Līgatnes pilsētā, pie papīrfabrikas, pašlaik turpinās upes krasta noslīdeņa seku likvidācija – tiek veikta krasta noslīdeņa atrakšana, bet turpmākā darbu gaitā paredzēta pāļu dzīšana un tilta balsta atjaunošana. Pēc šo darbu veikšanas varēs uzstādīt gājēju tiltu pār Līgatnes upi, informēja pašvaldībā. Šajā darbu posmā notiek krasta nogāzes nostiprināšana, lai paredzētos termiņos pabeigtu kultūrvēstures tūrisma taku projektu, kur viens no sarežģītākajiem posmiem ir gājēju tilta pie papīrfabrikas uzstādīšana. Turpmāko darbu gaitā plānots izveidot drenāžas sistēmu. Tā nodrošinās liekā ūdens savākšanu, kas varētu būt viens no noslīdeņa cēloņiem. Tiks atjaunots ielas posms pie papīrfabrikas. Līgatnes skaistā daba – pakalni, lejas un upju gravas – ir ne tikai prieks, bet arī rūpes. Daudzviet vērojami krastu noslīdeņi, kuriem var nepievērst uzmanību, jo tie neietekmē ikdienas gaitas, bet ir tādi, kas veido reālu apdraudējumu iedzīvotājiem un infrastruktūrai, atzīmē pašvaldība. Nesen likvidētas noslīdeņa sekas Zaķusalā, kur krasta nogruvums sāka apdraudēt dzīvojamās mājas. Līdzīga situācija ir Rīgaskalnā un citviet. Kā skaidro pašvaldībā, katram nogruvumam ir individuāls raksturs un cēloņi. Fabrikas nogruvuma gadījumā ir bažas, ka viens no iemesliem ir ūdens kanāla likvidēšana un fabrikas vajadzībām paredzētās ūdensteces izveide pa dzelzsbetona caurulēm. Rīgaskalna gadījumā ir aizdomas, ka krasta nogruvuma iemesls ir no mājas jumta plūstošie lietusūdeņi, kas netiek savākti, bet iepludināti gruntī. Šai gadījumā nepieciešams atjaunot lietus notekūdens savākšanas sistēmu. LETA jau ziņoja, ka Līgatnes novadā tiek īstenots projekts “Līgatnes papīrfabrikas ciemata kultūrvēsturiskās tūrisma takas izveide”, kura kopējās izmaksas ir 788 753 lati, no tām attiecināmās izmaksas – 616 938 lati, atbalsta finansējums – 408 598 lati. Projektā paredzēts izveidot divus tūrisma maršrutus – “Līgatniešu dzīvesveids”, kas ir stāsts par Līgatnes papīrfabriku un tās strādniekiem, un “Līgatnes dabas loks” – maršruts, kurā apskatīt Līgatnes dabas pērles – Anfabrikas klintis, Lustūzi, Līgatnes 19.gadsimta inženieru sasniegumus – ūdensteces kanālu sistēmu ar mākslīgo ūdenskrātuvi un slūžu sistēmu, un atjaunotus vēsturiskos tiltiņus – “Wilhelmin” un “Eizen”. LETA
Komentāri