Strenču novada pašvaldībai konts AS “Latvijas Krājbanka” (“Krājbanka”) nav vienīgais, tādēļ tā bloķēšana pašvaldībā nav radījusi kritisku situāciju, pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Jānis Pētersons (“Nākotnes vārdā jau šodien!”). Kontā esošo naudas summu Pētersons neatklāj, taču paskaidro, ka tur atrodas saimnieciski apgrozāmie līdzekļi. Pašvaldībai atvērti konti arī citās bankās. Sliktākā situācijā atrodas tie novada iedzīvotāji, kuriem konts “Krājbankā” bijis vienīgais. Viņi pašlaik veido rindu pie pilsētas bankomāta. Kā vērtē Pētersons, novada iedzīvotājiem šī problēma ir ļoti aktuāla, īpaši, ja tiek skaitīts katrs santīms un dzīvots no algas līdz algai. Pašvaldības vadītājs apliecina, ka pašvaldība savu iespēju robežās sniegs palīdzību iedzīvotājiem, kuri nonākuši bezizejā. Tomēr viņu pārsteidz valdības paziņojumi, ka pašvaldības iedzīvotājiem var palīdzēt. Kā norāda Pētersons, skaidru naudu pašvaldība iedzīvotājiem nevar dalīt, tādēļ palīdzības veids katram tiks vērtēts individuāli, ņemot vērā pašvaldības iespējas. Pozitīvi vērtējams tas, ka arī no bankas puses iedzīvotājiem tiek sniegta palīdzība, nodrošinot kaut 50 latu izsniegšanu. LETA jau ziņoja, ka “Latvijas Krājbankas” klienti šodien 50 latus var izņemt tikai “Latvijas Krājbankas” bankomātos, bet citu banku bankomātos tas nav iespējams, biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja “Latvijas Krājbankas” pārstāve Dace Dūze. Viņa skaidroja, ka tas ir saistīts ar bankas bankomātu darbības nodrošināšanas tehnisko risinājumu. “Patlaban “Latvijas Krājbankai” Latvijā ir 200 bankomāti, no tiem vēl nedarbojas trīs bankomāti – pa vienam Saldū, Saulkrastos un Rīgā, no kuriem vēl nevar izņemt naudu. Tāpat “Latvijas Krājbankas” klienti 50 latus var izņemt arī no pieciem bankomātiem, kas “Latvijas Krājbankai” ir kopīgi ar “Nordea banku”,” sacīja Dūze. Kā iepriekš informēja FKTK vadītāja Irēna Krūmane, sākot no šodienas, fiziskas un juridiskas personas “Krājbankas” bankas automātos varēs izņemt pa 50 latiem katru dienu līdz turpmākiem rīkojumiem. Tālāki FKTK rīkojumi varētu sekot pēc divām līdz trim dienām. Tas gan būšot atkarīgs no Lietuvas valdības lēmumiem – ja Lietuvas valdība pieņems lēmumu palielināt kapitālu arī “Latvijas Krājbankā”, tad banka varēs atgriezties pie normālas darbības, norādīja Krūmane. LETA
Komentāri