Ar plašu koncertu dāmu deju grupa “Mežrozīte” Priekuļu kultūras namā nosvinēja gada jubileju. 17 dāmas solīdos gados reizi nedēļā nāk kopā un dejo. “Gribējām dejot, uzrunājām Māri Brasliņu, pašvaldība atvēl telpas. Esam priecīgas, ka varam izkustēties un sanākt kopā,” stāsta “Mežrozītes” dalībniece Ģertrūde Šulmeistare, bet Vanda Riemere uzsver, ka dāmām vajag kustēties. “Deja dod prieku dzīvot. Dejojot ir kopības sajūta,” viņa atzīst. Dāmas gan piebilst, ka diemžēl kolektīvā nav neviena kunga, ja būtu, varētu iestudēt interesantas dejas. “Mežrozītes” gada laikā iemācījušās 12 dejas, lielākoties vadītāja Māra Brasliņa rakstītās.Tās jau redzējuši Apē, Ģikšos, Ērgļos, Cēsīs un vēl citviet. Dalībnieces pašas gādā tērpus, transportu braucieniem uz sadraudzības koncertiem.
“Viņas ir ārkārtīgi apzinīgas. Vienmēr gatavas dejot, kustēties. Dejo to, kas patīk,” saka “Mežrozītes” vadītājs Māris Brasliņš un saka,ka Latvijā veidojas arvien jauni dāmu deju kolektīvi Tajos apvienojas sievietes pusmūžā un vecākas, kurām ir svarīgi kustēties.
Mārsnēnu sieviešu deju kopā “Mare” dejo 12 dāmas. “Patīk kopā sanākt, esam jautra kompānija. Prasām fiksās dejas, ne tās lēnās, jo pašas esam jaunākas un it kā īsti neiederamies starp citiem dāmu deju kolektīviem.Tieši dzīvespriecīgā repertuāra dēļ mūs daudzviet aicina, ne visur varam aizbraukt, pietrūkst laika,” “Druvai” pastāstīja “Mares” dalībniece Inita Ķerpe. “Mare” no Mārsnēniem, “Mežrozīte” no Priekuļiem, “Pīpenes” no Cēsīm, vēl arī Vīgrieze” no Apes, “Varavīksnes” no Lubānas,”Ābeļzieds” no Baložiem – visas smaidīgas,atraisītas, priecīgas par dzīvi un to izsaka dejās. “Uz gada jubileju uzaicinājām kolektīvus, pie kuriem esam bijušas ciemos. Redzēsim, ko tie dejo,” saka Vanda Riemere. Krāšņo koncertu kuplināja Priekuļu vīru ansamblis, kuru vada Ulla Siksne. Sarmīte Feldmane
Komentāri