Konstatējot nelegālo nodarbinātību vai arī izvairīšanos no nodokļu nomaksas, Valsts ieņēmumu dienestam (VID) būs plašākas tiesības likvidēt uzņēmumus, paredz šodien valdības akceptētie likumu grozījumi. Grozījumi likumā par Valsts ieņēmumu dienestu paredz pilnveidot uzņēmumu likvidācijas procesu, bet grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā – paplašināt VID kompetenci. Savukārt akceptētie grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz noteikt detalizētu nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību – brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu, definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēt nodokļu maksātāju pienākumu ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu. Ja konkrētais aizliegums netiks ievērots, grozījumi paredz noteikt nodokļu maksātājam administratīvo atbildību. Finanšu ministrija norādījusi, ka šobrīd pastāvošā saimnieciskās darbības apturēšanas kārtība (konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, nodokļu maksātāja struktūrvienības darbība, kurā noticis pārkāpums, tiek apturēta speciālās pārbaudes veikšanai ne ilgāk kā uz 10 dienām) ir darbietilpīga un nesasniedz mērķi, kas paredz liegt ar saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļauj būtisku normatīvo aktu pārkāpumus un neizpilda nodokļu administrācijas prasības. Paredzēts, ka VID būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmēs maksājamo nodokļu apmēru, piemēram, nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām, nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas, nodokļu maksātājs veic darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu. Likuma grozījumi paredz, ka, konstatējot pārkāpumus, VID rakstveidā brīdinās nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Ja nodokļu maksātājs novērsīs VID konstatēto pārkāpumu 15 dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas, saimnieciskā darbība netiks apturēta. Taču gadījumos, kad paralēli konstatētajam nodokļu maksātāja veiktajam pārkāpumam VID vēl arī konstatēs kādu no likumā paredzētajiem pastiprinošiem apstākļiem (fiktīvā uzņēmuma pazīmes), nodokļu maksāta saimniecisko darbību varēs apturēt bez brīdināšanas. VID būs noteikts pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram. Ja komersants nenovērsīs pārkāpumu, VID tam neatjaunos saimniecisko darbību. Minētajos likumprojektos paredzētais mehānisms ir efektīvs līdzeklis cīņai ar fiktīvo uzņēmējdarbību, ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību. Pēc Finanšu un Tieslietu ministriju aplēsēm, šīs likumdošanas izmaiņas vistiešāk varētu ietekmēt ap 6000 patlaban reģistrētu komercsabiedrību. FM sagatavotie grozījumi ir saistīti ar Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Komerclikumā, kas paredz vienkāršotās likvidācijas procesu. Komerclikumā iestrādātais regulējums paredz sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties arī uz VID lēmuma pamata, ja ir konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā, ja sabiedrība nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums, un šo personu skaits ir vismaz piecdesmit procenti, bet ne mazāk kā trīs personas no nodarbināto skaita, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc sabiedrības darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu. Savukārt grozījumi likumā par nodokļiem un nodevām paredz jaunu regulējumu – tiesības nodokļu maksātājam slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju par darījuma tirgus vērtības noteikšanu, ja darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā vai plānotajam darījumam pārsniegs vienu miljonu latu gadā. Ja nodokļu maksātājs būs rīkojies atbilstoši noslēgtās vienošanās nosacījumiem, tad nodokļu administrācijai nebūs tiesību nodokļu revīzijā precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus vērtību. Normatīvais regulējums paredzēs arī stingrākus skaidras naudas lietošanas ierobežojumus. Lai varētu veikt efektīvāku skaidrā naudā veikto darījumu kontroli, likumprojektā ir noteikts pienākums saimnieciskās darbības veicējiem deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, ja viena darījuma summa (kas ir notikusi vienā operācijā) pārsniedz 1000 latu, arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem. Šobrīd nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, ir jādeklarē tikai savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuri mēneša ietvaros pārsniedz noteiktu summu. Ar likumprojektu tiek samazināts slieksnis no 3000 uz 1000 latiem, kuru sasniedzot, nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kā arī tiek samazināts slieksnis no 10 000 latu uz 5000 latu, kuru sasniedzot, nodokļu maksātāji nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Samazinot skaidrā naudā veiktā darījuma summu, tiks pastiprināta veikto darījumu kontrole. Iestrādājot šāda veida normas, tika ņemta vērā arī šī brīža ekonomiskā situācija valstī, kad darījumi tiek veikti mazākā apjomā un par mazākām summām. Par likumprojektiem vēl lems Saeima. LETA
Komentāri