Pirmdiena, 8. decembris
Vārda dienas: Gunārs, Vladimirs, Gunis

Nākamā gada pavasarī sāksies reāli darbi Inčukalna gudrona dīķu likvidēšanai

Druva
14:32
08.12.2011
14

Patlaban pie Inčukalna gudrona dīķiem notiek infrastruktūras sagatavošanas darbi, kas nepieciešami, lai varētu pārstrādāt dīķos esošo piesārņojumu, bet jau nākamā gada pavasarī sāksies reāli darbi Inčukalna gudrona dīķu likvidēšanai, šodien ar situāciju piesārņotajā vietā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu (ZRP) iepazīstināja SIA “Skonto būve” projektu vadītājs Juris Pētersons. Patlaban vēsturiski piesārņotajā vietā paveras skatus uz ūdens spoguli, taču zem tā guļ 30 000 sērskābā gudrona, kas nākamajos trīs gados būs jāpārstrādā. Līdz šim gan Inčukalna sērskābo gudrona dienvidu, gan ziemeļu dīķī veikti dažādi sagatavošanās darbi, bet jau pavasarī dienvidu dīķī sāks strādāt attīrīšanas iekārtas, lai attīrīto masu varētu droši vest uz Brocēniem, kur jau pārstrādātais gudrons kļūs par videi draudzīgu kurināmo uzņēmumā “Cemex”, stāstīja Pētersons. Sprūdžs sacīja, ka jau pirms stāšanās amatā bija zinājis par Inčukalna sērskābajiem gudrona dīķiem, kas ir vēsturiski piesārņotākā vieta Latvijā. “Skaidrs, ka mēs būtu gribējuši, lai šie dīķi būtu ātrāk sakārtoti, taču šobrīd mums atliek priecāties, ka beidzot tas notiek. Šis ir pietiekami sarežģīts objekts ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas mērogā,” sacīja ministrs. Līdz šim dienvidu dīķī paveikti jau daudzi darbi, to vidū pabeigta pievadceļu rekonstrukcija, sākta laukumu izveide sērskābā gudrona pārstrādei, sāktas noliktavas montāžas sērskābā gudrona sagatavošanai gatavās produkcijas uzglabāšanai, izveidots asfaltēts laukums ūdens attīrīšanas iekārtām, kā arī sākta sērskābā gudrona iekārtas izgatavošana Vācijā un veikti vēl citi sagatavošanās darbi. “Skonto būve” projektu vadītāja palīgs Rihards Kalniņš vēstīja, ka sērskābā gudrona izcelšanas darbi no dīķa sāksies pavasarī, kad no dīķa virskārtas tiks atsūknēts ūdens, kas patlaban tur ir sakrājies aptuveni 80 centimetru biezumā. Turpat uz vietas tiks veikta atsūknētā ūdens attīrīšana, kas pēc tam tiks nodots SIA “Rīgas ūdens” pilnīgai ūdens attīrīšanai. Tāpat uz vietas tiks veikta iegūtā sērskābā gudrona pārstrāde, kas vēlāk jau drošā veidā tiks nogādāts “Cemex” rūpnīcā. Daudzo gadu gaitā arī dīķa apakšā esošās smiltis ir piesūkušās ar gudronu. Neitralizācija būs jāveic ar vertikālo frēzēšanu, iestrādājot pamatnē dolomīta šķembas. Šāda metode nodrošinās ilgtermiņa iedarbību uz dziļākajiem slāņiem un veicinās dabisku šo slāņu neitralizāciju, stāstīja Kalniņš. Dienvidu dīķa dziļums vidēji ir četri līdz pieci metri. No indīgajām vielām atbrīvotā dīķa pamatnē atradīsies dolomīta šķembas, virs tā būs melnzeme, savukārt paša augšā augs zālīte, līdz ar to šī vietā pēc pāris gadiem būs līdzīga rekultivētam karjeram. Inčukalna novada domes priekšsēdētājs Arvīds Blaus pauda prieku, ka beidzot tiks sakopta piesārņotākā vieta Latvijā. Tāpat viņš izteica pateicību ministram par to, ka viņš personīgi ieradies, lai iepazītos ar situāciju, paužot cerību, ka ministrs sekos līdzi tam, lai iecerētie darbi neiekavētos. Blaus pieļāva iespēju, ka pavasarī, kad sāksies reālie dīķa attīrīšanas darbi, iedzīvotājiem atkal varētu šķist nepatīkama smaka, kas bieži vasarās nāk no šīm piesārņotajām vietām. Inčukalna sērskābā gudrona dīķi atrodas Inčukalna pagasta teritorijā 30 līdz 35 kilometrus uz austrumiem no Rīgas. 20.gadsimta 50.-80.gados no Rīgas naftas pārstrādes un smēreļļu rūpnīcas tika izvests sērskābais gudrons – ražošanas atkritums, kas veidojās medicīnisko un parfimērijas eļļu ražošanas procesā. Līdz 20.gadsimta 70.gadu sākumam to uzglabāšanai tika izmantots ziemeļu dīķis, bet vēlāk – dienvidu dīķis. Atkritumi tika izgāzti smilts karjeros bez pamatnes un bortu hidroizolācijas. Abos gadījumos gudrona dīķu piesārņojums infiltrācijas ceļā nonācis gruntsūdeņos un arī artēziskajos ūdeņos 70 līdz 90 metru dziļumā. Piesārņotie artēziskie ūdeņi ar ātrumi 25 līdz 35 metri gadā virzās uz ziemeļiem Gaujas upes virzienā. Piesārņoto pazemes ūdeņu apjoms ziemeļu dīķa apkārtnē ir 108 000 kubikmetri, savukārt piesārņoto pazemes ūdeņu izplatības areāli ziemeļu dīķim ir 148 hektāri, bet dienvidu dīķim – 139 hektāri. Inčukalna novada domes priekšsēdētājs atklāja, ka šie dīķi vairākus desmitus gadus netika apsargāti, taču tagad tiek izbūvēts gan nožogojums, gan izvietotas arī videonovērošanas kameras. Paredzēts, ka pēc tam, kad piesārņojums tiks likvidēts un zemi klās zaļa zāle, teritorija būs brīvi pieejama ikvienam interesenta, jo dīķi atrodas VAS “Latvijas meži” teritorijā. Tāpat Blaus stāstīja, ka vasaras beigās un rudeņos cilvēki bieži šīs piesārņotās vietas tuvumā sēņo un ogo, nemaz nenojaušot par to, ka tuvumā ir tik bīstama vieta. “Kopš 90.gadiem klīst baumas, ka šajos dīķos nonākuši arī “nozūmētie cilvēki”, līdz ar to dīķu attīrīšanas laikā tā gultnē, iespējams, varētu tikt atrastas dažādas interesantas lietas,” minēja Blaus. Kā ziņots, pagājušā gada septembrī Valsts vides dienests noslēdza līgumus ar SIA “Skonto būve” un SIA “Geo Consultants” par Inčukalna gudrona dīķu sanāciju. Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas projekts sastāv no divu objektu – Dienvidu un Ziemeļu sērskābā gudrona dīķu – būvniecības, sanācijas darbiem, tā novēršot turpmāku cilvēku, dzīvnieku un putnu veselības un dzīvības apdraudējumu. Abos dīķos gudrona piesārņojums jau sasniedzis 70 līdz 90 metru dziļumu. Šis ir viens no izmantojamo tehnoloģiju ziņā sarežģītākajiem un unikālākajiem projektiem vides jomā ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas Savienības mērogā. Projekta “Vēsturiski piesārņoto vietu “Inčukalna sērskābie gudronu dīķi” sanācijas darbi” kopējas izmaksas plānotas 20,3 miljonu latu apmērā, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzekļi ir 14,2 miljoni latu, bet valsts budžeta finansējums – 6,1 miljons latu. Paredzēts, ka projekta aktivitātes ir jāīsteno četru gadu laikā pēc vienošanās noslēgšanas, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada jūnijam. Sērskābais gudrons pēc izskata ir melna, šķidra, pusšķidra vai cieta masa ar izteiktu sēra dioksīda smaku. Šo gadu laikā dīķos regulāri gājuši bojā dažādu sugu ūdensputni, kuriem gan sērskābes, gan naftas dēļ salīp spalvas, kas liedz putniem lidot. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Grāmatu nams svin 20 gadu jubileju

