Neskatoties uz to, ka novembra pirmās nedēļas aizvadītas ar samērā siltu laiku, pēdējās nedēļas laikā Latviju masveidā pametuši ziemeļu gulbji, informēja gulbju pētnieks un Dabas muzeja ornitologs Dmitrijs Boiko.
Pēc ziemeļu gulbju pētījuma, ko Boiko veic Latvijā kopš 2003.gada, noskaidrots, ka mūsu ziemeļu gulbji lielākoties pārziemo Vācijā, retāk arī Polijā, Nīderlandē, Austrijā un Dānijā.
Pēdējo divu nedēļu laikā gulbju pētnieks saņēmis ziņojumus par 30 Latvijā gredzenotiem ziemeļu gulbjiem no Vācijas un trīs no Polijas. Tas liecina par to, ka mūsu ziemeļu gulbji sāk masveidā ierasties ziemošanas vietās.
Latvijā ir sastopami trīs sugu gulbji. Visbiežāk sastopams paugurknābja gulbis, kas ir gan parasts ligzdotājs, gan ziemotājs. Retāk Latvijā ligzdo un pārziemo ziemeļu gulbis un tikai pārlidojumu laikā sastopams mazais gulbis. Pēdējās divas sugas bieži vien var novērot uz labību un kukurūzas lauku rugājiem. Nereti tie veido jauktus barus un vienkopus barā var novērot līdz pat 1000 īpatņu.
Boiko rudenī veica ne tikai migrējošo putnu uzskaiti, bet arī gredzenu lasīšanu. Tas palīdz zinātniekiem pētīt putnu pārvietošanos un migrācijas ātrumu. Šoruden Boiko nolasījis gredzenus ne tikai Latvijā gredzenotiem ziemeļu gulbjiem, bet arī Anglijā, Nīderlandē, Vācijā, Polijā, Lietuvā un Krievijā gredzenotiem putniem.
Viens Latvijas gulbis, ko Boiko nolasīja Skrundas zivju dīķos 1.oktobra vakarā, nākamās dienas rītā tika atrasts savainots Polijā netālu no Gdaņskas. Gulbis krēslā nepamanīja elektrolīniju un ielidoja tajā. Pēc ārstēšanas un rehabilitācijas perioda gulbis sekmīgi atkopās un tika palaists brīvībā. Pavisam nesen tika saņemta ziņa no Vācijas, ka šis gulbis sekmīgi sasniedzis savu ziemošanas vietu, kas atrodas Vācijā.
Ziemas laikā Latvijā paliek galvenokārt paugurknābja gulbji, kurus var atšķirt pēc sarkanā knābja. Taču Boiko aicina iedzīvotājus gulbjus nebarot ar maizi, īpaši vietās, kur ziemā ūdens aizsals. LETA
Komentāri