Nejauši atrastas senas vīna receptes un daži izmēģinājuma darinājumi Līgatnes “Vanagos” ļāvuši attīstīties nodarbei, kas iepriecina gan tuvus, gan tālus viesus. Līgatnes vīna darītavas saimnieks Ainars Vanags jau desmit gadus ražo mājas vīnu, taču pērn ieguvis arī licenci, kas šosezon raudzēto dzērienu ļauj ne vien piedāvāt degustācijai, bet arī tirdzniecībai. Gada laikā viņam ļauts izgatavot 15 tonnas vīna, ko vīndaris paredz arī saražot.
„Pirmās vīna darīšanas gudrības smēlos pirms desmit gadiem, kad, pārkārtojot vāgūzi, burtiski rokās iekrita vīna receptes. “Vanagi” ir dzimtas īpašums vairākās paaudzēs, kas savulaik atpirkts no Paltmales muižas. Saimniecībā jau tolaik ražoja vīnu, vāgūzī joprojām ir saglabājušies vīna baloni. Kastes ar tiem ik pa reizei pārkrāmēju, līdz viendien kastei nokrita vāks, atklājot senus pierakstus vīna darīšanas arodā. Tagad vīna ražošana kļuvusi par manu sirdslietu, kurā labprāt iesaistās arī ģimene,” stāsta Ainars Vanags.
Darītavas nosaukums izvēlēts, lai dzimtajai vietai piesaistītu tūristus. Vīndaris ir pārliecināts, ka ekskursijas laikā iegādātais vīns, jau mājās esot, ļauj pakavēties atmiņās par Līgatnē apskatītajām vietām.
Pati vīna darītava apmeklētājiem gan neesot atvērta, toties Lustūža klints pagrabalā, kur iekārtots neliels mājīgs vīna pagrabiņš, apmeklētāji var baudīt atmosfēru, klausoties stāstījumā par Līgatnes vīna darītavas produkciju un degustēt Vanagu ģimenes gatavoto vīnu kopā ar vietējā ražojuma sieru. Sezonas laikā – no pirmajām līdz pēdējām lapām – par apmeklētāju trūkumu neesot jāsūdzas, jo vīna pagrabiņš guvis lielu tūristu interesi. „Līgatnes vīna darītava vilina ne vien latviešus, 30 procenti no apmeklētājiem ir ārzemnieki. Bieži viesi ir no Pleskavas, Lietuvas, Igaunijas, tikko bija atbraukuši arī no Nīderlandes. Brauc gan ģimenes, gan draugu pulciņi,” pastāsta Ainars.
Lai gan Vanagu ģimenē vīna darīšana ir vairāku paaudžu mantojums un dzēriena ražošanas iestrādes bijušas zināmas arī Ainaram, viņš kopā ar sievu un biznesa partneri Elitu Vanagu
mācījies vīna darītāju kursos Somijā, tādējādi papildinot specifiskās zināšanas un gūstot izglītības apliecinājumu.
Vīns tiek
ražots no augļiem un ogām, ko paši ievākuši Līgatnes apkaimē, Gaujas Nacionālā parka teritorijā. Līgatnes vīna darītavā top
vairāk par desmit vīna šķirnēm, tostarp bumbieru un pīlādžu vīns. Šobrīd tur raudzējas rabarberu, ķirbju, lāceņu, jāņogu, upeņu, meža aveņu vīns, bet baudāms jau ir aroniju, dzērveņu, zemeņu un ābolu vīns. Šogad pirmo reizi taps arī zileņu un lāceņu vīns. Garšu un smaržu bagātību papildina vilkābeļu vīns, kas esot ārstniecisks. Lai gan apmeklētāji pērkot visus vīnus, tūristu iecienītākais ir „Omītes vīns”, kurā savijas dažādu ogu un augļu garšas buķete. Savs stāsts ir degvīnam „Pārcēlājs”, kas sākotnēji taisīts kā ābolu vīns, bet vēlāk destilējot iegūts ābolu šņabis. Ielejot to ozolkoka mucā, sanākot kalvadoss. Līgatnes vīnu klāstā atrodami gan sausie, gan saldie un pussaldie vīni.
Sarunai aizvirzoties līdz ražošanas niansēm, vīna meistars atklāj, ka visilgākais rūgšanas un dzidrināšanās process, kas ilgst aptuveni pusotru gadu, esot rabarberu vīnam, visātrāk dzerams topot upeņu-jāņogu vīns, kuru garšot varot jau pēc pusgada, bet īsti nobriedis tas esot pēc gada. Piedāvājumā esošie vīni esot izturēti vismaz gadu, ābolu vīns pat trīs gadus.
Izrādot interesi par dizaina lietām, „Druva” uzzina, ka vīna pudeles, kurās Līgatnes vīna darītavā pilda norūgušo dzērienu, un korķi tiek iepirkti Polijā, bet etiķetes esot Ainara meitas veidotas. „Pudeles vīna pildīšanai gan vēlētos iepirkt no Latvijas ražotājiem, taču diemžēl tādu vairs nav. Tuvākie kaimiņi, kas piedāvā šādas iespējas, ir lietuvieši un poļi,” atzīst Ainars.
Taujāts par biznesa iespējām, viņš skaidro, ka ražošanas process, kura apjomi ir nelieli, ir pārāk ilgs, lai varētu veidot pelnošu biznesu. Arī uz masu ražošanu viņš nevēlas virzīties, jo tad produkts zaudēšot līdzšinējo kvalitāti un vērtību. „Uzsākot uzņēmējdarbību šajā jomā, jaunajiem uzņēmējiem jābūt gataviem dažādām situācijām. Darbs prasa lielus ieguldījumus, pacietību, neatlaidību, jo rēķinās ar birokrātisko sistēmu, kā arī jābūt specifiskām zināšanām. Taču esmu atradis nodarbi, kas patīk pašam un kas priecē citus,” teic Līgatnes vīna darītavas īpašnieks Ainars Vanags, uzsverot, ka darbs, kas tiek darīts no sirds, arī sniedz gandarījumu un labus rezultātus.
Anda Dzenža
Komentāri