Pirmdiena, 22. decembris
Vārda dienas: Saulvedis, Saule

Amatierteātra skatuves kalps

Druva
14:36
27.03.2012
46
Img 0923

“Teātris ir dzīve,” saka Laimonis Krūmiņš Starptautiskajā teātra dienā. To vakar atzīmēja visā pasaulē. Atzīmēja ar teātri saistītie, tāpat arī tam līdzās stāvošie. Jauni un cienījamos gados, tie, kas pusmūžā un pāri. Laimonis Krūmiņš kopā ar savējiem – dramatiskā teātra kopu “Aina” un Cēsu Tautas teātri – teātrnieku svētku priekšvakarā svinēja dzimšanas dienu. Nieka 80 gadus. Tas nekas, ka dažam citam tas skaitās cienījams vecums, kad jāsēž mājās uz mūrīša. Laimonis kāpa uz skatuves, spēlēja fragmentos no pēdējo 12 gadus izrādēm, kurās spēlēts dramatiskajā kopā “Aina”. Bet ar teātri viņš saistīts visu mūžu. Kopš tiem laikiem, kad Viesīgās biedrības namā redzēta pirmā izrāde un skolā kāpts uz skatuves,lai spēlētu sunīšus un kaķīšus. 1957.gadā Laimonis Krūmiņš kļuva par Cēsu teātra, vēlāk Tautas teātra aktieri. “Man vajag kolektīvu. Tā bijis visu dzīvi,”bilst aktieris. Viņš Cēsu Tautas teātrī nospēlējis vairāk nekā 40 lomas. “Man visas lomas patīk, ko režisors dod un ko šajos gados esmu nospēlējis. Gribas jau vēl,” saka Laimonis Krūmiņš. Cēsu Tautas teātrī viņš spēlēja līdz 1973.gadam, kad dzīve aizveda uz Jelgavu. Diemžēl teātra spēlēšanai laika neatlika. “Pats biju pie RAF būvēšanas, pats pie likvidēšanas,” tagad tik nosmej cēsnieks.Sagādes daļas priekšnieka amats bija saistīts ar regulāriem komandējumiem. 90.gadu sākumā Laimonis Krūmiņš atgriezās dzimtajās Cēsīs. “Uzreiz gāju uz teātri. Kā citādi? Ko tad citu vēl varētu darīt,” saka aktieris. Cēsu Tautas teātrī, Cēsu senioru teātrī bijis priecīgs par piedāvātajām lomām. “Iestudēju “Kalmāra konservus”, un nebija galvenā pensionāra. Uz ielas satiku Laimoni un it kā pa jokam teicu, lai nāk spēlēt. Un, šķiet, pa jokam viņš arī atnāca. Kā jau dzīvē sagadās, tā viņš pie mums ir jau 12 gadu,” stāsta MRU dramatiskās kopas “Aina” režisore Aina Karele. Viņa gan Laimoni pazīst no Cēsu Tautas teātra laikiem, vismaz 60. gadu vidus. “Viņš prot mobilizēties. Pirmais vienmēr atnāk uz mēģinājumu.Viņa atbildība ir apbrīnojama.Viņš tiek pāri visām likstām,” saka režisore. Aina Karele atzīst, ka Laimis (kā viņu ikdienā dēvē savējie) visa mūža garumā kalpojis skatuvei. Un tas visbrīnišķīgākais – kalpojis pašdarbības skatuvei. “Pašdarbnieka ceļš nav rozēm kaisīts, viņš rozes saņem reti. Būtiskais – viņš bijis skaists uz skatuves – ar priekiem un bēdām, smiekliem un asarām, visu to, ko cilvēkam dzīve var dot,” tā režisore. Jubilejas reizē kopā ar Laimi, protams,ir Cēsu Tautas teātra esošie un bijušie aktieri. Tie, ar ko kopā kāpts uz skatuves dēļiem, svīsts mēģinājumos un dzīts velns izbraukumos visā Latvijā.

