Sestdiena, 20. decembris
Vārda dienas: Arta, Minjona

Pētījums: 36% Latvijas ražotāju eksportē vairāk nekā pusi saražotā

Druva
14:50
14.10.2011
11

Vairāk nekā pusi savas produkcijas eksportē 36% Latvijas ražotāju, liecina “Nordea bankas” un Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā veiktais Latvijas biznesa vitalitātes mērījums jeb “Nordea vitametrs”. 12% ražotāju eksportē no piektdaļas līdz pusei saražotās produkcijas, bet 52% ražotāju vai nu neeksportē, vai arī to eksports veido līdz 25% no saražotā produkcijas apjoma. Pētījumā arī noskaidrots, ka pārdošanas apjomu palielināšanu ārvalstu tirgos kā uzņēmējdarbības prioritāti ražotāji novērtējuši vidēji par trešdaļu augstāk nekā citu nozaru uzņēmēji. Tikpat svarīgi kā nostiprināt pozīcijas eksporta tirgos, ražotājiem ir paaugstināt rentabilitāti un peļņu. Turklāt ražotāji mazāk nekā pārējie uzņēmumi ir norūpējušies par uzņēmuma izdzīvošanu. Taču izmaksu samazināšana ir nozīmīga kā ražotājiem, tā visiem pārējiem uzņēmējiem. Starp nozīmīgākajām prioritātēm uzņēmēji, jo īpaši ražotāji, min arī nepieciešamību uzlabot produktu vai servisa kvalitāti un ieviest izmaiņas tehnoloģijā. “Uzņēmuma vitalitātes pazīme nenoliedzami ir gatavība pielāgoties un mainīties. Mūsdienās, kad viss ir nokopējams, nepārtraukti ir jāmeklē savas atšķirības zīmes un jāatrodas vienu soli priekšā ar savām idejām, inovācijām, ar servisu. Augstas konkurences apstākļos Latvijas uzņēmējiem tādēļ ir jābūt īpaši vitāliem, lai celtu savu produktivitāti, konkurētspēju, atpazīstamību, iekarotu jaunus tirgus, paplašinātu savu sadarbības partneru loku, piesaistītu kapitālu un potenciālo investoru atbalstu, lai vairotu savu pievilcību un sniegtu pienesumu uzņēmējdarbības videi kopumā. Nākotnē mums noteikti būs jāspēj strādāt vēl efektīvāk,” uzskata “Nordea bankas” vadītājs Latvijā Jānis Buks. Pētījuma autors, Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā Biznesa nodaļas vadītājs un pasniedzējs Arnis Sauka, uzskata, ka vēlme mazināt izmaksas un stiprināt produktus ir laba zīme. Viņaprāt, Latvijas uzņēmumi līdz šim nepietiekami skaidri formulējuši savu stratēģiju attiecībā uz cenu līderību un augstas pievienotās vērtības radīšanu. “Uzņēmumi izvēlas kaut ko pa vidu, kombinējot salīdzinoši augstas izmaksas un zemas pievienotās vērtības produktu ražošanu, tādējādi tikpat kā izslēdzot nopietnas iespējas konkurēt globāli,” skaidroja Sauka. “Nordea vitametrs” liecina, ka kopumā Latvijas ražotāji savu konkurētspēju vērtē augstāk nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Ražotāju konkurētspēja balstīta galvenokārt sekmīgākā biznesa stratēģiju izvēlē. Ražotājiem ir vairāk pastāvīgo klientu, diversificēts produktu klāsts, arī savu inovāciju līmeni ražotāji novērtējuši par 23% augstāk nekā pārējie uzņēmumi. Ražotāji apliecinājuši lielāku gatavību uzņemties risku un pielikt pūles, lai apsteigtu savus konkurentus. Arī komunikācijas tīklu izmantošanā – konkurētspējas jomā, kurā Latvijas uzņēmēji kopumā uzrādījuši sliktus rādītājus, – ražotāji ir sekmīgāki nekā pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji. Informāciju savu produktu pilnveidošanai ražotāji galvenokārt iegūst no klientiem, piegādātājiem, arī konkurentiem. Pozitīvāk ražotāji novērtējuši arī uzņēmēju asociāciju, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras, banku lomu sev nozīmīgas informācijas saņemšanai. Kā uzsver Sauka, uzņēmumiem pieejamie kontakti vai, citiem vārdiem sakot, komunikācijas tīkli ir viens no efektīvākajiem un lētākajiem veidiem, kā piesaistīt konkurētspējai nepieciešamos ārējos resursus, tāpēc viņam ir prieks, ka ražotāji mazāk sirgst ar Latvijas uzņēmējiem tik raksturīgo “viensētas principu”. Pēc Saukas domām, nepelnīti zemu uzņēmēji, tajā skaitā ražotāji, novērtē potenciālu, ko sniedz sadarbība ar biznesa laboratorijām, universitātēm un zinātniskiem institūtiem. “Nordea vitametrs” ir Latvijas biznesa vitalitātes mērījums, ko veido “Nordea banka” un Stokholmas Ekonomikas augstskola Rīgā. Pirmais pētījums par uzņēmumu konkurētspēju tika veikts 2011.gada maijā un jūnija sākumā, aptaujājot 591 nejauši izvēlētu uzņēmumu vadītāju un īpašnieku. NOZARE.LV

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
27

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
49

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
358

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
124

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Ne tikai kārtības sargi, bet arī iedvesmas avots cits citam

00:00
17.12.2025
558

Gadskārtējā policistu apbalvošanas pasākumā, kas aizvadītajā nedēļā norisinājās Limbažos, arī šoreiz par īpašākiem darba sasniegumiem vai ievērojamu dienestā aizvadīto laiku godināta virkne Vidzemes kārtībsargu, tostarp arī 18 no Dienvidvidzemes iecirkņa, kura pārziņā ir Cēsu un Madonas novads. Atzīmējot Valsts policijas (VP) 107. gadadienu, teju 60 Vidzemes reģiona pārvaldes (VRP) likumsargu 11. decembrī bija aicināti uz […]

Tradīcija - Ziemassvētku tirdziņi. Ne tikai iepirkšanās

00:00
16.12.2025
78

Decembris ir Ziemassvētku tirdziņu laiks. Laukumos un skvēros, ielās, kultūras namos valda svētku noskaņa, skan dziesmas, smaržo piparkūkas, tiek piedāvāts plašs preču klāsts. Dažviet Ziemassvētku egles iedegšana ar dažādiem priekšnesumiem lieliem un maziem pašsaprotami ir arī tirdziņš. Katrā vietā savas tradīcijas. Bet visur rīkotāji uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņu nevar salīdzināt ar citiem, jo tajos valda […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
36
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
33
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
50
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
1
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi