“Teātris ir dzīve,” saka Laimonis Krūmiņš Starptautiskajā teātra dienā. To vakar atzīmēja visā pasaulē. Atzīmēja ar teātri saistītie, tāpat arī tam līdzās stāvošie. Jauni un cienījamos gados, tie, kas pusmūžā un pāri. Laimonis Krūmiņš kopā ar savējiem – dramatiskā teātra kopu “Aina” un Cēsu Tautas teātri – teātrnieku svētku priekšvakarā svinēja dzimšanas dienu. Nieka 80 gadus. Tas nekas, ka dažam citam tas skaitās cienījams vecums, kad jāsēž mājās uz mūrīša. Laimonis kāpa uz skatuves, spēlēja fragmentos no pēdējo 12 gadus izrādēm, kurās spēlēts dramatiskajā kopā “Aina”. Bet ar teātri viņš saistīts visu mūžu. Kopš tiem laikiem, kad Viesīgās biedrības namā redzēta pirmā izrāde un skolā kāpts uz skatuves,lai spēlētu sunīšus un kaķīšus. 1957.gadā Laimonis Krūmiņš kļuva par Cēsu teātra, vēlāk Tautas teātra aktieri. “Man vajag kolektīvu. Tā bijis visu dzīvi,”bilst aktieris. Viņš Cēsu Tautas teātrī nospēlējis vairāk nekā 40 lomas. “Man visas lomas patīk, ko režisors dod un ko šajos gados esmu nospēlējis. Gribas jau vēl,” saka Laimonis Krūmiņš. Cēsu Tautas teātrī viņš spēlēja līdz 1973.gadam, kad dzīve aizveda uz Jelgavu. Diemžēl teātra spēlēšanai laika neatlika. “Pats biju pie RAF būvēšanas, pats pie likvidēšanas,” tagad tik nosmej cēsnieks.Sagādes daļas priekšnieka amats bija saistīts ar regulāriem komandējumiem. 90.gadu sākumā Laimonis Krūmiņš atgriezās dzimtajās Cēsīs. “Uzreiz gāju uz teātri. Kā citādi? Ko tad citu vēl varētu darīt,” saka aktieris. Cēsu Tautas teātrī, Cēsu senioru teātrī bijis priecīgs par piedāvātajām lomām. “Iestudēju “Kalmāra konservus”, un nebija galvenā pensionāra. Uz ielas satiku Laimoni un it kā pa jokam teicu, lai nāk spēlēt. Un, šķiet, pa jokam viņš arī atnāca. Kā jau dzīvē sagadās, tā viņš pie mums ir jau 12 gadu,” stāsta MRU dramatiskās kopas “Aina” režisore Aina Karele. Viņa gan Laimoni pazīst no Cēsu Tautas teātra laikiem, vismaz 60. gadu vidus. “Viņš prot mobilizēties. Pirmais vienmēr atnāk uz mēģinājumu.Viņa atbildība ir apbrīnojama.Viņš tiek pāri visām likstām,” saka režisore. Aina Karele atzīst, ka Laimis (kā viņu ikdienā dēvē savējie) visa mūža garumā kalpojis skatuvei. Un tas visbrīnišķīgākais – kalpojis pašdarbības skatuvei. “Pašdarbnieka ceļš nav rozēm kaisīts, viņš rozes saņem reti. Būtiskais – viņš bijis skaists uz skatuves – ar priekiem un bēdām, smiekliem un asarām, visu to, ko cilvēkam dzīve var dot,” tā režisore. Jubilejas reizē kopā ar Laimi, protams,ir Cēsu Tautas teātra esošie un bijušie aktieri. Tie, ar ko kopā kāpts uz skatuves dēļiem, svīsts mēģinājumos un dzīts velns izbraukumos visā Latvijā.
“Laimim ir Dieva dots talants. Viņš ir daudzkrāsains aktieris, gan nopietnās, gan komiskās lomas. Ar viņu viegli strādāt, jo viņš dara, pakļaujas režisoram, bet tas nenozīmē, ka viņam nav sava viedokļa. Galveno lomu viņam nav bijis daudz, bet viņam ikviena ir vienlīdz svarīga,” domās dalās Cēsu Tautas teātra režisore Rasma Bērziņa. Ilggadējā teātra aktrise Dagmāra Smilkstiņa par bijušo kolēģi saka: “Kāds viņš ir, tāds ir, normāls džeks. Draudzīgs, lustīgs. Labs komandas biedrs, izpalīdzīgs. Bija patīkami būt kopā.” Apsveicot Laimi, viņa sacīja: “Vecais cīņu biedri! Atceros, ka mēs abi cīnījāmies, bet nupat abi esam tik veci, ka vairs neatceros, ko mēs gribējām izcīnīt. Kaut kas iznāca, kaut kas ne. Nu tad turpini ceļu, es jau vairs ne, man pietiek.” Tie nav vārdi no kādas lugas, bet tikai apliecinājums, ka teātris un dzīve iet roku rokā, tāpat kā lomas uz skatuves un dzīvē. Laimja vecie cīņu biedri Ivars Prauliņš un Guntis Eglītis tikai caur puķēm mēģina atklāt, kā kādreiz jaunībā kopā podus gāzuši.Ko īsti darījuši neatklāj, vien cits citam piemiedz ar aci. Jaunība jau vieno. Un, ja tā vēl saistīta ar teātri… Laimonis Krūmiņš ir ierakstījis lappusi Cēsu teātra vēsturē. Viņš redzams savulaik un arī tagad labāko iestudējumu fotogrāfijās. Amatierteātru skatēs pēdējos gados nekad nav devies mājās bez kādas īpašas atzinības par aktierisko sniegumu. Jubilejas reizē Laimonis Krūmiņš saņēma Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Atzinības rakstu par ilggadēju, radošu nozīmīgu devumu amatiermākslas attīstībā. “Mācījos 1.klasē, kad Laimi pirmoreiz redzēju uz skatuves. Vai tad varēju sapņot, ka ar šo vīrieti spēlēšu kopā. Viņa klātbūtni iestudējumos nevar nepamanīt,” domās dalās Cēsu teātra aktrise Inese Majore, bet aktrise Lauma Daugiša, kura kopā spēlējusi izrādē “Laime skapī”, jubilāram novēl: “Laime nav atrodama skapī, ja vien tas skapis neatrodas uz skatuves un tu neesi aktieris.” Viņš ir aktieris. Tātad laimīgs. Sarmīte Feldmane
Komentāri