Gatavojot Ziemassvētku un Jaunā gada dāvanas, kā arī rūpējoties par svētku galda klāšanu, cilvēki tiek aicināti neaizmirst par apkārtējās vides saudzēšanu.
Latvijas Zaļais punkts komunikācijas vadītāja Jana Duhovska aģentūrai LETA skaidroja, ka, pēc aptauju datiem, cilvēki šogad Ziemassvētkiem plāno tērēt vismaz tikpat daudz līdzekļu kā pērn, un tas būtiski ietekmēs ne tikai ģimeņu un uzņēmumu maciņus, bet arī apkārtējo vidi.
Ekspertu novērojumi rāda, ka iedzīvotājiem trūkst izpratne par iespējām samazināt savu ekoloģisko pēdu, turklāt uzņēmumu mārketinga aktivitātes un pašu piemērs attiecībā uz dāvanu iegādi un svētku svinēšanu neveicina atbildīgas attieksmes veidošanos.
Latvijas Zaļā punkta valdes priekšsēdētājs Māris Simanovičs uzsvēra, ka Ziemassvētku un Jaungada svinību laikā aktīvas iepirkšanās, kārtīgas ēšanas un bagātīgas apdāvināšanās rezultātā rodas līdz pat 40% vairāk atkritumu nekā ikdienā. “Protams, ka svētki ir jāsvin, taču tiem nav jākļūst par apgrūtinājumu apkārtējai videi, tāpēc, izmantojot mazliet iztēles, kā arī ievērojot trīs noteikumus – nepirkt lieku, lietot atkārtoti jau nopirkto un nošķirot to, kas pārstrādājams, – var itin viegli samazināt sevis atstāto ekoloģisko pēdu,” atklāja Simanovičs.
Lai saudzētu vidi, cilvēki tiek aicināti atdāviniet apģērbu, apavus, grāmatas un spēles, kas joprojām ir labā kārtībā, taču vairs nenoder. Tāpat var dāvināt pašdarinātas veltes, piemēram, konservus, cepumus vai kalendāru ar paša uzņemtām fotogrāfijām. No vides ilgtspējas viedokļa īpaši veiksmīga dāvana ir pakalpojums – mūzikas stunda, mājokļa uzkopšana, kulinārijas kursi vai biļetes koncerta, hokeja spēles vai slidotavas apmeklēšanai, vēstīja Duhovska.
No vides ilgtspējas viedokļa īsti pareiza izvēle nav nedz plastmasas, nedz dzīvā egle. Lai gan plastmasas egles paredzētas atkārtotai lietošanai, tās parasti sagumzās un jau otrajā gadā neizskatās gana estētiski, tāpēc nonāk atkritumos. Savukārt dzīvā egle iepriecina vien pāris nedēļas, un arī eglītes puķupodos visbiežāk nonīkst, tāpēc šādu kociņu cilvēki aicināti izvēlieties vienīgi tad, ja zina, kur to varēsiet pārstādīt pēc svētkiem. Saprātīga alternatīva ir egles vietā izvēlēties kuplu zaru, bet eglītes pušķošanu un apdziedāšanu veikt tieši mežā, iekarot eglītē augļus un dārzeņus, kas kalpos kā vitamīniem bagāta maltīte meža zvēriem.
Gatavojoties svētkiem, cilvēki aicināti izvēlieties preces, kuru iepakošanai izmantots iespējami maz materiāla, iepakojums ir videi draudzīgs, to iespējams otrreizēji pārstrādāt vai atkārtoti lietot. Videi draudzīgs jeb dabā sadalīties spējīgs ir papīrs, kartons, koks, bioplastmasa.
Lai izvairītos no nevajadzīgiem tēriņiem un liekas pārtikas iegādes, kas vēlāk kļūs par atkritumiem, svinētāji pirms došanās uz veikalu tiek mudināti sagatavot iepirkuma sarakstu. Speciālisti videi draudzīgam svētku galdam aicina izvēlieties produktus, kas auguši vai ražoti Latvijā, jo to ceļš no ražotāja līdz patērētājam ir īsāks nekā importētajai pārtikai. Klājot galdu, ieteicams izmantot daudzkārt lietojamu auduma galdautu un salvetes, kā arī vairākkārt lietojamos traukus.
Svētku laikā nevajadzētu aizmirts arī par atkritumu šķirošanu. Dāvanu papīrs, konfekšu kārbas, limonādes un šampaniešu pudeles, kā arī cits papīra, kartona, stikla un dzērienu plastmasas pudeļu iepakojums tiks pārstrādāts, ja svinētāji to sašķiros atbilstošajos atkritumu konteineros.
Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Avena minēja, ka uzņēmumiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība ietekmei uz vidi svētku laikā, jo pārdomāta dāvanu iegāde un svinību organizēšana palīdz ne tikai saglabāt apkārtējo vidi, bet arīdzan samazina izdevumus un sekmē sadarbības partneru, klientu un darbinieku izpratnes paaugstināšanu par atbildīgu attieksmi pret vides jautājumiem. LETA
Komentāri