Cēsu Vēstures un mākslas muzeja mākslas darbu kolekcija pirms Ziemassvētkiem papildinājusies ar dāvinātām gleznām.
Tās ir sūtījums no Kanādas. Mākslas darbus Latvijai dāvinājuši gleznotāja, latviešu skatuves glezniecības pamatlicēja, pirmās brīvvalsts laikā Latvijas Mākslas akadēmijas rektora Jāņa Kugas pēcteči. „Gleznās redzamās ainavas tapušas 50. un 60. gados pie Ontario ezera, bet tajās tikpat kā nekā nav no Kanādas. Ir skaidri redzams, ka Jānis Kuga, emigrācijā dzīvojot, domās bijis dzimtenē,” Cēsu Jaunās pils apaļajā zālē iekārtojot jauniegūto gleznu izstādi, mākslas darbus komentēja Cēsu Izstāžu nama vadītāja Nata Livonska. Viņa ilgāku laiku sarakstījusies ar Jāņa Kugas meitu Ilzi Pakalns, vienojoties par veidu un laiku, kad vērtīgais sūtījums nonāks Rīgas ostā. „Kaut daļu no sava tēva darbiem atgādāt uz Latviju, to mākslinieka meita uzskatīja par savu misiju,” vēstulēs rakstīto atklāja N. Livonska. Personīgie kontakti, kas mākslinieka ģimenes locekļiem veidojušies vēl pirmskara Latvijā, tajā skaitā Ilzes vīra Ērika Pakalna draudzība ar mūziķi Igoru Grapu, likuši uzticēties cēsnieka Grapa stāstījumam par Cēsu Vēstures un mākslas muzeja darbību. Tas arī izrādījās noteicošais, lai Latvijas mēroga mākslinieka darbu glabāšanu uzticētu mākslas muzejam Cēsīs. Dāvinājums muzeja mākslas darbu krājumu – vairāk nekā 2700 vienības – papildinājis ar 20 gleznotām ainavām. Ja kādam šķiet pasvešs Jāņa Kugas, pirmās brīvvalsts mākslinieka, 1921. gadā dekoratīvās glezniecības meistardarbnīcas pamatlicēja jaundibinātajā Latvijas Mākslas akadēmijā, 20. un 30. gados skatuves dekoratora Nacionālajā teātrī, Nacionālajā operā, teātra izrādēm ārpus Rīgas, tajā skaitā uzvestām Jelgavā un Raunā, tad vienu viņa veidoto skatuves dekorāciju no slavenas fotogrāfijas zina vai katrs latvietis. Jānis Kuga ir autors 1918. gada 18. novembra noformējumam Nacionālā teātra skatuvei, kad tika proklamēta Latvijas valsts. Mairita Kaņepe
Komentāri