Dažādu laikmetu kamermūzika, senā mūzika klavesīna skaņu klātbūtnē, muzikālas noskaņas šaurā klausītāju lokā, instrumentu skanējums dažādās kombinācijās – tas viss sakāms par šī rudens mūzikas festivālu „Galantais klavesīns”. Cēsīs iedibinātais festivāls, kurš īstenojas, pateicoties Latvijā ļoti reta instrumenta – klavesīna – esamībai pilsētā, ansambļa „Hanzas mūziķi” spēlei un jo īpaši mūziķes Leldes Krastiņas misijas izjūtai, deviņu gadu laikā ārpus galvaspilsētas koncertzālēm ansamblis izglītojis un iepriecinājis vērā ņemamu klausītāju loku.
Šoruden festivālā līdzās klavesīnam, flautām, altam un čellam, atskaņojot seno – 17., 18. un 19. gadsimta – mūziku, Cēsīs skanēja arī arfa kopā ar flautu. Instrumentus duetā festivālā pirmo reizi atskaņoja Rīgas mūziķes Ieva Šablovska un Sondra Lejmalniece, kura flautas spēli savulaik apguvusi Cēsu Mūzikas vidusskolā pie Elitas Ezermales. Duetu veidoja arī klavesīns un kokle, kuru šādā salikumā pirmo reizi klausītāji dzirdēja skanam Cēsu Mūzikas vidusskolas audzēkņu Madaras Kalniņas un Dārtas Cines izpildītājā L.Bēthovena skaņdarbā. Cēsu Kultūras un tūrisma centrs festivāla rīkošanai visai regulāri saņēmis Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu, tādējādi īstenoti centieni mazpilsētā iedzīvināt klasiskās mūzikas tradīcijas un tām piedots arī starptautisks skanējums. Kopš Cēsu 800 gades, kad igauņu klavesīniste Marju Rīsikampa pirmo reizi pieņēma ielūgumu te muzicēt, nu jau ir trešā reize, kad viņa starp uzstāšanās reizēm Eiropā iegriežas omulīgajā mazpilsētā un uzstājas Cēsu nelielajā Izstāžu namā. Šoreiz Lelde Krastiņa kolēģei piedāvāja vēl ko nebijušu – smalko instrumentu spēlēt mazā lauku muižiņā, kā tas Eiropā varētu būt noticis iepriekšējos gadsimtos. Par koncertvietu laukos ar rudens ainavu aiz loga šoreiz bija izraudzīta
Kārļamuiža. Klavesīnam un senajai mūzikai tās daudzveidībā veltītā septembra nedēļas nogale beidzās ar apņēmību, ka pēc gada sekos arī desmitais festivāls. Tā laikā
būs restaurēta 19. gadsimta pils un tās lielajā salonā ar atsegtiem unikāliem sienu gleznojumiem un mūzikas klātbūtnē vēl iespaidīgāk varēs izjust senatnes elpu.
Mairita Kaņepe
Komentāri