Latvijā uzbūvētas jau vairākas ražotnes, no kurām ekoloģiskā veidā tiek iegūta elektroenerģija un siltums. Kopš 2008. gada, kad Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu saimniecībā “Vecauce” atklāja pirmo biogāzes ražotni Latvijā, šis lauku uzņēmējdarbības veids strauji attīstījies. Septembra sākumā biogāzes koģenerācijas ražotni atklāja arī cēsnieku kaimiņi – limbažnieki. Tiesa, tā Vidzemē nav pirmā – biogāzes ražotne darbojas arī Burtnieku novada “Zemturos”. Katvaru pagasta zemnieku saimniecībā “Jaundzelves”, kur atklāta Limbažos pirmā biogāzes ražotne, paviesojās arī “Druva”. Treimaņu ģimene, kas apsaimnieko ap 400 hektāri zemes un uztur 120 govju ganāmpulku, labprāt ļāva novērtēt viņu lepnumu – biogāzes ražotni, kas lolota četrus gadus. Tiesa, iecere par to saimnieka Māra Treimaņa tēvam Mārtiņam Treimanim prātā bijusi jau kopš bērnības. “Aptuveni desmit gadu vecumā, ganot lopus, lasīju kolhoznieku kalendāru. Tajā bija mazs rakstiņš par to, ka Amerikā biogāzi ražo no govs mēsliem. Līdz šodienai palicis prātā tas, ka 15 lopu mēsli saimniecībai nodrošina siltumu un elektrību,” atklāj Mārtiņš Treimanis, kurš gandarīts, ka dēls, uzņemoties projekta vadītāja pienākumus, viņa sapni īstenojis. Turklāt, saimnieki atzīst, ka šādā veidā attīstīt saimniecības darbību mudinājusi ne visai spožā situācija piena ražošanā. Ar piena lopkopību vien saimniecību uzturēt nevar. “Biogāzes koģenerācijas ražotne sniegs iespēju saimniecībai efektīvāk izmantot lauksaimniecības blakusproduktus. Turklāt varēsim arī samazināt izdevumus par elektroenerģiju un gūt papildu ienākumus. Tā kā biogāzes ražošanai nepieciešama biomasa, tad esam motivēti sakopt arī aizaugušās teritorijas, kas agrāk nav izmantotas,” norāda “Jaundzelvju” saimnieks. Viņu papildina saimniecības īpašniece Zaiga Treimane, paužot pārliecību, ka šādu uzņēmējdarbību lauku saimniecībās vajadzēja attīstīt jau vismaz pirms desmit gadiem: “Tad daudzi latvieši būtu palikuši savā zemē un daudz sakoptāki būtu Latvijas lauki. Šī ir Latvijas lauksaimniecības nākotne, kas var sniegt gan politisko, gan ekonomisko neatkarību.” Demonstrējot ražotnes darbību, M.Treimanis stāsta, ka biogāzes stacijā kā izejviela tiek izmantota skābbarība, kukurūza un kūtsmēsli. Drīzumā plānots izmantot arī saulespuķu masu. Saimnieki spriež, ka izdevīgi būtu audzēt arī kaņepes. Ražotnē, kurā uzstādītas divas uzņēmuma “UPB Energy” Liepājā ražotas koģenerācijas stacijas, pašlaik darbojas viena. Tās elektriskā jauda ir 260 kilovati, bet siltumjauda ir 373 kilovati. Otra stacija pagaidām ir nākotnes plānos. M.Treimanis atklāj, ka ražotnes būvniecība izmaksājusi aptuveni divus miljonus eiro jeb 1,83 miljonu latu. Izmantots Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējums, kā arī ņemts aizdevums. Saimnieks teic, ka kredīts jāatdod septiņu gadu laikā. Tā segšanai tiks izmantoti līdzekļi, ko saimniecībā iegūs no saražotās elektrības, to pārdodot AS “Latvenergo”. Taujāts par iegūtā siltuma izmantošanas iespējām, M.Treimanis teic: “Ziemā saimniecībai ir problēmas ar traktoru iedarbināšanu, tāpēc uzsākta siltas garāžas būvniecība. Apsveram arī citu attīstības ideju – veidot siltumnīcas, kur audzēt gurķus vai tomātus. Siltumvads būtu izdevīga alternatīva arī kaltei, kurā līdz šim tika izmantots dīzeļģenerators.” M.Treimanis paskaidro, ka ražošanas procesā tiek iegūts arī digestats, kas ir lielisks augsnes mēslojums. Jāpiebilst, ka šajā saimniecībā atklātā biogāzes koģenerācijas ražotne Limbažos nav vienīgā. M.Treimanis zina stāstīt, ka Limbažu pagasta “Gravās” top otra ražotne, kas būs daudz lielāka nekā viņa saimniecībai piederošā. Anda Dzenža
Komentāri