Glezniecība ar zemtekstiem un ainavas, kas izstaro harmoniju, keramika ar asprātīgiem domas pavērsieniem un mīļuma pilnas tekstilijas – tik dažādas Cēsu Izstāžu namā ir jaunās ekspozīcijas.
Gleznotāji, dzīvesbiedri Vija un Kaspars Zariņi atklāj katrs savu emocionālo pasauli caur to darbu izlasi, kuru izraudzījuši Cēsīm.Vija Zariņa piedāvā klusa skaistuma dāvātās izjūtas. Gleznas no cikliem “Mana daba”, “Mežs”, kā arī ainava “Plašums, miers un klusums” ir harmonijas un nesteidzīgu noskaņu cauraustas. Mākslinieces veikums ir apbrīnojams, aptverot, ar cik klusinātām, nespilgtām krāsām viņa panākusi dziļas, dvēseliskas sajūtas.Gleznotāja stāsta arī par ģimenes klātbūtni savā radošajā darbībā. To raksturo gleznas ar vīra un meitas portretējumu. Kaspars Zariņš jau ilgstoši slīpē kompozīcijas prasmes un pratis izveidot sev vien raksturīgus simbolus. Cēsīs skatāmās gleznu kolekcijas “Iekšējā balss” iepazīšanai vajadzīga atļaušanās neskriet, bet iedziļināties mākslinieka sacītajā. No eļļas gleznām visiespaidīgākā ir “Pamestās galvas”. Tā datēta ar 2009. gadu, kad Latvijas pamešana jau bija kā neapturams process – zaļajā jūrā, kurai vajadzētu būt ziedošai, galvas peld ne dzīvas, ne mirušas, kā prāts un jūtas tiem, kas pametuši savas mājas, lai sāktu dzīvi citur. Izstāžu nama 2. stāva zāles aizņēmuši podniekmeistari un audējas, kopīgā keramikas un tekstiliju izstādē radot mājīguma un prieka pilnus brīžus.
Latvijas Universitātes Tautas lietišķās mākslas studija “Vāpe” un Jelgavas pilsētas kultūras nama Tautas lietišķās mākslas studija “Dardedze” radījusi kopīgu pasauli.
“Trauki ir katra mūža uzticamākie līdzgaitnieki. Ja tie plīst,tad uz laimi gan saimniekam, kurš iegādāsies jaunus, gan meistaram, kura izdoma un darbs tiks novērtēts,” laimīgi stāsta lietišķās mākslas studijas “Vāpe” vadītāja Helga Ingeborga Melnbārde. Viņa zina, ko teic, jo, vadot mākslas studiju Latvijas Universitātē, pieredzējusi dažādus pavērsienus. Arī to, kā diplomēts matemātiķis un fiziķis īsto aicinājumu atrod mākslā, pievēršas keramikai. Viņa gan zina, kādi pārdzīvojumi ir, stāvot pie krāsns un gaidot apdedzināto podu izņemšanu. Nākas piedzīvot arī radošas neveiksmes, tāpēc studijas dalībnieki neatkāpjas no tautas gudrības – trauki plīst uz laimi. Pēc radošām neveiksmēm seko veiksme, cik tā ir pārsteidzoša un iedvesmojoša, liecina izstāde. Tajā skatāmi arī ar studiju saistīto Cēsu mākslinieču Ingūnas Briedes un Līvas Bozes keramika. “Mani ļoti iedvesmojusi Itālija,” stāsta Ingūna un rāda, kā Venēcijas putni, iemūžināti ziemeļzemes mālā, ceļ spārnos. Ar krāsām māla faktūras papildinājis “Dardedzes” audēju veikums lupatiņu aušanas tehnikā. Vadītājas Ingrīdas Ozolnieces rosinātas, meistares kādreizējiem audumiem un apģērbiem devušas otro elpu – tik dzīvīgu,ka tas sasilda harmoniju alkstošas sirdis un priecē acis. Mairita Kaņepe
Komentāri