“Laimim ir Dieva dots talants. Viņš ir daudzkrāsains aktieris, gan nopietnās, gan komiskās lomas. Ar viņu viegli strādāt, jo viņš dara, pakļaujas režisoram, bet tas nenozīmē, ka viņam nav sava viedokļa. Galveno lomu viņam nav bijis daudz, bet viņam ikviena ir vienlīdz svarīga,” domās dalās Cēsu Tautas teātra režisore Rasma Bērziņa. Ilggadējā teātra aktrise Dagmāra Smilkstiņa par bijušo kolēģi saka: “Kāds viņš ir, tāds ir, normāls džeks. Draudzīgs, lustīgs. Labs komandas biedrs, izpalīdzīgs. Bija patīkami būt kopā.” Apsveicot Laimi, viņa sacīja: “Vecais cīņu biedri! Atceros, ka mēs abi cīnījāmies, bet nupat abi esam tik veci, ka vairs neatceros, ko mēs gribējām izcīnīt. Kaut kas iznāca, kaut kas ne. Nu tad turpini ceļu, es jau vairs ne, man pietiek.” Tie nav vārdi no kādas lugas, bet tikai apliecinājums, ka teātris un dzīve iet roku rokā, tāpat kā lomas uz skatuves un dzīvē. Laimja vecie cīņu biedri Ivars Prauliņš un Guntis Eglītis tikai caur puķēm mēģina atklāt, kā kādreiz jaunībā kopā podus gāzuši.Ko īsti darījuši neatklāj, vien cits citam piemiedz ar aci. Jaunība jau vieno. Un, ja tā vēl saistīta ar teātri… Laimonis Krūmiņš ir ierakstījis lappusi Cēsu teātra vēsturē. Viņš redzams savulaik un arī tagad labāko iestudējumu fotogrāfijās. Amatierteātru skatēs pēdējos gados nekad nav devies mājās bez kādas īpašas atzinības par aktierisko sniegumu. Jubilejas reizē Laimonis Krūmiņš saņēma Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centra Atzinības rakstu par ilggadēju, radošu nozīmīgu devumu amatiermākslas attīstībā. “Mācījos 1.klasē, kad Laimi pirmoreiz redzēju uz skatuves. Vai tad varēju sapņot, ka ar šo vīrieti spēlēšu kopā. Viņa klātbūtni iestudējumos nevar nepamanīt,” domās dalās Cēsu teātra aktrise Inese Majore, bet aktrise Lauma Daugiša, kura kopā spēlējusi izrādē “Laime skapī”, jubilāram novēl: “Laime nav atrodama skapī, ja vien tas skapis neatrodas uz skatuves un tu neesi aktieris.” Viņš ir aktieris. Tātad laimīgs. Sarmīte Feldmane

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Gripas un arī citu sezonas vīrusu infekciju uzrāviens

00:00
22.12.2025
15

Šķiet, ka gripas vilnis pie mums atceļojis nedaudz agrāk, kā ierasts, un dažos bērnudārzos grupiņās tikai pāris bērnu, taču visas novada izglītības iestādes strādā, saslimstība nav tika liela, lai būtu jāievieš kādi īpaši nosacījumi. Cēsu klīnikas sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Ozoliņa “Druvai” apliecināja, ka veselības aprūpes iestādē, protams, gripas vilni sajūtot visātrāk – saslimušie ir […]

Būt tuvāk viens otram un savām vērtībām

00:00
21.12.2025
39

Cēsu klīnikas ­­­­dar­binieki tikās gada izskaņas svinīgā pasākumā “Tuvumā”, lai atskatītos uz paveikto, novērtētu sasniegto un pateiktu paldies. Pasākuma vadmotīvs šogad bija tuvums – viens otram, savām vērtībām un svētku priekam. Cēsu klīnikas valdes priekšsēdētāja daktere Inga Ažiņa “Druvai” pauda: “Aizvadītais gada izskaņas pasākums mums visiem bija īpašs – ne tikai tāpēc, ka varējām satikties […]

Jaunpiebalgā zināšanas un prasmes veicina ziedošanu bērniem ar kustību traucējumiem

00:00
20.12.2025
63

Ar erudīcijas spēli “Apslēptās zināšanas” un dāsni nosolītiem amatnieku un mājražotāju darbiem Jaunpiebalgā savākti 2141 eiro bērnu ar kustību traucējumiem atbalstam. Labdarības pasākums – aizraujošas zinību sacensības un vietējo meistaru darbu izsole – pagasta Kultūras centrā notika otro gadu. Idejas iniciatore Kitija Stauvere ir bērnu un jauniešu interešu centra “Tagad” vadītāja. “Tas bija negaidīti! Tā […]

Sēņu festivāls labi “iesakņojas”

00:00
19.12.2025
67

Jau trešo gadu Cēsīs norisinājās īpašs sēņu un mākslas vienotībai veltīts festivāls, kas šogad ieguvis nosaukumu “Mikokultūra”, ik gadu tā programmai – tāpat kā sēnēm labvēlīgos apstākļos – tikai pieaugot un paplašinoties. Aizvadītajā sestdienā dažādās pilsētas vietās apmeklētāji varēja gūt visnotaļ plaša spektra informāciju par sēnēm – no to audzēšanas pieredzes stāstiem, sēņu kulinārijas brīnumu […]

