Šogad alus darītavas AS “Cēsu alus” galvenais uzdevums ir izveidot īpašus nišas produktus, par kuriem pircējs gatavs maksāt vairāk, līdz ar to uzņēmums pievērsīsies dārgāku dzērienu ražošanai, nefokusējoties uz “lēto galu”, intervijā sacīja uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone-Zatlere. Viņa norādīja, ka pērn “Cēsu alum” izdevies par 10% palielināt kopējo pārdotās produkcijas apjomu. Vislielākais pieaugums panākts sidra un kvasa kategorijās, palielinot apjomu par vairāk nekā 20%, bet sulu un sulu dzērienu kategorijā apjomi dubultoti. “Pēc pārdotajiem apjomiem saglabājam 31% no visa Latvijas alus tirgus. Pēdējo gadu laikā šis pieaugums bijis konstants – apmēram 1% gadā. Strauji tirgus daļas nekāpinām, tomēr mūsu pārstāvētajos dzērienu segmentos izaugsme ir stabila. “Cēsu alus” primārais uzdevums ir attīstīt alus zīmolus ar pievienoto vērtību,” sacīja Sietiņsone-Zatlere. Jautāta, ko nozīmē “alus ar pievienoto vērtību”, viņa atzina, ka tas ir dārgāks nišas produkts. “Piemēram – pēdējo gadu veiksmīgākais jaunums alus nozarē ir bijis “Cēsu Nefiltrētais”, ko sākām ražot 2010.gadā bāru un viesnīcu jeb HoReCa segmentam. Savukārt pērn kā inovāciju radījām šo alu stikla pudelē ar 30 dienu derīguma termiņu, un gada laikā tas ieguva 3% tirgus daļu stikla segmenta tirgū. Ja cilvēki vēlas šādu nefiltrēto alu, kas ir krasi atšķirīgs no klasiskajiem “lager” tipa aliem, viņi ir gatavi maksāt par to vairāk. Tieši tā ir pievienotā vērtība. Līdz ar to galvenais – atrast šādus nišas produktus, par kuriem cilvēki gatavi maksāt vairāk. Šādā veidā uzņēmums spēj sabalansēt produktu portfeli un nopelnīt,” sacīja uzņēmuma vadītāja. Viņa akcentēja, ka arī šogad alus cienītājus pavasarī gaidot vairāk nekā desmit jauni piedāvājumi, vairākus varētu dēvēt par nišas produktiem. Savukārt, jautāta, kāda ir alus ražotāju galvenā šī brīža problēma, viņa nosauca ekonomiskā segmenta dominanti. “Joprojām lielāko tirgus īpatsvaru aizņem ekonomiskais segments, ko nosaka patērētāju zemā pirktspēja. “Cēsu alus” arī piedalās šajā tirgū ar alu “Walters” un “Garais”, tomēr šie zīmoli portfelī veido nelielu daļu, turklāt koncentrējamies uz skārdeņu un stikla tirgus attīstību. Lētākus zīmolus ražojam, jo esam liela kompānija un darbojamies visos segmentos. Tomēr galvenās attīstības un peļņas iespējas nākotnē saredzam segmentos, kur ir liela pievienotā vērtība, kā arī ar investīcijām jaunumos un attīstību skārdeņu segmentā. “Lētais gals” noteikti nav segments, uz ko “Cēsu alus” fokusēsies,” rezumēja Sietiņsone-Zatlere. Saskaņā ar Uzņēmumu reģistru apkalpojošās firmas SIA “Lursoft” informāciju “Cēsu alus” apgrozījums 2010.gadā audzis par 12,46%, sasniedzot 30,4 miljonus latu pret 27,03 miljoniem latu 2009.gadā. “Cēsu alus” peļņa augusi no 134 741 lata 2009.gadā līdz 980 387 latiem 2010.gadā. Aizvadītā gada finanšu datus uzņēmums publiskos martā pēc mātesuzņēmuma paziņojuma biržā. “Cēsu alus” 99% balsstiesīgo akciju pieder somu koncernam “Olvi Ooj”. Kopš 2001.gada uzņēmuma attīstībā investēti 27 miljoni latu. 2008.gadā ražotnē tika uzstādīta Baltijā jaudīgākā skārdeņu līnija. “Cēsu alus” produktu portfelī pārstāvētas astoņas dzērienu kategorijas: alus, alus kokteiļi, alkoholiskie kokteiļi, sidri, enerģijas dzērieni, kvass, sulas, bezalkoholiskie dzērieni. “Cēsu alus” importē arī Nīderlandes alu “Heineken” un Somijas alu “Sandels”. NOZARE.LV
Komentāri