Pensiju 1. un 2.līmenī uzkrātais vecumdienās varētu veidot tikai 50% no ierastajiem ienākumiem, aprēķinājusi AS “Swedbank”. Šodien “Swedbank” atklāja “Nopietnas pensijas skolu”, kas ir finanšu izglītību veicinoša iniciatīva ar mērķi vairot iedzīvotāju zināšanas par pensiju sistēmu un aicināt rūpēties par uzkrājumu veidošanu savām vecumdienām. Banka šādas iniciatīvas nepieciešamību pamatoja ar pētījuma datiem par iedzīvotāju attieksmi un zināšanām par pensiju ieguldījumiem. Aptaujājot vairāk nekā 1000 respondentu vecumā no 15 līdz 60 gadiem, atklājies, ka 62% Latvijas iedzīvotāju neveido uzkrājumus vecumdienām, bet gandrīz 70% respondentu paļaujas uz valsts pensiju kā savu galveno ienākumu avotu vecumdienās. Taču “Swedbank” aprēķini liecina, ka pensiju pirmais un otrais līmenis varētu veidot tikai 50% no ierastajiem ienākumiem. Kā pensiju skolas atklāšanas pasākumā atzina labklājības ministre Ilze Viņķele (V), “Swedbank” ar pensiju skolas iniciatīvu ir lielisks valsts sabiedrotais. “Swedbank” ar pētījumu par iedzīvotāju izpratni par pensiju sistēmu veikusi darbu, ko ierobežotā finansējuma dēļ nav varējusi veikt valsts. Viņķele arī norādīja, ka “Swedbank” ar pensiju skolas iniciatīvu veiks izglītojošo funkciju, jo cilvēku izpratne par savu pensiju esot ļoti “dīvaina”. “”Swedbank” pētījums atklāj, ka esam paradoksāla sabiedrība. Cilvēki ir bijuši gatavi aizņemties, lai iegādātos dārgas saulesbrilles, turpretī, runājot par vecumdienām, cilvēki atzīst, ka gan jau kaut kā izkulsies,” teica ministre. “Swedbank” pētījums atklāj, ka iedzīvotāju pieredze pensiju ieguldījumu jautājumos ir zema – 86% aptaujāto to atzīt par nelielu vai vispār neesošu. Iezīmējot galvenās pretrunas Latvijas iedzīvotāju uztverē par pensiju ieguldījumiem, “Swedbank” Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Harijs Švarcs stāstīja, ka vidējais ieguldītājs Latvijā ir piesardzīgs, turklāt bieži vien bez racionāla pamata, un papildu riskus uzņemas nelabprāt. “Cilvēki ieguldījumu veidus izvēlas pēc to popularitātes, kas nebūt nav saistīts ar ienesīgumu vai drošību. Tāpat arī priekšstats, ka, piemēram, akcijas ilgtermiņā ir nedrošas, ir maldīgs. Iedzīvotāji arī neapzinās uzkrājumu valūtas nozīmi, jo valūtas svārstības var samazināt uzkrājuma vērtību par trešdaļu vai pusi,” sacīja Švarcs. Jau ziņots, ka “SEB bankas” pētījumā atklājies, ka 2011.gadā cilvēki, domājot par sevi pensijas vecumā, kļuvuši pesimistiskāki nekā 2010.gadā. 2010.gadā uz jautājumu “Kā jūs iedomājaties sevi pensijas vecumā?” 24% respondentu atbildēja, ka neko sev negrasās atteikt un bieži ceļos, 21% atbildēja, ka beidzot varēs atpūsties, turpretī 2011.gadā respondentu atbildes kļuvušas pesimistiskākas – 17% norādījuši, ka maz ko varēs atļauties. Tāpat pērn cilvēki mazāk domājuši par vecumdienām, bet vairāk centušies risināt aktuālās problēmas, tā, piemēram, 33% (par astoņiem procentpunktiem mazāk nekā 2010.gadā) uzskata, ka paši veiks uzkrājumus, lai pensijā dzīvotu pārticīgi, turpretī 28% (par četriem procentpunktiem vairāk nekā 2010.gadā) uzskata, ka viņu vecumdienas nebūs pārticīgas. 19% (par diviem procentpunktiem vairāk) pauda pārliecību, ka pensijas vecumā turpinās strādāt. NOZARE.LV
Komentāri