Laikam kļūstot rudenīgam, pieaudzis saslimušo skaits ar augšējo elpceļu infekcijām. visvairāk slimo mazi bērni.
Latvijas Infektoloģijas centra dati rāda, ka pēdējās pāris nedēļās saslimušo skaits strauji palielinājies. Salīdzinājumā ar pagājušo, šonedēļ slimo skaits palielinājies par vairāk nekā 40 procentiem. Laikā, kad daudziem bērniem un pieaugušajiem ir iesnas, sāp kakls un piemetas klepus, par epidēmiju nerunā, bet arī Cēsu puses ārsti un farmaceiti piekrīt, ka, tieši sākoties skolā iešanai un bērnudārzu apmeklēšanai, mazo slimotāju skaits audzis ļoti strauji. “Laika apstākļi strauji mainījās. Līdzko ir aukstāks, tā vecāki vēlas mazo siltāk saģērbt, uzvilkt vairāk kārtu. Viņi domā, ja pašiem vēsi, tad arī bērniem, taču piemirst, ka bērni pārsvarā visu laiku ir kustībā. Sasvīst, atdziest, mazliet caurvējš, un iesnas ir klāt,” iemeslus sauca ģimenes ārste Brigita Jaunzema un apstiprināja, ka arvien vairāk mazo un pieaugušo pacientu meklē ārsta padomu, kā tikt galā ar nepatīkamām sajūtām, kas pavada iesnas. “Līdzko bērniem ir iesnas, tā seko visa ķēdīte- klepus, sāk sāpēt auss, ir apsārtis kakls. Liekas, ka pašlaik vairāk tiešām slimo mazie bērni,” tā Brigita Jaunzema.
Arī infektologi atzīst, ka pašlaik visbiežāk slimo bērni no zīdaiņa līdz četru gadu vecumam, slimošana sešas reizes pārsniedz vidējos rādītājus. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, saslimšana ar saaukstēšanās slimībām esot divas reizes zemāka. Biežākie elpceļu iekaisuma izraisītāji ir adenovīrusi un paragripas vīrusi.
“Druva” otrdienas rītā viesojās Cēsu 1. pirmsskolas izglītības iestādē. Vecāko grupiņu audzinātājas sacīja, ka pagaidām visi bērni apmeklē bērnudārzu un neesot tā, ka daudzi šķaudītu un klepotu, bet divgadnieku grupiņā gan audzinātāja, gan satiktie vecāki apstiprināja iepriekš teikto-mazajiem ir iesnas, klepus. “Tur nekā darīt. Dēliņš arī tikko sāka apmeklēt bērnudārzu, un domāju, ka vēl jāpierod. Iepriekš ar iesnām tikām galā ātrāk,” tā Ralfa mamma Sigita. Arī Beātes tētis teica, ka mazo jau piemeklējušas iesnas. “Bērnudārzā iešana pašiem mazākajiem ir liels pārdzīvojums. Adaptācijas laikā viņi biežāk slimo. Tā tas diemžēl ir katru rudeni,” sacīja iestādes vadītāja Māra Virskule un piebilda, ka jau pavisam drīz bērnudārzu sāks kurināt, jo drēgnums dzīvokļos, gaisa mitrums un rudens drēgnums, kas nule kā nomainīja vēl silto laiku, arī ir iemesls slimošanai.
Bērnu vecāki sacīja – lai stiprinātu savu un bērnu imunitāti, visi ēd ābolus, smiltsērkšķus, dzer tējas. Bērnudārzā drīz atkal parādīšoties ķiploku virtenes.
“Liekam telpā, mazie klāt netiek, bet gaisā vērtīgās vielas izdalās. Ar mazajiem, ja vien nelīst, ejam pastaigās un bieži liekam mazgāt rociņas. Citu iespēju, kā mazos sargāt no apaukstēšanās, nav,” tā pašu mazāko bērnudārzā gājēju audzinātāja Diāna Kamša.
Aptiekāri “Druvai” atzina, ka pēdējās nedēļas laikā vairāk cilvēki pērk pretsaaukstēšanās medikamentus, deguna pilienus.
“Jūtami vairāk prasa zāles, lai mazinātu slikto pašsajūtu. Liekas, ka daudz slimo arī pieaugušie. Vēlas iegādāties medikamentus, kas mazina akūtos simptomus, lai varētu iet darbā,” sacīja “Gaismas aptiekas” vadītāja Rudīte Baumane. Līdzīgu viedokli “Druva” dzirdēja arī, sazinoties ar Raunas aptiekas vadītāju Vaidu Ligitu Kluci.
“Deguna pilieni, sūkājamās tabletes pret aizsmakumu, kakla sāpēm ir pieprasītas. Dažiem noteikti ir arī nedaudz paaugstināta temperatūra, lieto karstos dzērienus,” tā Vaida, sakot, ka nevajag brīnīties, ja Latvijas rudenī ir augšējo elpceļu vainas. “Ja pat dienvidos, kur gaisa temperatūra turas nemainīga, ir silts, cilvēkiem piemetas iesnas un klepus, tad nav nekāds brīnums, ka slimo cēsnieki un raunēnieši. Laiks strauji mainījās,” tā Raunas aptiekas vadītāja. Šoreiz mediķi pat neiesaka pievērsties īpašiem profilakses pasākumiem, jo tikko pagājusi vasara, kad gribot negribot vairāk ēsti augļi un dārzeņi. Būtiskākais ieteikums ir pareizi saģērbties, galvenais, lai nesakarstu, vēdināt telpas, mazgāt rokas. Ilze Kalniņa
Komentāri