Šā gada novembrī dārgmetālu tirgū nebija vērojamas krasas izmaiņas, un joprojām saglabājies augsts pieprasījums pēc investīcijām zeltā un sudrabā – zelta cenas eiro izteiksmē pieauga par 4,31%, bet dolāra valūtā par 2,59%, liecina kompānijas “Goldinvest Asset Management” dārgmetālu tirgus apskata dati. Lielāko ietekmi uz zelta cenām atstāja likviditātes un līdzekļu trūkums tirgos. Šajā līdzekļu deficīta iespaidā dārgmetālu tirgus svārstījās aptuveni 50 eiro (35 latu) amplitūdā par vienu unci, turklāt lielāko daļu laika zelta cena turējās samērā šaurā diapazonā – ap 1250 eiro (875 latiem) par unci. “No vienas puses, patērētājiem, kas pārsvarā ir juvelieru sektors, zelta cenas šajā brīdī šķiet par augstu. Tieši patērētāji parasti nodrošina naudas pieplūdumu dārgmetālu tirgū. Taču augsto cenu iespaidā šis naudas pieplūdums ir apstājies. To nespēja veicināt pat tradicionālais Divali festivāls Indijā oktobrī, kas parasti nodrošina zelta cenu un pieprasījuma pieaugumu. No otras puses, zelta cenas turpina atbalstīt Centrālo banku iepirkumi. Finanšu institūcijas turpina uzpirkt zeltu, tādā veidā diversificējot savus valūtas krājumus,” skaidroja “Goldinvest Asset Management” padomes priekšsēdētājs Pēteris Avotiņš. Pašreizējos apstākļos tirgus dalībnieki nesaskata arī inflācijas riskus, tādēļ ieguldījumi zeltā varētu būt diktēti ar bažām par valūtu tirgiem un negatīvajām tirgus procentu likmēm. Tomēr šie iemesli pašreiz nerada spēcīgu atbalstu cenu pieaugumam. Savukārt sudraba cenas atšķirībā no zelta cenām nevis pieauga, bet gan samazinājās – par 5,16% ASV dolāru valūtā un 2,44% eiro izteiksmē. Sudraba kā monetārā instrumenta nozīme pagaidām ievērojami atpaliek no šī metāla rūpnieciskā pielietojuma. Apstākļos, kad pasaules ekonomikas izaugsme ir neskaidra un priekšā ir ievērojami jaunas krīzes un recesijas draudi, rūpniecības izejvielām ir mazāks pieprasījums. Šī paša iemesla dēļ novembrī samazinājās arī platīna cenas. Vienīgais izņēmums starp rūpniecības metāliem, bija palādijs, kura cenas pieauga gan ASV dolāros, gan eiro. Tiesa, platīna cenas joprojām ir zemākas par zelta cenām. Šāds stāvoklis novērojams jau vairākus mēnešus pēc kārtas. Zelta un sudraba cenu attiecība joprojām ir ļoti augsta, kas liecina par sudraba cenu atpalikšanu no zelta cenu dinamikas. “Goldinvest Asset Management” uzskata, ka sudrabs no šī viedokļa joprojām izskatās nenovērtēts, jo uzskata, ka zelta un sudraba optimālajai attiecībai jābūt ap 10. Novembra mēneša laikā šī attiecība vēl palielinājās vidēji par 7%. Kā liecina kompānijas tirgus apskats, Latvijas un Baltijas dārgmetālu tirgos pie esošajām diezgan stabilajām dārgmetālu cenām ir novērots stabils pieprasījums pēc investīcijām zeltā. Joprojām populāri ir ieguldījumi zelta stieņos ar svaru 50 gramu un 100 gramu. Investīciju monētas ir pieprasītas nedaudz mazākas, taču populārākās monētas – Amerikas zelta ērglis un buffalo, Austrālijas nugget, Ķīnas panda un Austrijas filarmoniks – ir pietiekami pieprasītas. “Interesi par ieguldījumiem zeltā