Ceturtdiena, 2. janvāris
Vārda dienas: Indulis, Ivo, Iva, Ivis

Projektu īstenotājiem izmaksāti 37% no pieejamā ES fondu finansējuma

Druva
14:48
20.12.2011
7

Projektu īstenotājiem izmaksāti 1,18 miljardi latu jeb 37% no šajā plānošanas periodā pieejamā Eiropas Savienības (ES) fondu finansējuma, liecina Finanšu ministrijas (FM) ziņojums, ar kuru iepazinās valdība. 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz šā gada 30.septembrim no kopā pieejamā publiskā finansējuma ES fondu projekti apstiprināti par 2,681 miljardu latu jeb par 84,2%, noslēgti līgumi ar finansējuma saņēmējiem par 2,562 miljardiem latu jeb 80,5%, un finansējuma saņēmējiem izmaksāti 1,180 miljardi latu jeb 37,1%. Ņemot vērā, ka, salīdzinot ar iepriekšējo pārskata periodu, vērojams 3,5% progress maksājumiem finansējuma saņēmējiem, 3,2% progress apstiprinātajiem projektiem, kopumā ES fondu apguves progress ir vērtējams kā apmierinošs, norāda FM. No Eiropas Komisijas (EK) saņemto maksājumu apjoma Latvija ierindojas trešajā vietā starp jaunajām ES dalībvalstīm. Lielākā daļa ministriju atpaliek no 2011.gada apguves plāniem, vidēji apgūstot tikai 73% no plānotā. Tomēr plānots, ka kopumā Latvija izpildīs finanšu apguves 2011.gada saistības pret EK un valdības 8.marta sēdē noteikto ambiciozo apguves mērķu neizpilde varētu būt 2-5%, prognozē FM. Savukārt no valsts budžetā ieplānotā finansējuma – 648 miljoniem latu – neizlietoti varētu palikt apmēram 62 miljoni latu. Patlaban lielākā finanšu apguves plānu neizpilde vērojama transporta jomā. Finanšu apguves plānu neizpildes galvenokārt saistītas ar problēmām iepirkumos un to pārsūdzībām. Galvenās problēmas, kas kavējušas lielo projektu ieviešanu, ir problēmas iepirkumos, piemēram, pārsūdzības projektos “Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra (Rīgas brīvosta)” un “Rīgas piepilsētas dzelzceļa pasažieru pārvadājumu sistēmas modernizācija un dīzeļvilcienu ritošā sastāva atjaunošana”. Tāpat ir zemju atsavināšanas problēmas divos projektos – “Autoceļa E22 posma Rīga (Tīnūži)-Koknese būvniecība” un “Autoceļa E22 posma Ludza-Terehova būvniecība”. Šo projektu problēmu dēļ ir būtiskas novirzes no finansējuma saņēmēju maksājumu grafika, kas apstiprināts 2010.gadā ES fondu uzraudzības komitejā. Līdz ceturkšņa beigām EK iesniegti grozījumi plānošanas dokumentos, lai apstiprinātu Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma pārdali 22,8 miljonu latu apmērā no darbības programmas “Uzņēmējdarbība un inovācijas” uz darbības programmu “Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kā arī citas iekšējās pārdales aktīvo darba tirgus pasākumu īstenošanai 2012.un 2013.gadā kopā 37,1 miljona latu apmērā. Veikta arī ES fondu līdzekļu pārstrukturēšana, to efektīva ieguldījumu novirzīšana tautsaimniecībā, tai skaitā pārskata periodā pārdalīts papildu ERAF finansējums mājokļu siltināšanai. Pēc 15.septembrī notikušās ES fondu uzraudzības komitejas fiksēta EK stingra nostāja par to, ka patlaban apstiprināšanā esošajiem darbības programmu grozījumiem jābūt pēdējiem līdz plānošanas perioda beigām. 2007.-2013.gada plānošanas periodā līdz šā gada 30.septembrim konstatēto neatbilstību summa ir 9,7 miljoni latu jeb 0,7% no kopējā finansējuma saņēmēju pieprasītā finansējuma 1,3 miljardiem latu. Salīdzinājumā ar konstatētajām neatbilstībām līdz šā gada otrā ceturkšņa beigām neatbilstību apjoms līdz 2011.gada trešā ceturkšņa beigām ir pieaudzis par 1,8 miljonu latu jeb 59,5%. Tas skaidrojams ar neatbilstību konstatēšanu finansiāli apjomīgos projektos un to, ka šajā ceturksnī ievērojamam skaitam projektu veiktas maksājumu pārbaudes, norādīts ziņojumā. Kopumā secināts, ka būtiskākie neatbilstību rašanās iemesli joprojām ir pārkāpumi publiskā iepirkuma procedūrās, finansējuma saņēmēju saimnieciskās darbības neveikšana, kā arī aktivitāšu īstenošanas vai projekta nosacījumu neizpilde, tāpēc, sākot ar 2012.gadu, plānots pastiprināt iepirkuma pirmspārbaužu kontroles, secina FM. LETA

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētdien ugunsgrēkā Cēsīs gāja bojā cilvēks

11:00
02.01.2025
24

Aizvadītajās diennaktīs, laika posmā no šī gada 28. decembra plkst. 6.30 līdz 2. janvāra plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 50 izsaukumu – desmit uz ugunsgrēku dzēšanu, 38 uz glābšanas darbiem, bet vēl divi izsaukumi bija maldinājumi. Sestdienas pēcpusdienā tika saņemts izsaukums uz Cēsu novada Jaunpiebalgu, kur atklātā teritorijā dega nepieskatīts grils […]

