Vidzemes slimnīcā ar 1.decembri daļēji tiks ierobežota valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība – pieņemšanas pie ambulatorajiem speciālistiem, diagnostiskie izmeklējumi un operāciju skaits ķirurģiskajā dienas stacionārā. Piešķirtās kvotas ir izstrādātas, informēja slimnīcā. Jau kopš gada sākuma sekojām valsts piešķirtās ambulatoro pakalpojumu kvotas izpildei. Pirmo trīs mēnešu analīze parādīja, ka ievērojamu daļu no ambulatoro pakalpojumu finanšu apjoma paņem hemodialīze jeb nieru aizstājterapija. Arvien palielinās to pacientu skaits, kam šī ik pārdienās veicamā procedūra ir akūti nepieciešama, un tā ir pielīdzināma neatliekamajai palīdzībai, kuru valsts mums uzdevusi sniegt. “Tāpēc jau pavasarī rakstījām vēstuli Veselības norēķinu centram, kurā skaidrojām situāciju un prognozējām līdzekļu trūkumu uz gada beigām, un lūdzām palielināt ambulatoro pakalpojumu kvotas. Atbilde bija nepārprotama – papildu finansējuma nebūs, samaziniet pārējo diagnostisko un ambulatoro pakalpojumu apjomu,” situāciju komentē Vidzemes slimnīcas priekšsēdētāja Ingūna Liepa. Sekojot ieteikumam, ar aprīli Vidzemes slimnīcā tika samazināts dienas stacionārā veicamo operāciju skaits. Vasarā, pretēji citiem gadiem, būtiski nesaruka to pacientu daudzums, kam bija nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Viņu bija pat par pusotru diviem simtiem mēnesī vairāk, nekā gada sākumā valsts Vidzemes slimnīcai pielēmusi. Rentgens, kardiogramma, asins analīzes un citi elementārie diagnostiskie izmeklējumi, kas izdarāmi, lai varētu izlemt, vai šāds pacients ievietojams slimnīcā un kurā nodaļā, tiek apmaksāti no ambulatoro pakalpojumu maciņa. Loģiski, ka pirmo pusgadu slimnīca noslēdza ar finanšu pārstrādi par vairāk nekā 110 000 latu. Taču no slimnīcām šovasar piešķirtajiem papildu 12,8 miljoniem latu Vidzemes slimnīcai ir iedalīti nepilni 95 000 latu, kas nenosedz pat pirmā pusgada pārstrādi. “Esam snieguši veselības aprūpes pakalpojumus līgumā noteiktās summas apjomā. Citiem vārdiem – piešķirtās kvotas esam izstrādājuši. Aprēķini un prognozes rāda, ka līdz gada beigām valsts pasūtīto un apmaksāto neatliekamās palīdzības apjomu būsim pārstrādājuši par teju 740 000 latu. Pašlaik vēl atlikušā valsts finansējuma izlietojums saplānots tā, lai varētu nodrošināt valsts apmaksātus pakalpojumus bērniem, grūtniecēm un onkoloģiskajiem pacientiem, kā arī psihiatrijas, narkoloģijas, veneroloģijas un ftiziatrijas pacientiem. Taču arī viņiem šos pakalpojumus diemžēl varēsim sniegt samazinātā apjomā, ar gaidīšanu rindā. Pārējiem varam piedāvāt tikai maksas pakalpojumus. Lai paplašinātu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību, Vidzemes slimnīcas valde, izvērtējot situāciju, ir pieņēmusi lēmumu samazināt maksas pakalpojumu cenas par 20 procentiem,” skaidro Liepa. LETA jau ziņoja, ka ar šā gada 21.novembri 20% atlaide tiek piemērota ambulatorajiem un dienas stacionāra medicīniskajiem pakalpojumiem, izņemot izmitināšanas pakalpojumu un ārsta speciālista konsultācijām Vidzemes slimnīcas Konsultatīvajā kabinetā Bastionā. Lēmums par cenas atlaidi būs spēkā divus mēnešus, līdz nākamā gada 21.janvārim. Lai iekļautos līguma finanšu apjomā, no 1.decembra Vidzemes slimnīca ir spiesta noteikt vēl vairākus sekundāro veselības aprūpes pakalpojuma ierobežojumus. Ievērojami ir samazināts stundu skaits valsts apmaksāto diagnostisko sirds un asinsvadu funkcionālo izmeklējumu veikšanai. Valsts apmaksātie ambulatorie datortomogrāfiskie, doplerogrāfiskie un ultrasonogrāfiskie, t.sk., ehokardiogrāfiskie un asinsvadu, izmeklējumi tiek veikti divas stundas nedēļā ar priekšrocību saņemt šo izmeklējumu bērniem, grūtniecēm un pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Ar 1.decembri tiek pārtraukta valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana rehabilitācijas nodaļas dienas stacionārā un ambulatori. Tāpat ir samazināts valsts apmaksāto ambulatoro speciālistu pieņemšanas laiks personām ar ģimenes ārsta vai citu speciālistu nosūtījumiem, saglabājot priekšrocību šos pakalpojumus saņemt bērniem, grūtniecēm un pacientiem ar onkoloģiskām saslimšanām. Kā informēja slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Benita Brila, līdzīgā situācijā, kā liecina kolēģi, atrodas arī citas reģionālās slimnīcas, atšķiras tikai pārstrādes summas. Pakalpojumu apjoma samazināšana ir nedraudzīga ne tikai pacientiem, bet grūti pieņemama arī mediķiem, kuri var, grib un ir gatavi strādāt. Taču pašlaik viņi, kā stāvokli nepietiekamā valsts finansējuma dēļ raksturo Ķirurģiskās klīnikas vadītājs Aivars Baurovskis, atrodas piespiedu dīkstāvē, kā ar sasietām rokām. Bet tāpat kā pacienti joprojām cer uz atbildīgo institūciju pozitīviem lēmumiem, kas mainītu situāciju par labu cilvēka veselībai. LETA
Komentāri