Budžeta konsolidācijas pasākumu dēļ var būtiski pasliktināties ceļu uzturēšana, raksta laikraksts “Latvijas Avīze”. Naudas trūkums un drošības apsvērumi var pat likt aizliegt satiksmi uz pašvaldību ceļiem. Nākamā gada valsts budžeta projektā atbalsts ceļu nozarei salīdzinājumā ar šo gadu ir samazināts par desmit miljoniem latu, tostarp pašvaldību ceļiem par 25%, bet valsts ceļiem – par 8%. “Ar patlaban paredzēto naudu ziemā, piemēram, Mālpilī, ceļu var notīrīt divas reizes mēnesī. Vienam kilometram pašvaldību ceļu gada laikā ir paredzēti 383, bet valsts ceļiem – aptuveni 2500 latu. Ļoti iespējams, ka atsevišķi ceļu posmi šajā ziemā būs jāslēdz tāpēc, ka pašvaldības nespēs garantēt uz tiem satiksmes drošību,” skaidro Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks Aino Salmiņš. Patlaban valsts atbildībā ir ceļi aptuveni 20 000 kilometru (km), pašvaldībām – 39 000 km garumā. Pašvaldībām piederošo ielu kopējais garums valstī ir aptuveni 7500 km, bet valsts galveno un reģionālo ceļu kopgarums – 6900 km, bet finansējums pašvaldību ceļiem vairāk nekā sešas reizes mazāks. Pašvaldību ceļu uzturēšanai nauda salīdzinājumā ar 2011.gada faktisko finansējumu nākamgad samazināsies par 37%. Pēc VAS “Latvijas Valsts ceļi” valdes priekšsēdētāja Ivara Pāžes šonedēļ teiktā, valsts ceļiem paredzētā nauda pavasarī būs beigusies, līdzīgi domā arī pašvaldību pārstāvji. Ceļu nozarei paredzētās Eiropas Savienības (ES) fondu naudas samazinājums būs daudz lielāks – no 196 miljoniem latu šajā gadā līdz 93 miljoniem latu nākamajā gadā. Tiesa, “Latvijas Avīze” norāda, ka šajā gadā daudzus ceļu atjaunošanas darbus būvnieki atteicās veikt izmaksu sadārdzinājuma dēļ. Novadu domju pārstāvji privātās sarunās patlaban liek manīt, ka jaunais satiksmes ministrs, bijušais diplomāts Aivis Ronis ir vājš eksperts satiksmes nozarē – viņš Ministru kabineta sanāksmēs neaizstāv satiksmes nozari, turklāt neprot vai nevēlas aizstāvēt ar vienādu ieinteresētību gan valsts, gan arī pašvaldības ceļu apsaimniekotāju intereses. Patlaban Autoceļu likums nosaka, ka 80% no akcīzes nodokļa naftas produktiem ir jānovirza ceļu uzturēšanai, reāli autoceļi saņem nedaudz vairāk kā 30%. Eksperti gan pieļauj, ka Ronis jaunajā amatā vēl ir pārāk īsu laiku un viņa attieksme nākotnē mainīsies. Desmit miljonu latu lielo dotācijas samazinājumu ceļiem Satiksmes ministrija iecerējusi “griezt” solidāri – pa pieciem miljoniem valsts un tikpat daudz – pašvaldību ceļiem. Netiek ņemts vērā, ka piecus miljonus valsts ceļiem ņem nost no 60 miljonu latu lielās šā gada dotācijas un tikpat daudz – no pašvaldībām piešķirtā 20 miljonu latu lielā šā gada atbalsta. “Pašvaldības ziemā nevar savus ceļus atšķirībā no lielajiem valsts nozīmes ceļiem tīrīt retāk tāpēc, ka bērniem un skolotājiem uz skolu ir jātiek. Ja ziema būs silta, tad tā mums būs ļoti liela veiksme,” uzsver Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis. Šajā ziemā tāpat kā agrāk var veidoties paradoksāla situācija – valsts galvenie ceļi būs notīrīti, bet līdz tiem nevarēs nokļūt. Jau pērn “Latvijas Autoceļu uzturētājs” nereti netika galā ar sniega tīrīšanu uz mazāk svarīgajiem valsts nozīmes ceļiem un šo darbu veica pašvaldības. LPS Tehnisko problēmu komisijas sanāksmē šonedēļ vairākas reizes pieļāvuma formā izskanēja pieņēmums – naudu, ja būs pārtēriņš, tāpat kā aizvadītajā ziemā, varētu prasīt valstij no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Šajā gadā pašvaldības no šā fonda saņēma 3,4 miljonus latu, bet valsts ceļiem papildus piešķīra 5,8 miljonu latu lielu atbalstu. Kā secina “Latvijas Avīze”, ceļu sabrukumu nākamajos gados neapturēsim, turklāt īpaši straujš tas būs novados, kuriem budžetā šim mērķim naudas nav. NOZARE.LV
Komentāri