Jaunais lifts atvieglos ikdienu pansionātā

00:00
02.01.2025
51

Ar sarkanās lentes pārgriešanu tika atklāts jaunais, ietilpīgais lifts Cēsu pilsētas pansionātā. Pansionātā ir divi lifti – mazais pasažieru un lielais. Lielais darbojās kopš seniem laikiem, pansionāta direktore Inga Gunta Paegle atzīst, kā jau padomju lifts, kalpoja arvien sliktāk: “Būtībā tas biežāk nedarbojās nekā darbojās. Bet lielais lifts ir ļoti nepieciešams mūsu ikdienas darbā, ar […]

Māksla vieno paaudzes. Bērni rada gleznas senioriem

00:00
01.01.2025
25
2

Atklāta “Zvannieku” kopienas bērnu gleznu izstāde “No paaudzes – paaudzei”. Darbi aplūkojami Cēsu muzeja Apmeklētāju centrā. Māksliniece, filozofe un mecenāte Aļona Savjuka “Dru­vai” pastāstīja, ka pirms vairākiem gadiem talantīgs pāris Dzintra Geka-Vaska un Pēteris Vasks viņu rosināja sarīkot meistarklasi bērniem “Zvanniekos” un iepazīstināja ar Juri un Sandru Cālīšiem: “Biju jau vairākus gadus Latvijā vadījusi labdarības […]

Atbalstīt un mācīties palīdzēt citiem

00:00
30.12.2024
87
1

Kaut vējš bija satrakojies un gatavs apgāzt visu, kas gadījās ceļā, Vecpiebalgas rūķu Dāvandiena bija pārpilna smaidiem un smiekliem. “Kad ir svētki un ballīte, vienmēr labs garastāvoklis,” sacīja biedrības galvenais rūķis Linda Tunte un atklāja, šogad rūķi sanākuši kopā un jau sprieduši, ka atpūtīsies, bet atbalstītāji, uzticamie ziedotāji deva ziņu, ka ir gatavi iesaistīties. “Tāpēc […]

Amatierteātris vienmēr attīstībā

00:00
29.12.2024
58
1

Lai arī Ingas Krišānes ikdiena rit Siguldā, viņa bieži mēro ceļu uz Mori, lai vadītu pagasta amatierteātra “Oga” mēģinājumus un režisētu iestudējumus. “Kā režisore teātrī darbojos jau trīs gadus, bet Mores amatierteātrim ir daudz, daudz senāka vēsture. Un, kaut aktuālajā iestudējumā “Smel­dze” darbojas četri aktieri, kopumā “Ogā” ir ap desmit aktiermākslas entuziastiem. ” Visi teātra […]

Tautas balss

Novērtē zemessargu spēku

09:45
31.12.2024
8
Seniore L. raksta:

“Gribu īpašu paldies teikt zemessargiem, kas visu gadu atbildīgi piedalījās dažādās mācībās, nežēlojot brīvo laiku. Ir tik svarīgi redzēt, ka ir cilvēki, kas apņēmības pilni mācīties, trenēties, lai aizstāvētu savu zemi, tuviniekus un visus citus – bērnus, seniorus. Vēlu, lai ikvienam zemessargam nākamais gads ir bagāts panākumiem, lai ir veselība un dzīvesprieks,” sacīja seniore L.

Gribētu vairāk krāšņuma

09:45
30.12.2024
23
Cēsniece raksta:

“Gribējās jau gan pilsētu svētkos spožāku. Vai nevarēja, piemēram, Pils parkā izveidot kādas gaismas takas, kur pastaigāties, papriecāties un gūt svētku noskaņu. Ne jau katram sev mājās iespējams sagādāt krāšņumu, dažs dzīvo ļoti pieticīgi. Bet Ziemassvētkos gribas kādas īpašas sajūtas. Televīzijā rāda koši izrotātas pilsētas, gribētos, lai kas līdzīgs būtu arī Cēsīs,” atzina cēsniece, kam […]

Balvas kā no pārpilnības raga

18:43
17.12.2024
31
Seniore T. raksta:

“Saprotams, ka katra nozare, ministrija, organizācija grib savu jomu celt saulītē. Tiek rīkoti dažnedažādi konkursi, vērtēšanas. Un nu gada balvas birst kā no pārpilnības raga, nav nedēļas, kad negodina vismaz trīs četru sfēru sasniegumus. Vai tas nav mazliet par traku, un vai tā nedevalvējas pagodinājumu vērtība? Beigās jau sajūk, kas ko kam pasniedzis, kas ko […]

Iela grimst tumsā

18:42
17.12.2024
28
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Viestura ielas posmā, kas ved gar dzīvnieku patversmi, labu gabalu ir pilnīga tumsa. Nedeg pat tās pāris laternas, kas tur atrodas. Māju šai apkārtnē maz, taču cilvēki dodas pastaigās, un tagad, decembra pusē, tumšs jau ap pulksten četriem pēcpusdienā,” sacīja apkaimes iedzīvotāja.

Neizdarība kavē palīdzību

18:42
17.12.2024
27
Lasītāja V. raksta:

“Diezgan traki dzirdēt, ka cilvēkiem ar invaliditāti tehnisko palīglīdzekļu trūkst tādēļ, ka iestādes, kas par to rūpējas, neprot organizēt darbu. Mēs pārmetam valdībai, ka tā nedod pietiekami daudz līdzekļu, bet, izrādās, nauda iedota, vajadzīgais sagādāts, tikai lietas nenokļūst pie tiem, kam tās nepieciešamas. Iestāde, kas sadala tehniskos palīglīdzekļus, nemaz nezina, kas ir noliktavā, nesteidzas ar […]

Sludinājumi