73% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka vajadzētu nopietnāk domāt par savu pensijas uzkrājumu veidošanu vecumdienām, liecina “Citadele atklātā pensiju fonda” un sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS veiktā iedzīvotāju aptauja. 2011.gada Latvijas tautas skaitīšanas rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar 2000.gadu, par 12% ir samazinājies iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā, tajā pašā laikā par 3% ir pieaudzis pensijas vecuma iedzīvotāju skaits. Aptauja liecina, ka, ņemot vērā šos datus, 73% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 50 gadiem uzskata, ka Latvijas iedzīvotājiem vajadzētu nopietnāk domāt par savu pensijas uzkrājumu veidošanu un pašiem censties veidot lielākus uzkrājumus vecumdienām. 10% iedzīvotāju uzskata, ka nevajadzētu nopietnāk domāt par pensijas uzkrājumu veidošanu, bet 17% bijis grūti atbildēt uz šo jautājumu. “Aptauja liecina, ka neatkarīgi no tautas skaitīšanas datiem 54,4% ekonomiski aktīvo Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi pašiem veidot uzkrājumus, nevis gaidīt, ka pietiekamu pensiju nodrošinās valsts. Tikai 6,2% iedzīvotāju uzskata, ka pašiem veidot pensijas uzkrājumus nav svarīgi, jo pensiju nodrošinās valsts. Savukārt 28,2% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju par pensiju nedomā, paļaujoties – “kā būs, tā būs”, bet 11,2% ir grūti pateikt,” sacīja SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. “Citadele atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētājs Uģis Vorons atzina, ka cilvēki pakāpeniski vairāk pievērš uzmanību uzkrājumu veidošanai, ko apliecina arī banku sektora dati. “Latvijas iedzīvotāju skaits, kas uzkrāj pensiju trešajā līmenī, lēnām pieaug. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) un Latvijas Komercbanku asociācijas dati liecina, ka iedzīvotāju skaits, kas uzkrāj pensiju trešajā līmenī, pēdējo četru gadu laikā ir palielinājies no 177 000 līdz 188 000. Savukārt uzkrātais kapitāls 2012.gadā uz vienu pensiju trešā līmeņa dalībnieku ir palielinājies par 30%, salīdzinot ar 2009.gadu,” teica Vorons. Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece stāstīja, ka vidējais dzīves ilgums Latvijā aug un cilvēku skaits darbaspējas vecumā samazinās, līdz ar to neizbēgama ir realitāte, ka palielināsies vecums, kādā persona sāks saņemt valsts garantēto pensiju. “Tāpēc papildu risinājums ir savlaicīgu uzkrājumu veidošana pensiju trešajā līmenī, ko cilvēks var izmantot jau no 55 gadu vecuma. Pensiju trešajam līmenim ir nozīmīga loma kopējā pensijas apmēra veidošanā. Pensiju sistēmas mērķis ir veidot pietiekamu ienākumu atvietojuma līmeni, ko cilvēks var nodrošināt, iesaistoties visos trīs pensiju līmeņos,” uzsvēra Muižniece. Pēc Vorona sacītā, visaktīvākie trešā līmeņa dalībnieki ir cilvēki vecumā no 46 gadiem, viņi arī investē savu pensiju kapitāla veidošanā arvien lielākas naudas summas. “Citadele atklātā pensiju fonda” dati liecina, ka 2011.gadā pensiju trešajā līmenī dalībnieku skaits vecumā no 46 gadiem palielinājies par 4%, salīdzinot ar 2009.gadu. Savukārt uzkrātais papildpensijas kapitāls “Citadele atklātajā pensiju fondā” ieguldītājiem no 46 gadu vecuma šajā laika periodā ir pieaudzis par 11%. Kā norādīja eksperti, Latvijā kopumā mājsaimniecību īpatsvars, kam ir finanšu uzkrājumi, ir ļoti zems, tomēr tam ir tendence palielināties. “SKDS šā gada februārī veiktais pētījums liecina, ka pēc visu tēriņu un maksājumu izdarīšanas šobrīd brīvi naudas līdzekļi uzkrājumu veikšanai paliek pāri 18% Latvijas ģimeņu, kas ir par 4% vairāk nekā pērn februārī,” teica Kaktiņš. Savukārt CSP 2011.gada nogales aptauja par mājsaimniecību labklājību liecina, ka finanšu uzkrājumi ir tikai piektajai daļai no visām mājsaimniecībām. “54% no tām atzinušas, ka ar uzkrātajiem līdzekļiem varētu iztikt laika periodu līdz četriem mēnešiem, 15% – ka varētu iztikt no pieciem mēnešiem līdz vienam gadam, 9% – ilgāk par gadu, bet 22% nevar novērtēt,” stāstīja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Maranda Behmane. Jau ziņots, ka 2011.gadā Latvijā reģistrētos privātajos pensiju fondos uzkrātā kopējā aktīvu vērtība ir palielinājusies par vairāk nekā desmit miljoniem latu – no 109,1 miljona latu 2010.gada beigās līdz 119,4 miljoniem latu 2011.gada beigās, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas Privāto pensiju fondu komitejas apkopotie nozares dati. Audzis arī privāto pensiju plānu dalībnieku skaits – no 188 000 cilvēku 2010.gada beigās līdz 198 500 pērn. Privātie pensiju fondi jeb pensiju sistēmas trešais līmenis ir iespēja veidot papildu uzkrājumus savai nākotnes pensijai. Papildus valsts pensiju sistēmai cilvēks individuāli vai ar darba devēja starpniecību daļu savu ienākumu var brīvprātīgi ieguldīt kādā no 20 atklāto privāto pensiju fondu administrētiem pensiju plāniem. Pensiju trešā līmeņa kapitāls tiek uzkrāts privātā pensiju fonda pensiju plānos un ieguldīts finanšu tirgos. Uzkrājumu apjoma pieaugums atkarīgs no veikto iemaksu lieluma un plāna dalībnieka izvēlētā pensiju plāna ieguldījumu stratēģijas. Pašlaik Latvijā ir seši atklātie pensiju fondi un viens slēgtais pensiju fonds, katram no tiem ir viens vai vairāki pensiju plāni ar atšķirīgu līdzekļu ieguldīšanas stratēģiju un riska pakāpi. 2011.gadā šajā tirgū ienāca viens jauns dalībnieks – AS “Nordea Latvijas atklātais pensiju fonds”. 2011.gada apkopotie darbības rezultāti liecina par privāto pensiju fondu popularitātes pieaugumu Latvijas iedzīvotāju vidū, tomēr joprojām kopējais uzkrājumu apjoms ir neliels. NOZARE.LV
Komentāri