00:00
08.12.2025
7

Vēsturiskajā namā Cēsīs pašā Rīgas ielas sākumā nemainīgi ir rosība – neatkarīgi, vai tā ir darba diena vai sestdiena, bet vienmēr ir lasītāji, kuri vēlas uzzināt par jaunākajiem izdevumiem un tos arī iegādājas. 3. decembrī izdevniecības “Zvaigzne ABC” grāmatu nams sirsnīgā noskaņā ar sveicieniem, laba vēlējumiem un dziesmām ģitāras pavadījumā atzīmēja 20 gadu jubileju. Grāmatnīcas vadītāju […]

Atklāj priekšmetu un uzzini tā stāstu

00:00
07.12.2025
30

Cēsu muzejā simtgades izstādē “Cēluma simtā satikšanās. No Vidzemes muižām līdz Cēsu muzejam” apmeklētāji nesteidzas. Te ir daudz interesanta, ko pētīt, uzzināt, iespēja pārliecināties par kādiem zināmiem faktiem, kā arī var  apskatīt vēsturiskus priekšmetus, gūt priekšstatu par Bauņu, Jāņamuižas, Kārļu, Ruckas, Ungurmuižas, Vecates, Veselavas muižu, Cēsu pilsmuižā, Mazstraupes un Lielstraupes pilī krātajām vērtībām. Visas šīs […]

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
43

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
171

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
438
2

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
46

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Tautas balss

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
15
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
20
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
32
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Sludinājumi