Par Lielās talkas tēmu šogad izvēlēts ūdens, kam tiks veltīta liela daļa aktivitāšu, šodien žurnālistiem atklāja “Pēdas LV” valdes priekšsēdētāja un Lielās talkas vadītāja Vita Jaunzeme. Rīgas brīvostas pārstāvis un aktīvā tūrisma piekritējs Viesturs Silenieks skaidroja, ka šogad Lielās talkas kustības mērķis būs ne tikai atbrīvot upes un citas ūdenstilpnes no atkritumiem, bet arī sakopt to vidi, piemēram, padarot mazās upītes laivojamas, atbrīvojot upes no sakritušajiem kokiem, kā arī veikt dažādas citas darbības, lai panāktu upēs labākus apstākļus tur mītošajām dzīvajām radībām. “Būs izstrādātas instrukcijas par to, kādai jāizskatās sakoptai upei. Šis galvenokārt būs darbs pašvaldībām, jo tās vislabāk zina, kuras no to teritorijā esošajām upēm ir nepieciešamas sakopt. Tāpat šajos darbos ieinteresēti iesaistīties būs makšķernieki, laivotāji un viesu namu uzturētāji. Piemēram, ja kādu no upēm aktīvi izmanto laivotāji, tad tajās vietās nebūs maluzvejnieki ar saviem tīkliem,” skaidroja Silenieks. Lai arī patlaban pašvaldības vēl tikai apzina tās ūdenstilpnes, kas būtu sakopjamas, vairākas pašvaldības jau ir pieteikušās, piemēram, Roja Lielajai talkai pieteikusi trīs upju tīrīšanu. Tāpat ir jāsaprot, ka Lielā talka būs tikai starta šāviens idejai par upju sakopšanu, jo pavasarī ir augsts ūdens līmenis un auksts ūdens, līdz ar to visus iecerētos darbus talkas laikā nemaz nevarētu izdarīt. Jaunzeme minēja, ka Lielās talkas mērķis ir audzināt, izglītot un iedvesmot sabiedrību. “Mēs vēlamies lūgt un aicināt sabiedrību draudzēties ar smadzenēm un nepiecūkot Latvijas vidi. Cilvēku rīcību, kad viņi piecūko dabu, var uzskatīt par mazohismu, jo pašu radītais piesārņojums mums nāk atpakaļ ar bērniem, kuriem ir dažādas veselības problēmas. Tāpat vēlos aicināt cilvēkus nepiesārņot vidi ar sliktām domām. Cilvēki ir kā vistas, kas izrauj sev visas spalvas un pēc tam kliedz pēc palīdzības,” uzsvēra talkas vadītāja. Pēc viņas teiktā, Lielā talka ir kustība, kas aicina ikvienu iedzīvotāju būt atbildīgam. Lielā talka vairs nav tikai talka vienas dienas garumā. Cilvēki, kuri iesaistījušies Lielās talkas organizēšanā, jau no pagājušā gada rudens aktīvi darbojas, un talka, kas notiks pavasarī, patiesībā būs jau noslēguma pasākums. “Mēs varam dzīvot skaistāk un kvalitatīvāk, ja katrs cilvēks savās domās un darbos jutīsies atbildīgs ar savu rīcību,” akcentēja Jaunzeme. Lielā talka Latvijā notiks jau piekto gadu pēc kārtas, taču otro gadu pēc kārtas tiks īstenota gan izglītības programma, gan arī pagalmu labiekārtošanas projekti. “Nav jēgas piktoties uz cilvēkiem, ja viņi piesārņo vidi, jo viņiem trūkst zināšanu par to, ko viņu rīcība nodara daba. Lai to mainītu, jau otro gadu izglītosim sabiedrību, lai cilvēki saprastu, kādēļ ir svarīgi nemēslot,” stāstīja Lielās talkas izglītības programmas vadītāja Ilze Aizsilniece, piebilstot, ka Lielā talka jau ir kļuvusi par paraugu daudzās citās pasaules valstīs. Tapāt kā iepriekš, arī šogad tiks labiekārtoti pieci pagalmi. Iepriekš izsludinātajā konkursā tika saņemti 49 pieteikumi pagalmu labiekārtošanai, kas ir vairāk nekā iepriekšējā gadā, minēja pagalmu kustības vadītāja Andra Miklucāne. Pagalmu labiekārtošanas kustības mērķis ir iesaistīt daudzdzīvokļu namu iedzīvotājus rūpēs par saviem pagalmiem un vidi, kurā viņi dzīvo. Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdētājs Andris Jaunsleinis pauda viedokli, ka Lielajai talkai jau ir sabiedriska nozīme un galvenais šajā talkā ir cilvēks. “Iesaistoties talkā, katrs tās dalībnieks izjūt sevi kā šīs valsts patriotu. Domāju, ka tie cilvēki, kuri kādreiz iesaistījušies Lielajā talkā, nebūs tie, kuri piemēslos vidi. Galvenā vērtība talkai ir cilvēki, kopā būšanas sajūta un arī sakārtota vide,” akcentēja Jaunsleinis. Visā Latvijā Lielā talka šogad norisināsies 21.aprīlī. Arī jaunais Valsts prezidents Andris Bērziņš piekritis kļūt par Lielās talkas patronu, turpinot pirms trīs gadiem sākto tradīciju. Katru gadu talka piesaista arvien vairāk cilvēku. 2011.gadā Lielajā talkā piedalījies rekordliels dalībnieku skaits – 190 000 talcinieku. 2010.gadā Lielās talkas darbos iesaistījās 150 000 līdz 160 000 dalībnieku, kas bija par aptuveni 50 000 dalībniekiem vairāk nekā 2009.gadā. Kā norādīja Jaunzeme, līdzšinējās talkas jau ir nesušas savus rezultātus, jo ar katru gadu talkas laikā savākto atkritumu skaits kļūst aizvien mazāks. LETA
Komentāri