Uz mērķi! Veloceliņa atklāšanā ne viens vien izmēģināja braucienu no Cēsīm līdz Jāņmuižai un atpakaļ. FOTO: Sarmīte Feldmane
No Cēsīm līdz Jāņmuižai var droši aizbraukt ar velosipēdu vai pat aiziet kājām pa celiņu. To jau izmēģinājis ne viens vien veloentuziasts un arī pastaigu cienītājs.
Gadu celiņa būvniecību ikdienā vēroja kaimiņi, kuru mājas atrodas Valmieras šosejas malā. “Strādāja godam, projektētājiem bija kādas aizķeršanās, bet ātri izdomāja, ko darīt. Kaimiņiem, lai droši tiktu līdz gājēju pārejai, sakārtoja ceļmalu. Un celiņš ir izgaismots! Mazbērni aug, nebūs jāuztraucas, kā aizies uz skolu,” pastāsta Guntars Kazaks un piebilst, ka no bērnības atceras garo ceriņu rindu ceļmalā, kas dažviet bija pat sešus metrus plata. “Ainava ļoti mainījusies. Draugi saka, ka jāpiedomā, lai neaizbrauktu manai mājai garām,” bilda cēsnieks.
Linda Sīle arī dzīvo blakus veloceliņam. Ģimene to jau izmēģinājusi. “Braucam līdz dzelzceļa pārbrauktuvei. Būtiski, ka starp ceļa brauktuvi un veloceliņu ir drošības josla, nav jābaidās par dēla drošību,” saka L. Sīle un pauž gandarījumu, ka veloceliņš ir pabeigts.
Projekta vadītājs Artūrs Ūdris pastāstīja, ka 3,3 kilometros izbūvēts standarta veloceliņš. “Svarīgas ir barjeras drošībai, izbūvēta gan slēgtā, gan atvērtā ūdens novadīšanas sistēma. Uz Bušugravas dzelzceļa pārbrauktuves nācās par pusotru metru pārvietot autoceļu, lai izbūvētu šķērsojuma vietu ar aizsargbarjerām, ierīkotu gaismas un skaņas signālu, kā arī gājēju un velobraucēju uzskaites punktu,” stāstīja projekta vadītājs.
Projektu izstrādāja SIA “Projekts 3”, un tā pārstāvis Mārtiņš Roops atzina, ka bijuši vairāki izaicinājumi, kas jāatrisina, sākot ar stāvo nogāzi un dzelzceļu, kā arī drošības saliņu pie pilsētas robežas. “Tā ir Eiropas pieredze. Iebraucot pilsētā, ātrums ir jāsamazina, turpat pie pilsētas zīmes ir gājēju pāreja. Kāpēc ātrums jāsamazina, izbraucot no Cēsīm? Iedzīvotājiem, kuri ar auto izgriežas no savām mājām, tas ir svarīgi, un arī vizuāli jābūt proporcijai,” skaidroja M. Roops.
“Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Lazdovskis uzsvēra, ka drošības saliņu neizdomāja Cēsu novada pašvaldība, bet gan LVC sadarbībā ar drošības ekspertiem. Novada domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs atzina, saliņa sociālajos saziņas tīklos nosaukta par Rozenberga saliņu, tā viņš ticis pie savas drošības salas. M. Lazdovskis arī atgādināja, ka, īstenojot infrastruktūras projektus, ļoti svarīga ir sadarbība ar pašvaldību. Sākotnēji projektā apgaismots veloceliņš bija paredzēts tikai pie Cēsīm un Jāņmuižas. Pašvaldība atvēlēja 120 tūkstošus eiro un projektētāji, pēc tam būvnieki operatīvi mainīja sākotnējo ieceri.
“Viens no sarežģītākajiem veloceliņiem, ko esam būvējuši, un reizē arī viens no sportiskākajiem. Uz Jāņmuižu aizbraukt ir vieglāk. Atpakaļ grūtāk, bet var vilcienu,” vērtēja būvnieka “Valkas ceļi” valdes loceklis Renārs Avotiņš. Par gājēju celiņa uzturēšanu no pilsētas robežas līdz lidlaukam gādās pašvaldība.
Valmieras ceļa kreisajā pusē izbūvēta 2,25 metrus plats, apgaismots gājēju un velosipēdistu celiņš, kas ir savienots ar esošo ietvi Cēsīs. Veloceliņa izbūve izmaksāja 1,788 miljonus eiro (ar PVN), tostarp 85% Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums.
Komentāri