nav. Tuvākie kaimiņi, kas piedāvā šādas iespējas, ir lietuvieši un poļi,” atzīst Ainars.

Taujāts par biznesa iespējām, viņš skaidro, ka ražošanas process, kura apjomi ir nelieli, ir pārāk ilgs, lai varētu veidot pelnošu biznesu. Arī uz masu ražošanu viņš nevēlas virzīties, jo tad produkts zaudēšot līdzšinējo kvalitāti un vērtību. „Uzsākot uzņēmējdarbību šajā jomā, jaunajiem uzņēmējiem jābūt gataviem dažādām situācijām. Darbs prasa lielus ieguldījumus, pacietību, neatlaidību, jo rēķinās ar birokrātisko sistēmu, kā arī jābūt specifiskām zināšanām. Taču esmu atradis nodarbi, kas patīk pašam un kas priecē citus,” teic Līgatnes vīna darītavas īpašnieks Ainars Vanags, uzsverot, ka darbs, kas tiek darīts no sirds, arī sniedz gandarījumu un labus rezultātus.

Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
5

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
42

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
50

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
372

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
130

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
571

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi