Noslēpumainais un vienmēr pārsteidzošais sieviešu vokālais ansamblis “Post Scriptum” Jaunpiebalgā savas darbības laikā lauzis tautā iesīkstējušos uzskatus par garlaicīgiem pašmāju vokālajiem ansambļiem. Šomēnes teatrāli dziedošais dāmu kolektīvs svin piecu gadu jubileju. Lai gan ansambļa dalībnieču vidū ik gadu bijušas runas – šī nu gan būs pēdējā sezona – , viņas joprojām ar prieku veido arvien jaunas koncertprogrammas. “Post Scriptum” dāmas uzstāties aicina ne vien Jaunpiebalgā, bet arī Veselavā, Taurenē, Zosēnos, Vijciemā un Rīgā. Arī skatēs Cēsīs guvušas augstus novērtējumus. “Pieci gadi ir laika sprīdis, ko jau var vērtēt un nosvinēt,” teic kolektīva vadītāja Aija Petrovska, piebilstot gan, ka arī citus gadus jubileju tomēr atzīmē ar lielāku koncertu. Atminoties ansambļa dibināšanu, Aija stāsta, ka tolaik viņu mudināja veidot vīriešu ansambli. Tomēr viņa bija pārliecināta, ka sievietes ir uzticamākas ne vien vārdos, bet arī darbos. Pārliecība bijusi pareizā, jo šo gadu laikā kolektīvā viņa nav vīlusies. “Ansamblis sākotnēji izveidojās no mana vadītā bērnu vokālā ansambļa “Žagariņi”, kad uzrunāju kādas 16 dziedošo bērnu mammas. Tagad dziedam septiņas, astoņas dāmas,” teic Aija, gandarīta bilstot: “Kopīgi radošais process, kas citos kolektīvos nav manāms, mūsu ansamblim ļauj pastāvēt un būt interesantam. Man ir patīkami strādāt šādā kolektīvā, kas neliek vadītājam dominēt un par visu domāt, uzņemties atbildību. Par visu esam līdzatbildīgas.” Vokālā ansambļa darbība ir pakārtota skolu mācību procesam, jo četras dziedošās sievietes ir skolotājas. Viņu vidū arī Ineta Elksne. “Ansamblī notiekošais ir tikpat liels noslēpums citiem, kā sievietes, kas tautā dēvētas par neizdibināmām būtnēm. Mēģinājumi mums ir cita dzīve, no ikdienas atšķirīga pasaule. Uz tiem aizejot, nekāda klačošanās par kaut ko redzētu vai dzirdētu nenotiek. Esmu par to pat patīkami pārsteigta. Vienmēr saglabājam intrigu par sevi. Un cilvēki tieši tā arī reaģē. Viņi pat nenojauš, ka nākam uz mēģinājumiem. Un pēkšņi pārsteidzam ar koncertu,” stāsta Ineta. Taujāta, kā top koncertu programmas, Ineta norāda: “Tās negulst tikai uz vadītājas pleciem. Vienai rodas ideja, to visas kopā apaudzējam ar kustībām, tērpiem, repertuāru un visu pārējo. Pārsteidzoši, bet mums kopā tik daudzām sievietēm tas izdodas viegli, ātri tiekam skaidrībā, ko vēlamies. Programmu veidojot, reizēm mums patīk arī riskēt. Piemēram, uz vīriešu dienu uztaisījām krievu dziesmu koncertu. Domājām, kā pieņems, bet publika pieprasīja koncertu atkārtot, turklāt ar to mūs uzaicināja arī uz Veselavu.” “Post Scriptum” vadītāja Aija atzīst, ka kolektīvs nopietni piedomā, kā, ko un kāpēc dzied: “Neesam garlaicīgs un vienmuļš ansamblis. Piestrādājam, lai cilvēki vēlētos nākt arī uz citiem mūsu koncertiem. Savu programmu pielāgojam pasākumam. Esam elastīgas, līdz ar to arī mūsu programma ir ļoti daudzveidīga – no klasiskiem a capella dziedājumiem līdz popdziesmām elektroniskajā pavadījumā.” Runājot par klausītājiem, Ineta saka īsi: “Koncertus gatavojam savam kaimiņam. Mums nav vienas mērķpublikas. Mūs klausās gan jaunieši un pensionāri, gan sievietes un vīrieši. Redzam, ka esam ieguvušas novada ļaužu atzinību, jo koncertos zāle ir pilna. Arī pašvaldība atbalsta kultūras attīstību.” Anda Dzenža
Komentāri