Nākamgad jaunu darba vietu radīšana varētu būt gausāka nekā šogad. Kā biznesa portālam “Nozare.lv” skaidroja “Swedbank” vecākā ekonomiste Lija Strašuna, nākamgad jaunu darba vietu radīšana varētu būt gausāka nekā šogad – iespējams, zem 20 000 darba vietu. Iemesls tam ir valdošā neskaidrība gan par to, kas notiks eirozonā, gan arī iekšējiem faktoriem. Viņa uzsvēra, ka bez aktīvākas nodarbinātības veicināšanas politikas no valsts puses jaunu darba vietu radīšana būs ļoti lēna. “Darbu saraksts ļoti plašs, sākot ar eksporta un investīciju veicināšanu, beidzot ar esošo bezdarbnieku pārkvalifikāciju,” uzsvēra Strašuna. Arī “DNB bankas” makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka apvienojumā ar arvien nedrošāko situāciju pasaules ekonomikā uz laiku mitēsies darba tirgus situācijas uzlabošanās 2012.gada sākumā. “Arī būtisks bezdarba līmeņa kāpums nākamgad nav gaidāms, bet pēc jaunākajiem notikumiem cerēt uz būtisku situācijas uzlabošanos līdz 2013.gadam ir grūti,” skaidroja eksperts. Viņš arī stāstīja – tas, ka darba meklētāju īpatsvaram samazinās ievērojami straujāk (par 3,5 procentpunktiem), nekā pieaug nodarbināto īpatsvars (par 1,9 procentpunktiem), liecina arī par augsto emigrācijas līmeni. “Tātad darbavietu skaita pieaugums noteikti nav vienīgais bezdarba samazinātājs. Taču darbavietu skaits nenoliedzami aug un pieauguma temps noteikti nav mazāks par 20 000 gada laikā,” uzsvēra Strautiņš. “SEB bankas” sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis norādīja, ka nākamajos ceturkšņos nodarbinātības jomā nav gaidāmi strauji uzlabojumi, jaunu darba vietu skaits radīsies vēl lēnākos tempos, nekā pēdējā gada laikā. Pēc viņa domām, patlaban nodarbināto iedzīvotāju skaita ziņā Latvija ir atgriezusies 2009.gada pirmā pusgada līmenī. “Neskatoties uz pēdējos divos gados vērojamajiem uzlabojumiem nodarbinātības jomā (kopš 2010.gada pirmā ceturkšņa nodarbināto iedzīvotāju skaits palielinājies par 68 600), jaunu darba vietu rašanās process nav pietiekami straujš, lai absorbēto lielo darba meklētāju skaitu. Nepietiekams jaunu darba vietu skaits ir viens no iemesliem, kāpēc vērojama emigrācijas procesa turpināšanās,” akcentēja Rudzītis. Jau ziņots, ka darba meklētāju skaits šī gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar analogu periodu pērn samazinājies par 19,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotie darbaspēka apsekojuma rezultāti par 2011.gada trešo ceturksni. Apsekojuma rezultāti liecina, ka 2011.gada trešajā ceturksnī Latvijā bija 165 300 darba meklētāju jeb 14,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – nodarbinātajiem un darba meklētājiem. Salīdzinot ar iepriekšējā gada trešo ceturksni, kad darbu meklēja 210 000 cilvēku un to īpatsvars bija 17,9%, samazinājums bijis 19,5%. Savukārt, salīdzinot ar 2011.gada otro ceturksni, samazinājums bijis par 16,2% – tad darba meklētāju skaits bija 187 000 cilvēku. Darba meklētāju vīriešu īpatsvars ekonomiski aktīvo vīriešu skaitā valstī bija augstāks nekā sievietēm, veidojot attiecīgi 16,2% un 12,6%. Pēc Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, aprēķinātais reģistrētais bezdarba līmenis 2011.gada trešajā ceturksnī valstī bija 12%. Nedaudz vairāk nekā puse – 90 900 jeb 55% no darba meklētāju kopskaita – bija ilgstošie darba meklētāji. To skaits, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, samazinājies par 6100. Kā liecina apsekojuma rezultāti, saglabājas liels skaits to darba meklētāju, kuriem ir darba pieredze. 2011.gada trešajā ceturksnī darba meklētāji ar darba pieredzi bija 138 100 jeb 83,6% no darba meklētāju skaita, bet gadu iepriekš šis rādītājs attiecīgi bija 182 900 cilvēku un 87,1%. Par darba meklētājiem uzskatāmas personas, kuras pārskata nedēļā nestrādāja, nebija pagaidu prombūtnē no darba (atvaļinājums vai slimības dēļ), pēdējo četru nedēļu laikā aktīvi meklēja darbu un darba atrašanas gadījumā bija gatavas tuvāko divu nedēļu laikā sākt strādāt. To skaitā ir gan Nodarbinātības valsts aģentūrā reģistrētie bezdarbnieki, gan personas, kuras meklēja darbu, izmantojot citas darba meklēšanas iespējas. NOZARE.LV
Komentāri