„BTA Insurance Company” SE dati liecina, ka Vidzemes reģionā vislielākos zaudējumus nekustamajam īpašumam nodara pieaugošās zādzības un ugunsnelaimes. 70% pieteikumu saistīti ar bojāto cauruļvadu dēļ applūdušajiem dzīvokļiem, kā rezultātā cietis ne vien īpašums, bet arī tajā esošā manta. Šā gada pirmā pusgada datus salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, redzam, ka aptuveni par trešdaļu pieaudzis arī elektroierīču bojājumu skaits, kam par iemeslu ir netiešs zibens spēriens.
Pēdējos gados arvien pieaugošais negaisu skaits par vienu no aktuālākajiem izvirzījis tieši elektronisko risku apdrošināšanas nepieciešamību īpašumu apdrošināšanas ietvaros. Tālab tas ir viens no papildu riskiem īpašuma apdrošināšanā, ko „BTA Insurance Company” SE iekļāvusi savā piedāvājumā, vadoties pēc pieaugošās intereses un attiecīgo gadījumu skaita. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) dati liecina, ka šogad vien 28 ēku aizdegšanās iespējamais iemesls ir zibens spēriens. Astoņas no ēkām nodega pilnībā. Tāpat VUGD apkopotā statistika liecina, ka katru gadu dažādu apkures ierīču neatbilstošas ekspluatācijas dēļ notiek ap 900 ugunsgrēkiem. Šogad vien notika 156 ugunsnelaimes, kur par iemeslu bija iespējamās problēmas ar elektroinstalāciju vai elektroierīcēm, proti, nepareizi izmantotas vai sliktā darba kārtībā. Gunda Jurševska, „BTA Insurance Company” SE Klientu apkalpošanas centra „Cēsis” vadītāja: „Regulāri saņemam apdrošināšanas atlīdzību pieteikumus saistībā ar zādzībām no dzīvokļiem un privātmājām. Īpaši aktuāli tas bija vasarā, kad cilvēki izbrauca atpūtā uz laukiem vai ārvalstīm, atstājot savu īpašumu bez uzraudzības. BTA pēdējo četru gadu dati liecina, ka vasarā apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits, kur par pamatu ir zādzības, pieaug vairāk nekā par 70%. Zādzību gadījumā tiek ne vien radīti finansiālie zaudējumi sakarā ar nozagto mantu, bet tiek nodarīti bojājumi arī pašam nekustamajam īpašumam – lielākoties tie ir izsisti logi vai uzlauztas durvis un sabojātas slēdzenes. Mūsu pieredze liecina, ka dzīvoklī ielauzies zaglis var radīt līdz pat 10 000 latu lielus zaudējumus, turpretī apdrošināšanas polise maksātu vien ap 20 latiem gadā. Tāpēc, vērojot zādzību skaita pieauguma tendenci, saviem klientiem iesakām apdrošināt ne vien pašu īpašumu, bet arī mantu tajā.” Sabiedrībā joprojām valda mīts, ka īpašuma apdrošināšana ir dārgs prieks un lieki izdevumi. Cilvēki ir nepamatoti pārliecināti, ka ar viņu īpašumu nekas nevar notikt. Taču ik dienu notiek nelaimes gadījumi, kad bojā iet īpašumi un, ja apdrošināšana cilvēkiem nav bijusi, viss īpašums jāatjauno par saviem līdzekļiem. Pēdējais šāda veida gadījums bija Mālpilī, kad sabruka vesela ēka. Tāpēc, apdrošinot savu īpašumu, cilvēks pasargā sevi no šiem izdevumiem, turklāt apdrošināšanas polises gada maksa nav liela, īpaši, ja to iegādājas akcijas laikā. Piemēram, zaudējumi, nodegot privātmājai, var sasniegt pat 110 tūkstošus latu, savukārt apdrošināšanas polise izmaksātu vien aptuveni 70 latus gadā. Nereti esam sastapušies ar gadījumiem, kad privātmāja vai tās daļa cieš no vētras postījumiem, kas var radīt līdz pat 25 000 latu lielus zaudējumus, no kuriem var pasargāt apdrošināšanas polise vien par aptuveni 65 latiem gadā.
Lielākie atlīdzību maksājumi, protams, ir saistīti ar uguns nelaimēm. Šādos gadījumos cieš gan visa manta, kas ir konkrētajā īpašumā, gan pats dzīvoklis vai māja. „Cēsīs kādam klientam izmaksājām samērā lielu kompensāciju par ugunsgrēkā bojātu automašīnu. Viņam pilnībā nodega māja, kura bija apdrošināta pie cita apdrošinātāja, un pēdējais, ko viņš paguva glābt, – automašīna, kura tomēr arī tika būtiski bojāta. Taču šis ir uzskatāms piemērs tam, ka, iegādājoties apdrošināšanu, cilvēkam vajadzētu rūpīgi izlasīt apdrošināšanas noteikumus un neizvēlēties lētāko apdrošināšanas variantu. Diemžēl šajā gadījumā mājai bija zemapdrošināšana (proti, apdrošināšanas summa bija zemāka par mājas vērtību), un cilvēks nesaņēma kompensāciju sava īpašuma vērtībā, kas neapšaubāmi apgrūtina tā atjaunošanu,” stāsta G. Jurševska. Ja ar īpašumu notiek nelaime, viens no aktuālākajiem jautājumiem ir pagaidu dzīves vieta uz laiku, kamēr tiek remontēts vai atjaunots pašu īpašums. Arī šim gadījumam iespējams nodrošināties, izvēloties papildu risku „Pagaidu dzīvesvietas izdevumi”. Tas noderēs arī tad, ja dzīvoklī notiek remonta darbi pēc tā applūdes.
Nomācoši liela apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu daļa attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks pats appludinājis kaimiņus vai arī paša dzīvoklis cietis no ūdens noplūdes. Lielākoties pie vainas ir nevis cilvēku neuzmanīgā rīcība, bet ūdens padeves sistēmas sliktais tehniskais stāvoklis. „Vienīgais risinājums, lai izskaustu šo problēmu, ir sistemātiska ūdensvadu un kanalizācijas cauruļu nomaiņa. Mūsu novērojumi liecina, ka visbiežāk šāda veida negadījumi notiek tieši vecajās mājās ar jau novecojušu ūdensapgādes sistēmu. Taču, kamēr tas netiek darīts, noteikti būtu jāapdrošina savs īpašums un civiltiesiskā atbildība. Tas ir vienīgais veids, kā pasargāt sevi no liekiem izdevumiem, kad tiek appludināts paša dzīvoklis vai arī gadījies appludināt kaimiņus,” uzsver G. Jurševska.
Komentāri