veicināja “Snoras” bankas un “Latvijas Krājbankas” krahs. Apstākļos, kad daudziem ieguldītājiem šajās bankās palika noguldījumi, aktualizējās savu uzkrājumu drošības jautājums. Īpaši atzīmējams intereses pieaugums par ieguldījumiem uz lielākām par 100 000 eiro (70 000 latu) summām, kas, iespējams, skaidrojams ar Eiropas Savienības noguldījumu kompensācijas politiku, kas nosaka ieguldījumu kompensāciju tikai līdz 100 000 eiro. Ieguldot zeltā, investori iegūst iespēju uzglabāt savus aktīvus un rīkoties ar tiem, nerēķinoties ar defoltu riskiem un ieguldījumu kompensācijas politiku,” norādīja Avotiņš. Interese par investīcijām citos dārgmetālos novembrī kritās. Pieprasījums pēc sudraba bija mazs, iespējams, tādēļ, ka sudraba cenas izskatās nepārliecinoši un mēneša laikā kritās. Zelta un sudraba juvelierizstrādājumu uzpirkšanas cenas mēneša laikā sekoja līdzi pasaules cenu svārstībām. Pamazām novērojama juvelierlūžņu pārprodukcija tirgū. Tas mazinājis uzpircēju skaitu, kā arī licis daudziem uzpircējiem samazināt iepirkumu cenas. Latvijas tirgū parādījies juvelierlūžņu piedāvājums no Ukrainas. Salīdzinot ar Latvijas tirgus apjomu, šis piedāvājums ir visai liels un diktē savus nosacījumus cenu veidošanā. Lietuvā situācija līdzīga kā Latvijā. Pieprasījuma trūkuma dēļ juvelierlūžņu iepirkšanas apjomi kritušies. Lietuvas tirgum iepriekš lielu pieprasījumu nodrošināja uzpircēji no Polijas, kuri tagad vairs nav spējīgi uzturēt augstas iepirkšanas cenas. Arī daļa gala pārstrādātāju un afināžas rūpnīcu samazinājušas iepirkuma cenas. Latvijas un Lietuvas tirgos zelta juvelierlūžņu iepirkšanas cenas vairumā svārstījās ap mīnus 4% no biržas cenas, sudraba juvelierlūžņu – ap mīnus 5%. Jau ziņots, ka tuvākajā nākotnē gaidāms zelta cenu pieaugums, šā gada novembrī biržas 'NASDAQ OMX Riga” rīkotajā ikgadējā investoru konferencē “Naudas lietas 2011” atzina ekonomisti. “Citadele Asset Management” valdes loceklis Zigurds Vaikulis stāstīja, ka zelts ir psiholoģisks aktīvs, kam izrēķināt cenu pēc pieprasījuma un piedāvājuma nav iespējams. “Zelta tēma ekonomikā nav izsmelta, jo vienudien tas ir kā riska aktīvs, bet citudien kā aizsardzības aktīvs. Domājams, ka zelta cenai ir gaidāms kāpums,” sacīja Vaikulis. Savukārt “SEB Wealth Management” pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Jānis Rozenfelds norādīja, ka garākā termiņā zelts var kalpot kā aizsardzība pret inflāciju, kam piekrita arī apdrošināšanas sabiedrības “BTA” finanšu ieguldījumu pārvaldnieks Uldis Zelmenis, norādot, ka zelts var kalpot ne tikai kā aizsardzība pret inflāciju, bet arī deflāciju. “Kad neviens vairs negarantē depozītus, turēt seifā zeltu ir daudz drošāk nekā depozītu. Ja zelts ir seifā, to neviens nevar atņemt,” sacīja Zelmenis, prognozējot, ka, kamēr Eiropā saglabāsies likviditātes problēmas, tikmēr īpašs zelta cenas kāpums nav prognozējams, lai gan brīdī, kad ekonomikas problēmas būs tiktāl samilzušas, ka neatliks nekas cits kā centrālajā bankā drukāt naudu, zelta cena būtiski pieaugs. NOZARE.LV
Komentāri