Latvijas ekonomikā turpinās izaugsme, un sagaidāms, ka šī gada iekšzemes kopprodukts (IKP) pieaugums varētu sasniegt 5%, uzrunājot Saeimu pirms balsojuma par valsts budžetu, šodien sacīja premjers Valdis Dombrovskis (V). Jau pagājušajā gadā iezīmējies ievērojams ražošanas un eksporta pieaugums, un šīs pozitīvās tendences saglabājas arī šogad. Ražošanas apjoms šī gada pirmajos trīs ceturkšņos ir pieaudzis par 10%, bet eksports – par 31%, tomēr pirmie pozitīvie rezultāti nedrīkstot kalpot par pamatu eiforijai, un darbs pie stabilas valsts attīstības ir smags ikdienas darbs, un atslābināties te nedrīkst, uzsvēra Dombrovskis. Premjers redzot vairākus galvenos valdības uzdevumus – īstermiņā tie ir starptautiskā aizdevuma programmas sekmīga pabeigšana un pilnas pārliecības par valsts finansiālo stabilitāti nodrošināšana, bet vidējā termiņā – stabila valsts attīstība, veicinot valsts konkurētspēju, radot jaunas darbavietas un aktīvi piesaistot investīcijas Latvijas ekonomikai. “Izstrādātais budžets nodrošina budžeta deficīta samazināšanu līdz Māstrihtas kritēriju pieļautajām robežām un ļauj sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu. Ar šo budžetu tiek pielikts punkts arī vairākus gadus ilgušajai fiskālajai konsolidācijai. 2012.gada valsts budžets ieliek pamatu tālākai valsts stabilai attīstībai,” uzsvēra vadības vadītājs. Viņš atzīmēja, ka budžets tika izstrādāts saspringtā darba grafikā, ņemot vērā Saeimas ārkārtas vēlēšanas un tai sekojošo valdības veidošanas procesu. Valdības darba grafiks bija vērsts uz to, lai budžetu varētu izskatīt un pieņemt vēl šogad. “2012.gada budžeta pieņemšana un starptautiskā aizdevuma programmas noslēgšana, vienlaikus ar pāreju no dziļas lejupslīdes 2009.gadā uz 5% IKP pieaugumu šogad, ir nenoliedzams pierādījums Latvijas spējai mobilizēties grūtā situācijā. Tas ir pozitīvs signāls un apliecinājums finanšu tirgiem un investoriem, ka mūsu valstī var droši investēt un radīt jaunas darba vietas. Tas ļaus uzlabot valsts kredītreitingu, ievērojami samazinot valsts parāda apkalpošanas izdevumus un atvieglojot kredītu pieejamību mūsu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Tas ļaus sekmīgi pabeigt Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmu un nodrošināt valsts stabilu attīstību,” sacīja Dombrovskis. Uzrunājot Saeimu, Dombrovskis pieminēja arī eirozonas parādu krīzi. No Saeimas sēdes viņš uzreiz dosies uz Briseli, lai šodien piedalītos Eiropadomes sanāksmē, kurā galvenais darba kārtības jautājums būs eirozonas parādu krīzes pārvarēšana, eirozonas un visas Eiropas Savienības nākotne. “Ja mēs vēlamies pievienoties eirozonai, – un Latvijas ekonomikas stabilizācijas programmā tam ir noteikts arī konkrēts datums – 2014.gada 1.janvāris -, tad mums ir svarīgi, lai eiro būtu stabils un eirozonas finanses sakārtotas. Tāpēc diskusijās Briselē mēs esam konsekventi iestājušies par fiskālās disciplīnas stiprināšanu gan eirozonā, gan visā Eiropas Savienībā. Par kontroles un sankciju mehānismu atjaunošanu, lai nodrošinātu to, ka eirozonas valstis ievēro pašu pieņemtos noteikumus, nepārkāpj stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus,” sacīja premjers. Diemžēl gan Latvija, gan virkne citu ES dalībvalstu, t.sk. vairākas eirozonas valstis, no savas bēdīgās pieredzes ir pārliecinājušās, pie kā noved stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumu neizpilde, vēloties dzīvot pāri saviem līdzekļiem. Valstis, kuras neievēro fiskālo disciplīnu, rada problēmas sev un kļūst par apgrūtinājumu citiem. Tāpēc, stājoties eirozonā, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka citas valstis ievēro “spēles noteikumus”, un tikai likumsakarīgi, ka citas valstis to sagaida arī no Latvijas, norādīja valdības vadītājs. “Ir teiciens, ka politika ir balansēšana starp steidzamo un svarīgo. Krīzes risks pieaug tad, kad pārsvaru gūst kāda viena no šīm divām lietām. Fiskālās disciplīnas nostiprināšana ir svarīga Eiropas nākotnei, tomēr tā neatrisina steidzamās problēmas. Eirozonas parādu krīzes skartajām valstīm ir nepieciešams tūlītējs risinājums un tūlītēja finansiālā palīdzība. Tomēr svarīgi, lai palīdzības sniegšana šīm valstīm nenotiktu, vienkārši iedarbinot naudas drukājamo mašīnu un apdraudot eiro kā valūtas stabilitāti. Palīdzība ir saistāma ar stingriem nosacījumiem attiecībā un budžeta deficīta samazināšanu un šo valstu finanšu ilgtspējas atjaunošanu, tāpēc vēlama SVF iesaiste šajā procesā,” sacīja Dombrovskis. Viņš norādīja, ka situācija ir kritiska, tāpēc jārīkojas ātri un enerģiski. “Ar vairāku gadu smagu darbu Latvija ir atjaunojusi savu finanšu stabilitāti, domāju, ka to spēs arī eirozonas valstis.” LETA jau ziņoja, ka Saeima šodien plāno konceptuāli pirmajā lasījumā izskatīt valdības sagatavoto nākamā gada budžetu un to pavadošos 29 likumprojektus. 2012.gadā plānotie valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi ir 4,52 miljardi latu, izdevumi – 4,64 miljardi latu, bet deficīts -125 miljoni latu. Ņemot vērā prognozēto pašvaldību budžetu deficītu un budžeta deficīta korekciju atbilstoši EKS95 metodikai, budžets nodrošina starptautiskā aizdevuma programmā noteiktā mērķa – budžeta deficīts zem 2,5% no IKP – izpildi. LETA
Komentāri