Cēsīs autobusi sāk kursēt no atjaunotā Stacijas laukuma

00:00
18.12.2025
428

15.decembrī gan kājāmgājēji, gan autobraucēji ievēroja, ka Cēsu Stacijas laukumā vairs nav norobežojošo zīmju, kas liegtu kustību. Tā kā pabeigti galvenie rekonstrukcijas darbi, šodien no plkst. 12 AS “CATA” atsāks reisu izpildi un pasažieru apkalpošanu atjaunotajā teritorijā, izmantojot jaunizveidotās iekāpšanas un izkāpšanas platformas. Galvenais, kas iedzīvotājiem jāievēro, – tagad transporta kustība Stacijas laukumā organizēta pa […]

Straupe – maza toreiz un tagad. Pamanāma un zināma

10:05
17.12.2025
139

Straupe bija mazākā pilsēta Hanzas savienībā pirms gadsimtiem un tāda ir arī mūsdienu tīklojumā “Jaunā Hanza”.  “Vēsturiskā atmiņa veido identitāti. Hanzas savienība ir saistīta ar Straupi. Kaut tas bija ļoti tālā pagātnē, pret šo laiku ir pozitīva attieksme. Straupie­šiem sava vēsture ir svarīga,” saka Lielstraupes pils pārvald­niece Rudīte Vasile un pastāsta, ka ik vasaru Pārgaujas […]

Tautas balss

Egle rada prieku

09:57
17.12.2025
19
Cēsniece L. raksta:

“Priecājos par Cēsu galveno egli Vienības laukumā. Tā izgreznota ļoti jaukām gaismiņām. Prieks skatīties gan autobraucējiem, gan gājējiem. Šajās tumšajās dienās, ieraugot mirdzošās spuldzītes, sejā iezogas smaids,” sacīja cēsniece L.

Klientus necenšas piesaistīt

15:11
13.12.2025
37
Lasītāja I. raksta:

“Cēsīs “Latvijas Pasta” nodaļa tagad atrodas tirdzniecības centrā “Solo”. Ieejot lielajā ēkā, grūti saprast, kur atrodas pasts. Ir gan izlikta plāksne ar norādi, bet to var arī nepamanīt. Informācijas statīvs novietots uz grīdas, savukārt košie un pamanāmie veikalu nosaukumi virs tirdzniecības telpu durvīm neapzināti liek starp tiem meklēt pasta nosaukumu. Cilvēks skatās un nesaprot, kur […]

Latvijas preces - dārgas

15:11
13.12.2025
35
Seniore M. raksta:

“Visur mudina pirkt Latvijas pārtikas preces. Bet, kad veikalā paskatās, cik tās maksā, tomēr jāizvēlas ievestie produkti. Ne­zinu, vai pie vietējās produkcijas augstajām cenām vainojami tirgotāji vai ražotāji, bet kaut kas tur nav kārtībā. Vēl arī jāsaka, ka ne vienmēr vietējā produkta garša ir labāka nekā importētajām precēm. Protams, tas ir gau­mes jautājums, bet man […]

Ko mainīs likuma maiņa

11:58
07.12.2025
51
1
Lasītāja A. raksta:

“Lasu, ka mājdzīvnieks, suns, kaķis vai cits, nedrīkstēs būt īpašums. Bet kāds tad tam būs statuss, un kuram būs jāuzņemas atbildība par dzīvnieka ēdināšanu, uzraudzību, apstākļiem, kādos tas tiek turēts? Ja tas nav mans īpašums, kādu atbildību no manis var prasīt? Šķiet, juridisko formulējumu maiņa radīs daudz neskaidrību, nesapratnes. Kas sunīti, kaķīti vai papagaili mīl, […]

Cik dārgas dāvanas nes Ziemassvētku vecītis

11:57
06.12.2025
51
2
Vecmāmiņa raksta:

“Gatavojamies Zie­mas­svētkiem. Bērni raksta vēstules vecītim, stāstot, ko vēlas saņemt dāvanās, taču viņu vēlmes kļūst aizvien lielākas. Cits prasa jaunāko aifonu, cits ceļojumu uz Amerikas Disnejlendu. Saprotu, ka laiks sarežģīts, skolā, īpaši lauku mācību iestādēs, kopā mācās turīgā zemnieka un trūcīgā rokpeļņa bērns. Viens uz svētkiem saņems slēpošanu Austrijā, otrs varbūt jaunu džemperīti. Kā sadzīvot? […]

Sludinājumi