Pirmā nozīmīgā vēja pastiprināšanās Latvijā gaidāma naktī uz svētdienu

Sinoptiķu jaunākās prognozes joprojām apliecina, ka Latvijai tuvojas stipra vētra un pirmā nozīmīgā vēja pastiprināšanās gaidāma jau naktī uz svētdienu, 27.novembri, un svētdien no rīta, kad dienvidrietumu vējš teritorijas lielākajā daļā brāzmās sasniegs 16-21 metrus sekundē (m/s), bet jūras piekrastē pat 25-30 m/s. Svētdiena un pirmdiena Latvijā atnesīs ļoti stipru vētru, piekrastes rajonos iespējamas pat vēja brāzmas, kas sasniedz orkāna spēku, prognozē Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sinoptiķi. Spēcīgs vējš būs visu svētdienu, tomēr vakarā un naktī uz pirmdienu gaidāma tālāka vēja pastiprināšanās, kad dienvidrietumu, rietumu vējš pakāpeniski pāries ziemeļrietumu vējā un brāzmās daudzviet Latvijā sasniegs 22 līdz 27 m/s, bet jūras piekrastē pat 33 m/s, ko saskaņā ar Boforta vēja skalu, jau sauc par orkāna spēka vēju. Rīgā vētras spēku dienvidrietumu, rietumu vējš sasniegs svētdien dienas laikā, stiprs un brāzmains tas saglabāsies gan naktī uz pirmdienu, gan arī pirmdien dienā. Stiprais vējš Baltijas jūras centrālajā daļā var atnest pat sešus metrus augstus viļņus, gaidāma arī ievērojama ūdens līmeņa paaugstināšanās gan Baltijas jūras piekrastē, gan arī Rīgas līcī – Rīgas līča dienvidos ūdens līmeņa celšanās varētu notikt svētdien vakarā un naktī uz pirmdienu vējam no rietumu virziena pārejot uz ziemeļrietumu virzienu. Jau ziņots, ka rudens tradicionāli Latvijā ir gadalaiks, kad visbiežāk tiek novērotas stiprākās vētras. Šā gada rudens līdz šim nav bijis ļoti vējains – piekrastes rajonos vētras spēku vēja brāzmas sasniedza vairākas reizes, bet brāzmās 25-27 m/s tikai vienu reizi Ventspilī 13.oktobra rītā. Līdz šim instrumentāli fiksētās stiprākās vēja brāzmas Latvijā ir novērotas Liepājā – 48 m/s 1967.gada 18.oktobrī, savukārt 2009.gada 9.janvārī Ventspilī vējš brāzmās sasniedza 40 m/s.

NBS un Zemessardze gatavojas vētras dēļ iesaistīties atbalsta sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai Nacionālo bruņoto spēku (NBS) regulāro spēku un Zemessardzes vienībām ir dots rīkojums būt gatavām iesaistīties atbalsta sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai, ja brīvdienās prognozētās vētras dēļ būs saņemts atbildīgo institūciju lūgums tās radīto seku novēršanā, informēja Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Normunds Stafeckis. NBS iesaista avārijas, ugunsdzēsības un glābšanas darbos, kā arī neatliekamajos pasākumos – palīdzības sniegšanā civilās aizsardzības sistēmai -, ja civilās aizsardzības sistēmas rīcībā esošie resursi ir nepietiekami apdraudējuma situācijas pārvarēšanas un seku likvidācijas neatliekamo pasākumu veikšanai un NBS resursu piesaiste ievērojami paātrina neatliekamo pasākumu īstenošanu, mazina iespējamos zaudējumus, paātrina cilvēku glābšanu vai ja NBS spēku rīcībā ir speciāli resursi šo darbību veikšanai.

Glābēji aicina iedzīvotājus sagatavoties gaidāmajai vētrai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina cilvēkus laikus sagatavoties spēcīgajām vēja brāzmām un atgādina par drošu rīcību vētras laikā, lai pasargātu sevi un apkārtējos no iespējamajiem postījumiem. Stipra vēja laikā iedzīvotājiem bez īpašas nepieciešamības nevajadzētu iet ārpus telpām, kā arī būtu jāattur no pastaigām bērnus, vecus cilvēkus un invalīdus. Laikus jāsagatavojas elektroenerģijas padeves pārtraukumiem, ievietojot baterijas kabatas lukturos un radiouztvērējos. Tāpat nevajadzētu aizmirst uzlādēt mobilos tālruņus. Autovadītājiem jāparūpējas par to, lai transportlīdzekļi nebūtu novietoti pie kokiem, celtniecības sastatnēm, reklāmu stendiem un tamlīdzīgām konstrukcijām. Stipra vēja brāzmu brīžos iedzīvotājiem nevajadzētu uzturēties pie logiem, jo blakus esošo koku zari un citi priekšmeti vētras laikā var izsist logu rūtis un izraisīt traumas. Cilvēkiem vajadzētu aizvērt logus, durvis un bēniņu lūkas, bet daudzdzīvokļu māju iemītniekiem jānovāc vai jānostiprina priekšmeti uz balkoniem. Lauku māju pagalmos jānostiprina saimniecības lietas un jāparūpējas par mājdzīvnieku drošību. Stiprā vēja laikā nevajadzētu lietot lietussargu, jo tas apgrūtina redzamību, pastiprināti uztver vēja brāzmas un var savainot citus cilvēkus, brīdina VUGD. Glābēju pieredze liecina, ka daudzi cilvēki vētras laikā speciāli dodas uz jūras krastu, lai apskatītu šo dabas stihiju, nereti ņemot līdzi pat mazus bērnus, taču VUGD atgādina, ka šāda rīcība ir ļoti bīstama, jo ziņkāres apmierināšana var maksāt pat dzīvības cenu. Vētras laikā jūrā var veidoties augsti viļņi, tāpēc šajā laikā cilvēkiem kategoriski aizliegts atrasties uz moliem. Mola akmeņi ir slideni, tāpēc viļņu, spēcīgā vēja un slideno akmeņu dēļ cilvēks viegli var iekrist ūdenī. No ūdens paša spēkiem izkļūt ārā praktiski nav iespējams, un zemās ūdens temperatūras dēļ cilvēkam strauji iestājas ķermeņa atdzišana. Stipra vēja laikā VUGD arī aicina vecākus, ja iespējams, sagaidīt savus bērnus pēc skolas un pavadīt viņus līdz mājām pat tad, ja viņi šo ceļu parasti veic patstāvīgi. Ja ir nogāzušies vai aizlūzuši koki, kas traucē ceļu satiksmei vai apdraud cilvēku dzīvību, pārrauti vadi, notikusi avārija vai cits negadījums, iedzīvotājiem ir jāzvana uz vienoto ārkārtas situāciju tālruni 112, bet, ja nolūzušais koks ir nokritis pagalmā vai ielas malā un tas neapdraud cilvēku dzīvību vai veselību, ir jāaicina talkā komunālie dienesti. LETA